Latvijā invalīdi saskaras ar šausminošu valsts iestāžu un apkārtējo cilvēku attieksmi

8 komentāri

Ir 21. gadsimts, taču Latvijā joprojām cilvēki ar invaliditāti saskaras ar šausminošu valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī citu cilvēku attieksmi. Ēku nepieejamības dēļ cilvēki ratiņkrēslos paliek bez pusdienām, jo tuvumā nav nevienas pieejamas kafejnīcas vai pārtikas veikala. Skaidras naudas izņemšanai no bankomāta jāriskē vai jālūdz palīdzība svešiniekam.

Latvijā ir vairāk nekā 161 tūkstotis cilvēku ar invaliditāti. Tomēr ne Labklājības ministrija, ne invalīdu biedrības precīzi nezina, cik liela daļa no viņiem ir ratiņkrēslos.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pērn apvienība Apeironsvisā Latvijā apsekoja vairāk nekā 20 tūkstošus objektu un secināja, ka tikai tūkstotī ēku pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslos jeb tikai katra divdesmitā māja. Situācija nav mainījusies daudzu gadu laikā un tāda tā ir arī šobrīd.

Dramatiskākā situācija ir tā, ka vismazāk par cilvēkiem ar invaliditāti domā valsts un pašvaldību iestādes! Cilvēks ratiņkrēslā var iekļūt labi, ja katrā trešajā valsts vai pašvaldības iestādē un tikai katrā piektajā (!) skolā.

Sakties video!

8 komentāri

TOP komentāri

  • Tadējādi
    +2

    Tadējādi

    Pašvaldībās ir sliktākais stāvoklis tādēļ, ka joprojām katra pašvaldība likumus interpretē katra pēc sava prāta. Ko grib to dara, nedara.
    Invalīdu transports joprojām nav pieejams lielai daļai pašvaldību un citās tas ir. Dažas pašvaldības veic remontdarbus invalīoda mājokļa pielāgošanai, kamēr citas nedara neko vai arī vēl sliktāk, citas šos noteikumus izstrādā tik sarežģītus, ka invalīds nav spējīgs pats samaksāt par remontu, lai vēlāk atgūtu līdzekļus. Vai tiešām ir grūri ņemt labos piemērus no Rīgas?! Galu galā ne vien skolas arī sociālie dienesti joprojām ir nepielāgoti (tikai retais ir pielāgost 100% invalīda vajadzībām). Ir simtiem reižu cilāti invalīdu lietu jautājumi, n-tās komisijas un komitejas un subsidētās darbavietas un vēl nez kādi risinājumi, lai uzlabotu dzīvi invalīdiem, taču faktiski nekas daudz nav mainījies pēdējo 15 gadu laikā. Valsts veido likumus un tapēc cenšas pieturēties vismaz pie elementāras vides pieejamības, kamēr pašvaldībās joprojām valda visatļautība un liekulība. Ja nevar nodrošināt pieejamu pakalpojumu vai vidi , tad nevajag nemaz sākt piedāvāt un tikai uzkurināt cilvēkus. Tikai nevajag bazūnēt gadiem par to, kā tiek domāts par invalīdiem. Gadiem invalīdi nevar sev dabūt vismaz vienus , bet 100% kvalitatīvus un atbilstošus ratus, jo ir n-tās kārtības, noteikumi un rindas un iemesli u.t.t., lai cilvēks nespētu braukt tādā ratiņkrēslā, kādu nudien ir noskatījis. Tas pats ar mājokļa pielāgošanu un asistenta pakalpojumiem.Ir šādas iespējas, taču prakstiski nav sasniedzamas. Arī invalīdu transports ir gan, taču faktiski pēc 16.00 neviens nekur cilvēku nevedīs. (Runa gan neiet par Rīgu).

    07.04.2015 19:06

  • kika
    +2

    kika

    Mums ir tikai invalīdi ratiņkrēslā?

    07.04.2015 15:49

  • Salema
    +2

    Salema

    Portālā draugiem.lv bija tāda Aija Austruma kura invalīdei pēc muguras traumas, kad meitene lūdza palīdzību saistībā ar kaķi, atcirta lai ejot strādāt uz Maksimu,tad nauda būšot ko vetārstu rēķinus samaksāt. Latvijā tādas austrumas pa pilno,tāpēc arī ir šāda situācija ka visiem vienalga-inalīds var vai nevar strādāt, paēst vai nokļūt poliklīnikā pie ārsta... galvenais lai visas Latvijas cacas varētu nokļūt skaistumkopšanas salonā, baseinā un solārijā!!!

    07.04.2015 09:15

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas