Latvijā ir vismaz 83 000 bezdarbnieku, bet lauksaimniecībā strādāt gribētājus atrast grūti

19 komentāri

Par spīti tam, ka valstī šobrīd 83 tūkstoši iedzīvotāju oficiāli ir bez darba, arvien grūtāk atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi strādāt lauksaimniecībā. Šā iemesla dēļ daudzi lauksaimnieki šogad sezonas darbiem būs spiesti ievest strādniekus no citām valstīm.

Jūlija beigās, lai no 40 hektāru plašā lielogu melleņu lauka ievāktu ražu, būs vajadzīgs vairāk nekā 200 darba roku. Jau pērn lielogu melleņu audzētāja Māra Rudzāte algoja strādniekus no Ukrainas, jo uz vietas tos gandrīz neiespējami atrast, un darīs to arī šogad, turklāt šogad viesstrādnieku skaits būs krietni lielāks nekā pērn.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Foto

Valsts nodarbinātības aģentūrā norāda, ka bezdarbnieki labprātāk interesējas par ilglaicīgākām vakancēm, un lauksaimniecība darba meklētāju vidū esot viena no nepopulārākajām nozarēm.

Lai strādātu lauksaimniecībā, uz Latviju visbiežāk brauc cilvēki no Ukrainas. Turklāt lielogu melleņu audzētāja Māra Rudzāte ar ukraiņu viesstrādnieku darba kvalitāti ir daudz apmierinātāka nekā ar vietējo sniegumu.

Grūtības atrast darbiniekus nozarēs, kur tos gaida fiziski smags un dažkārt pat netīrs darbs, nav tikai Latvijas, bet zināmā mērā visas pasaules tendence. Tomēr Latvijā šo problēmu vēl vairāk padziļina fakts, ka daudzi no tiem, kuri varētu vakances aizpildīt, ir emigrējuši un šos darbus veic, piemēram, Īrijā vai Lielbritānijā.

Celt nozares prestižu, organizēt skolēnu vasaras nodarbinātību un darbiniekiem piedāvāt samērīgu samaksu – tie ir risinājumi, ko lauksaimniekiem piedāvā aģentūrā. Tikmēr Māra šogad plāno melleņu laukā nodarbināt divreiz vairāk viesstrādnieku nekā pērn.

Viņa arī uzskata, ka trūkstošo darba roku problēma jāsāk risināt valsts līmenī. Citādi pēc piecpadsmit melleņu audzēšanas gadiem būšot krūmi jārok ārā un jāaudzē dzērvenes, ko varot novākt ar speciālu ierīci. Jau pērn liela daļa melleņu ražas esot palikusi uz lauka nenovākta.

Video

19 komentāri

TOP komentāri

  • līga
    +11

    līga

    Ja laicīgi un maksās adekvātu algu par padarīto darbu,tad būs arī strādāt gribētāji lauksaimniecībā.

    25.04.2016 10:13

  • inev
    +8

    inev

    grib,lai par 2 eiro stundaa straadaa to elles darbu-un veel saliidzina-ar Iiriju un UK -paskaties cik tur par to maksaa-varbuut tad nevajadzees ievest straadniekus....

    25.04.2016 09:58

  • Lola
    +7

    Lola

    Jā, tur jau sākas tā problēma,ka maksā maz un tikai sezonas darbs. Ko , lai ziemu , tad dara. Tādēļ arī visi cenšas strādāt patstāvīgu darbu.Iebraukušie, tie var strādāt, jo viņi šeit nedzīvo patstāvīgi. Nostrādā un prom uz savām mājām.
    Ir, kur saimnieki maksā labu naudu, bet , tad tur arī izdzen kā vergus, bet arī bēda- bez papīriem! Vēlāk nav ne pensijas stāža ne arī nauda dzīvošanai. Ja esi sabeidzis muguru, tad vispār traki.
    To,ka lielākā daļa cilvēku pie saimniekiem strādā bez papīriem, valdībai ļoti labi zināms. Viņu radu saimniecībās arī tas notiek. Nekas netiek risināts, jo mums visur pilns ar blēžiem.
    Jā, un ne visi , kas laukos strādā ir dzērāji. Ir cilvēki, kuriem nav citas izejas.Nabadzība, kura spiež iet vergot kaut pa nieka samaksu. Saimnieki to redz un , tad arī izmanto , cik var. Zin, ka citas izejas šim cilvēkam nav.Vai tā ir normāla attieksme?Tad vēl grib,lai nāk pie viņiem strādāt!

    25.04.2016 10:38

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas