Latvijas iedzīvotājus laimīgus dara ģimene, bet nelaimīgus naudas trūkums

3 komentāri

Latvijas iedzīvotāju laimes līmenis šobrīd ir sasniedzis augstāko punktu kopš valsts neatkarības atgūšanas. Kopumā 73% Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par diezgan vai pat ļoti laimīgiem. Par spīti caurmērā mazākam atalgojumam un plašākam atbildību lokam sievietes Latvijā jūtas laimīgākas nekā vīrieši (vidēji 77% sieviešu pret 70% vīriešu).

“Redzam, ka laimīgāki Latvijā ir tie, kuri savu laimi kaļ paši – izglītojas, plāno nākotni un nodrošinās pret iespējamiem negaidītiem dzīves pavērsieniem. Raugoties uz mūsu datiem un salīdzinot tos ar Latvijas Vērtību pētījuma rezultātiem, redzam kādu interesantu sakarību – iedzīvotāju laimes sajūtas pieaugums sakrīt ar apdrošināto cilvēku skaita pieaugumu. Piemēram, analizējot datus par pēdējo piecgadi, redzam, ka to cilvēku skaits, kas apdrošina savu dzīvību, ir trīskāršojies. Parūpējoties par sev svarīgāko, cilvēki apdrošinās un, iegūdami sirdsmieru, jūtas laimīgāki,” stāsta Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kāds ir laimīgs cilvēks Latvijā?

Apkopojot iedzīvotāju atbildes uz jautājumu par to, kādu viņi iztēlojas laimīgu cilvēku Latvijā, kopumā vairāk nekā puse (54%) respondentu apgalvo, ka laimīgs cilvēks Latvijā ir sieviete. Tendence sievietes uzskatīt par laimīgākām piemīt gan vīriešiem, gan pašām sievietēm.

Laimīgs cilvēks Latvijā ir 31-40 gadus vecs, viņam ir augstākā izglītība (un šī sakarība nav atkarīga no respondenta izglītības līmeņa). Viņa nodarbošanās visbiežāk ir speciālists vai ierēdnis, vai arī uzņēmējs, augstākā vai vidējā līmeņa vadītājs. Pēc iedzīvotāju domām, laimīgam cilvēkam Latvijā mēnesī jāpelna vismaz 1000 eiro. Domas par laimīga cilvēka bērnu skaitu dalās.

Teju puse (40%) domā, ka viņam ir divi bērni, kamēr gandrīz katrs ceturtais (24%) norāda, ka trīs bērni. Gandrīz tikpat (23%) domā, ka laimīgam cilvēkam bērnu nav vispār. Laimīgs cilvēks Latvijā dzīvo Rīgā vai citā pilsētā. Arī laukos dzīvojošie domā, ka laimīgie dzīvo tieši pilsētās. Laimīgs cilvēks daudz sporto (apmēram piecas stundas nedēļā) un mīlējas gandrīz katru otro dienu jeb 14 reizes mēnesī. Laimīgi cilvēki Latvijā izlasa 1-2 grāmatas gadā un vismaz reizi divos līdz trīs mēnešos apmeklē kādu kultūras pasākumu.

Kas Latvijas iedzīvotājus dara laimīgus, kas – nelaimīgus?

Latvijas iedzīvotāju galvenais laimes avots ir ģimene (atbildi norādījuši 65% aptaujāto), mīlestība (21%), savs mājoklis (16%), pieejamais naudas daudzums (14%), kā arī veselība (11%) un sekss (10%). Savukārt nelaimīgus Latvijas iedzīvotājus visbiežāk dara naudas trūkums (norādījuši 33%) un veselības problēmas (21%). Savukārt katram desmitajam (11%) nelaimīgam liek justies darbs.

Komentējot šos rezultātus, psiholoģijas profesors un Swedbank Latvijas Vērtību pētījuma metodoloģijas autors Ivars Austers teic: “Arī citu, līdzīgu pētījumu rezultātos pasaulē redzam, ka svarīgākais laimes avots cilvēkiem ir kopā ar ģimeni pavadītais laiks. Tomēr pārējie divi biežāk minētie laimes avoti citās pasaules valstīs, piemēram, ASV ir atšķirīgi no Latvijas – tā ir televīzijas pārraižu vērošana un mīlēšanās.”

Laime un vecums

Ja citās pasaules valstīs, kļūstot vecākiem, cilvēki kopumā kļūst arī laimīgāki, tad Latvijā redzama pilnīgi pretēja tendence – vislaimīgākie cilvēki jūtas tieši jaunības gados (15 līdz 24 gadus vecu respondentu vidū laimīgi jūtas 72% aptaujāto). Palielinoties gadu skaitam, laimes sajūta rūk, viszemāko punktu sasniedzot 45 līdz 54 gadu vecumā, kad laimīgi jūtas 59% aptaujāto. “Iespējams, šī tendence saistāma ar apjausmu par gaidāmajām vecumdienām un pieejamās naudas daudzumu pensijas gados, jo katrs trešais šā pētījuma dalībnieks norādījis arī to, ka tieši pieejamās naudas ierobežotais daudzums liek justies nelaimīgam. Tāpēc viens no veidiem, kā palielināt savu laimes sajūtu vecumdienās, būtu privātās pensijas veidošana,” akcentē Reinis Jansons.

Laime un izglītība

Analizējot, kā izglītības līmenis korelē ar Latvijas iedzīvotāju laimes sajūtu, redzama tieša sakarība – jo izglītotāki, jo laimīgāki. Mazāk laimīgie ir tie aptaujātie Latvijas iedzīvotāji, kuri ieguvuši pamatizglītību (69%), nedaudz laimīgāki ir vidējo vai profesionālo izglītību ieguvušie respondenti (72%), savukārt vislaimīgākie – tie, kuri ieguvuši augstāko izglītību (83%).

“Kopumā raugoties, laime visai bieži nav atrodama materiālās lietās, kur to meklējam, jo pašas par sevi tās nepalīdz justies laimīgākam. Laime bieži ir apzināts lēmums un drošības sajūta par rītdienu, savas dzīves plānošana, palīdzēšana citiem un laika pavadīšana ar cilvēkiem, kas mūsu dzīvē svarīgi, ir taisnākais ceļš uz to, lai justos laimīgāki,” akcentē Ivars Austers.

3 komentāri

TOP komentāri

  • Celms
    +2

    Celms

    Nav jau brīnums ....nabadzīgā valstī nabadzīgas domas un sajūtas...

    12.08.2015 13:26

  • kasi manu pakaļiņu
    +1

    kasi manu pakaļiņu

    Valsts jau algas strādniekiem paceļ tos strādniekus sauc par deputātiem

    02.09.2015 22:16

  • INESE
    0

    INESE

    Ļoti pieticīgas un zemas prasības latviešiem.Nabadziņi,man jūs žēl.

    14.08.2015 14:17

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks? šodien 09:03

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas