Latvijā pieņemtie “pretspiegu grozījumi” – vai vieglāka Krievijas spiegu izķeršana?

0 komentāri

Tā dēvētie pretspiegu grozījumi Krimināllikumā ļautu Latvijas specdienestiem beidzot sākt ķert Krievijas spiegus, kā to jau veiksmīgi dara Igaunija. Vismaz uz to cer grozījumu autori. Tomēr viņi varētu būt pārcentušies un šie likuma grozījumi spiegu vietā uz cietumu varētu aizsūtīt žurnālistus un vienkārši demokrātiski noskaņotus aktīvistus. Vismaz ar to biedē grozījumu kritiķi. Pateicoties sabiedrības un pat Valsts prezidenta kritikai, šodien Saeimas juridiskā komisija pretspiegu grozījumus tomēr nedaudz “atmaidzināja”.

Ideja par tā dēvētajiem pretspiegu grozījumiem krimināllikumā nāk no Saeimas Nacionālās drošības komisijas un specdienestiem, kurus tā uzrauga. Šie grozījumi paredz paplašināt un skaidrāk definēt pretvalstiskas darbības, par kurām draud cietums.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Foto

Solvita Āboltiņa:

Drošības gadījumā dažkārt arī ir jāizšķiras par kaut kādu savu tiesību brīvību, demokrātiju ierobežojumiem. Taču tas neattiecas uz šīm normām. Tās ir ļoti nepieciešamas un ļoti vajadzīgas likuma normas.

Tomēr dažas jaunās normas izraisīja pat Valsts prezidenta iebildumus. Piemēram, plāns ieviest astoņu gadu cietumsodu par mēģinājumiem grozīt valsts iekārtu. Tā ir plaši interpretējama norma, jo, piemēram, arī referendums par to, vai Latvijā prezidents būtu jāvēl tautai vai Saeimai, būtu valsts iekārtas grozīšana.

Otrdien, 29. martā, Saeimas Juridiskajā komisijā politiķi steidzās likumu labot. Tagad tas paredzēs, ka sodīt var tikai par tādiem mēģinājumiem mainīt valsts iekārtu, kas ir pretrunā ar Satversmi.

Pretrunas bija radījusi vēl kāda iecere – ieviest cietumsodu par valsts noslēpuma pretlikumīgu iegūšanu. Žurnālistu asociācija satraucas, ka tas apdraud vārda brīvību, jo apgrūtinātu, piemēram, pētniecisko žurnālistiku. Tomēr no tā politiķi nav ar mieru atteikties. Arī uz komisijas sēdi uzaicinātais tiesībsargs teica, ka nesaskatot šādu vajadzību.

Tiesībsargs Juris Jansons:

Tas jau ir valsts noslēpuma aizsardzības elements, un tas ir jāvērtē arī pilnīgi citā aspektā. Tur nevar būt tā, ka, ziniet, vienkārši tā sabiedrības interesēs mēs visiem izpaužam kādu valsts noslēpumu. Te nekādā gadījumā nav runa par vēršanos pret žurnālistiem.

Tikmēr Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis norādīja, ka līdzīgi likuma grozījumi jau esot pieņemti mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.

Skaties video un uzzini vairāk!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas