Latvija nav gatava uzņemt jauktās latviešu imigrantu ģimenes

5 komentāri

Statistika ir nepielūdzama – jau šobrīd trešdaļa no Lielbritānijā esošajām aizbraucēju ģimenēm ir etniski jauktas – tādas, kurā tikai viens no vecākiem ir latvietis! Bet, kas ir viņu bērni, un vai viņu nākotne būs saistīta ar Latviju?

Foto: LETA

Foto: LETA

Raidījuma TOP 10 žurnālists Lielbritānijā tikās ar latviešiem, lai saprastu, ko mammas un tēti, kas nāk no dažādiem kontinentiem un kultūrām, saka par savu bērnu identitāti, un kādu pasi biežāk izvēlas? Ko par iespējām pārcelties uz Latviju ar savu otru pusīti saka tie ārzemnieki, kuri te pabijuši, mūsu zemi un dabu slavēt slavē? Un kāda ir viņu pieredze ar bieži pieminēto reemigrācijas plānu klātienē un vienkārša darba atrašanu?

Šeit, Lielbritānijā, arvien vairāk latviešu, visbiežāk sievietes, veido etniski jauktās ģimenes, un tajās dzimst bērni. Reemigrācijas plānam tas ir vislielākais izaicinājums, jo tieši šīs etniski jauktās ģimenes iesakņojušās Lielbritānijā visvairāk, un aktuāls ir jautājums arī par šo piedzimušo bērnu identitāti. Pēc būtības tādas viņiem ir trīs – vecāka latvieša, tad šīs etniskās grupas otra vecāka identitāte un arī šī Lielbritānijas kultūrvide, kurā viņi dzīvo un iesakņojas.

No visām Apvienotajā Karalistē dzīvojošajām latviešu imigrantu ģimenēm, etniski jauktās jau sasniegušas 30 procentus – liecina Latvijas Universitātes šovasar veiktais vērienīgais emigrācijas pētījums, kura rezultāti būs zināmi vēl tikai janvārī, bet daļu no tā ekskluzīvi jau iepazinis LNT TOP10. Tieši latviešus Lielbritānijā pētījusi Daiga Kamerāde, kura ikdienā strādā par pasniedzēju Anglijā, Birmingemas Universitātē.

Latvijas demogrāfiskajā profilā notiek būtiskas izmaiņas. Kā vēl nekad iepriekš Latvijas piederīgie svešumā veido ģimenes ar angļiem, citiem austrumeiropiešu imigrantiem un arī to tautību pārstāvjiem, kuru reliģija ir islāms un hinduisms. Kultūras kontekstu atšķirības šīm ģimenēm būtu liels izaicinājums, ja izvēlētos pārcelties dzīvot uz Latviju.

Birmingemas Universitātes pētniece Daiga Kamerāde:
Latvijā ir viens no visaugstākajiem neiecietības līmeņiem pret dažādību Eiropā. Mēs varam prognozēt, ka, ierodoties ģimenēm, kur kāds ir citas ādas krāsas vai no pilnīgi dažādas kultūras, varētu būt, ka jāsastopas ar neiecietību, neizpratni, varbūt pat naidīgiem izteicieniem. Tas ir pilnīgi reāli. Arī bērni skolā varētu sastapties ar neiecietību, neizpratni. Jaukto ģimeņu bērni.

Viens no primārajiem jautājumiem šādās etniski jauktās ģimenēs ir bērna kultūridentitāte un piederības sajūta.

Birmingemas Universitātes pētniece Daiga Kamerāde:
Piemēram, ja latviete apprec indieti, tad, kas ir mūsu bērns – latviešu indietis dzimis Lielbritānijā?

Socioloģijā šos mēdz saukt par trešās dimensijas bērniem, kad viņi dzīvo dažādām identitātēm kaut kur pa vidu.

Birmingemas Universitātes pētniece Daiga Kamerāde:
Ir ģimenes, kas nolemj to risināt citādākā veidā, piemēram, izvēloties vienu nacionālo identitāti. Piemēram, latviete apprecas ar indieti un izlemj – nu, bērni izskatās vairāk pēc indiešiem, un mēs vairāk pievēršamies indiešu kultūrai, kad latvietes sāk nēsāt indiešu tradicionālo tērpus, viņu meitas sāk nēsāt tradicionālos tērpus. Vairāk ciemojas Indijā nekā Latvijā.

Taču jauktajās angļu-latviešu ģimenēs centieni integrēt bērnos abu vecāku kultūru identitātes līdzvērtīgi vairums gadījumos vienalga beidzas tikai ar vienas dominēšanu.

Latvietes Lindas un viņas vīra angļa Barija Harisonu abas Anglijā dzimušās meitas Maija un Nikita ir ar britu pilsonību un nerunā latviski. Spēj pateikt vien atsevišķus vārdus un tehniski iemācīties dzejolīšus.

Divu meitu mamma Anglijā Linda Neiburga Harisone:
Kā mammai skumji, bēdīgi, ir jāsaka, man jau sirds nedaudz sāp, ka bērni nemaz nerunā, bet pašas vaina jau vien ir, vajadzēja vairāk piespiesties.

Tāpat meitas nespēj sarunāties ar vecvecākiem Latvijā. Lai piesaiste latviskajam būtu lielāka, mamma Linda izmisumā nodibināja latviešu skoliņu Anglijas pilsētā Sautportā.

Maijas un Nikitas tēvs, anglis, akcentē,– viņam ir svarīgi, lai bērni iemācītos latviešu valodu. Arī Barijs pats pamazām to cenšas apgūt.

Latvietes vīrs Anglijā Barijs Harisons:
Es esmu ar sievu runājis, kad pienāks laiks nākotnē, patiesībā labprāt apsvērtu iespēju pārcelties uz Latviju. Vienīgā problēma man ir valoda, jo, lai tur sekmētos, man jārunā latviski tiešām tekoši. Kad manas meitas paaugsies lielākas un teiks, ka vēlētos doties uz Latviju atvērt biznesu vai karjeras dēļ, bez šaubām ļautu viņām braukt.

Jorkšīras pilsētā Bredfordā dzīvojošā latvietes Lauras un angļa Darena Makdermotu ģimene par trīsgadīgā dēla Dilana kultūridentitāti un piederības sajūtu nesatraucas.

Laura ar dēlu runā latviski, viņš sacīto saprot, taču atbild angliski. Mamma gan nedomā uzspiest latvisko jeb, kā viņa saka, turēšanu mākslīgā latviskajā burbulī. Drīzāk tiek akcentēta tēva angliskā identitāte, jo tuvāko desmit divdesmit gadu laikā Lauras ģimene neplāno pārcelties uz dzīvi Latvijā.

Angļa sieva Laura Makdermota Bredfordā:
Viņš jau nejustos piederīgs Latvijai tikai tāpēc, ka viņam mācītu latviešu valodu un latviešu tradīcijas. Viņš nespētu to sajust, jo viņš aug Anglijā, un es gribēju, lai viņš ir kaut kur piederīgs. Viņš piederīgs vietā, kurā dzimis, kurā, iespējams, izaugs un dzīvos visu savu dzīvi, un es negribēju laupīt viņam to piederības sajūtu. Es gribēju, lai nav tā, ka viņš nepieder ne Latvijai, ne arī spēj justies piederīgs Anglijai.

Dilanam ir britu pilsonība, un ģimenē nav apsvērta iespēja nokārtot arī Latvijas. Dubultpilsonība ir juridiskais rīks, kā radīt piederību Latvijai tikai tehniski, bet ne saturiski.

Latvietes vīrs anglis Darens ir kāzu un mūzikas fotogrāfs. Pēc daudzajiem atvaļinājumiem Latvijā ir tik ļoti iedvesmojies, ka pētījis iespējas, kā fotogrāfam strādāt Latvijā. Taču ātri sapratis, ka ģimeni nespētu šeit nodrošināt.

Latvietes vīrs Darens Makdermots Bredfordā:
Es labprāt dzīvotu Latvijā, man patīk dabasskati, man patīk latviešu dzīvesveids. Ja es domātu tikai par dzīvesveida kvalitāti, izņemot raizes par darbu, es savam dēlam redzu Latviju kā perfektu vietu, kur izaugt. Bērni Latvijā ir pieklājīgāki nekā angļu bērni, turklāt bērni Latvijā spēlējas svaigā gaisā ārā daudz vairāk, kamēr angļu bērni sēž iekšā pie ekrāniem un spēlē video spēles.

Laurai ir zināmas vairākas etniski jauktās ģimenes ar latvietēm tajās, bet neviena no viņām nav plānojusi atgriezties Latvijā.

Laura Makdermota Bredfordā:
Ja ģimenes atgriezīsies, tās atgriezīsies ne jau reemigrācijas plāna dēļ. Viņas atgriezīsies pavisam citu iemeslu dēļ. Iespējams, tad, kad būs pensijas vecumā, vai, ja pēkšņi radīsies ģeniāla biznesa ideja, kuru būtu ideāli attīstīt Latvijā.

 

Darens Makdermots:
Ja es pārtrauktu būt fotogrāfs un domātu par jaunu profesiju, tad es, pirmkārt, apsvērtu iespēju strādāt kādā starptautiskā uzņēmumā Latvijā. Man nebūtu problēmas ar pārcelšanos uz Latviju. Darbu kādā angliski runājošā uzņēmumā Latvijā varētu izmēģināt, bet šobrīd gan nē.

Uz latviešu skoliņas Sautportā durvīm esošais uzraksts latviski – laipni lūdzam – neesot attiecināms uz Latvijas spēju uzņemt etniski jauktās ģimenes, – secina latvietes Lindas vīrs anglis. Garo vasaras atvaļinājumu laikā Latvijā šo vairāku gadu garumā ir bijuši mēģinājumi meklēt darbu Rīgā, bet trūkstot vienotas informatīvās bāzes par darba iespējām angliski runājošiem cilvēkiem.

Latvietes vīrs Barijs Harisons:
Nav bijuši nekādi Latvijas valdības centieni, ka viņi vēlētos šādas etniski jauktās ģimenes kā mūsējā. Es par to neko neesmu dzirdējis. Mana sieva par to neko nav, lai gan viņa ļoti aktīvi seko līdzi procesiem Latvijā. Tāpat Latvijas valdība līdz mums šeit, Anglijā, nav spējusi nokomunicēt, ka ekonomika Latvijā ir uzlabojusies. Šie ir svarīgi aspekti, ko būtu mums jāzina. Es būtu tajā ieinteresēts.

Tāpat Bariju nepatīkami pārsteidz, ka Latvijā darba devēji pieprasa spēju runāt krieviski, un tas ir vēl viens aspekts, kas apgrūtina etniski jaukto ģimeņu partneriem integrēties darba tirgū Latvijā.

Latvietes vīrs Barijs Harisons:
Esmu pārliecināts, ka šādas jauktā ģimenes Anglijā ir ļoti daudz, kas vēlētos pārcelties dzīvot uz Latviju. Šobrīd vienīgais šķērslis – neesmu dzirdējis, ka angliski runājošiem būtu iespēja atrast darbu. Bet, ja tā būtu, esmu drošs, ka mēs emigrētu jau rīt. Daudzi cilvēki tā gribētu. Tā ir skaista valsts. Katru reizi, kad esmu turp bijis, visi ir vienmēr laipni.

Anglijas ziemeļu pilsētas Līdsas apkārtnē dzīvojošās Ilzes Baižas ģimene ar Jaunzēlandes-Lielbritānijas dubultpilsonību ir vēl viens apliecinājums, ka Latvijā nav piemērotas vides etniski jaukto ģimeņu uzņemšanai. Vilšanās ir arī valdības izlielītajā reemigrācijas plānā. Izņemot latviešu valodas apmācību, nekas nav minēts par sekmīgu ekonomisko integrēšanos.

Latviete etniski jauktā ģimenē Ilze Baiža-Beldhama:
Viņš gribēja iedzīvoties Latvijā un dzīvot Latvijā, jo man bija labs darbs pēc universitātes un, es gribēju palikt Latvijā, un viņš mani atbalstīja. Par cik viņš nevarēja atrast darbu, lai gan mēs meklējām viņa specialitātē, gan vienkāršu darbu, jo viņš bija ar mieru strādāt par Latvijas minimālo algu kaut vai skaldīt malku, viņš bija ar mieru to darīt.

Ilzes vīrs Jaunzēlandes-Lielbritānijas dubultpilsonis Latvijā nodzīvoja no 2009. līdz 2012.gadam un šo trīs gadu laikā bija atsaucies uz simtiem darba sludinājumu dažādās nozarēs visā Latvijā, bet absolūti pilnīgi neviens no darba devējiem nebija uzskatījis par vajadzīgu atbildēt kaut vai negatīva iznākuma gadījumā.

Ilze Baiža-Beldhama:
Viņam ir arī sava specialitāte, viņš ir telekomunikāciju speciālists. Viņš, protams, no sākuma meklēja darbu šajā specialitātē, bet pēc tam viņš meklēja visur, kaut vai krāmēt kastes. Diemžēl mēs nesaņēmām neko. Viņam bija smaga depresija. Par cik viņš nestrādāja, sēdēja mājās ar bērnu, principā mēs bijām mainītās lomās ģimenē. Viņš pieņēma lēmumu, ka atgriezīsies Lielbritānijā tieši šī iemesla dēļ.

Ilze secina – vai nu darba vide Latvijā nav gatava nodarbināt angliski runājošus speciālistus vai arī darba devējiem pret viņiem ir aizspriedumi. Šobrīd Ilze ar vīru atmetuši domu par otro mēģinājumu reemigrēt. Latvija savu iespēju pazaudējusi, un tamdēļ šī etniski jauktā ģimene turpinās vēl spēcīgāk integrēties Lielbritānijā, ko tuvākos gadu desmitus sauks par savām mājām.

5 komentāri

TOP komentāri

  • Mini piemēru
    0

    Mini piemēru

    Es ticu, ka ir, bet lūdzu pastāsti par šiem gadījumiem. Slāvu izcelsmes ģimenes neskaitās. Te jau pat latvietim stājoties darbā uzreiz prasa krievu valodu, var latviešu nemaz nezināt! Ir, ir jau ir arī briti, kas strādā Latvijā, bet lielākai daļai tomēr tā nepaveicas, ja nav paziņas/ priekšnieki priekšā, kas var iekātot!

    09.12.2014 22:52

  • latviete
    0

    latviete

    Ir jau arī veiksmīgi stāsti, ja pameklē tepat Latvijā... Situācija apskatīta tikai no viena skata punkta! Ir "jauktās" ģimenes, kas dzīvo Latvijā un veiksmīgi atrasts darbs arī bez latviešu val. zināšanām.

    09.12.2014 22:44

  • Sneidze
    0

    Sneidze

    Latvijā? Tikai angliski runājošajiem? Ko konkrēti?

    09.12.2014 22:14

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas