Latvijā bērnu pēršana ir aizliegta, tomēr populāra “audzināšanas” metode daudzās ģimenēs

3 komentāri

Latvijā likumdošana pēršanu skaidri aizliedz. Tomēr prakse rāda, ka aizvien ir gana daudz ģimeņu, kurās šāda audzināšanas metode tiek uzskatīta par normu.

Francijas likumi aizliedz vardarbību pret bērniem, bet dod vecākiem tiesības viņus disciplinēt. Tiesa, vārds disciplinēt ir gana stiepjams jēdziens, uz to norādījusi arī Eiropas Padome, sakot, ka Francijas likumi pret miesas sodiem bērniem nav pietiekami skaidri definēti. Francijas ģimeņu lietu ministre aicinājusi diskutēt par miesas sodu noderīgumu bērnu izglītošanā, tomēr medijos izskan šaubas, vai šī valdība uzdrošināsies likumus uzlabot, jo pēršana Francijā visnotaļ plaši tiek akceptēta.
Pēršana nav atļauta daudzās pasaules valstīs, tostarp pie mums. Lai arī bērnu pēršana Latvijā ir aizliegta ar likumu, diemžēl daudzi vecāki uzskata, ka tieši šāda audzināšanas metode ir pieļaujama un pat nepieciešama. Lielākā daļa no pērējiem šādu rīcību no vecākiem paši pieredzējuši savā bērnībā un maldīgi uzskata, ka tikai tā var izaudzināt savu atvasi.

Bērnu tiesību aizstāvji uzsver – ir dažādi veidi, kā disciplinēt savas atvases, pēršana – nav atļauto metožu vidū. Latvijā kopš 1998.gada par šādu vardarbību bērna vecākus var sodīt gan ar brīdinājumu, gan naudas sodu. Par spīti tam, joprojām daudzās ģimenēs pēršana tiek uzskatīta par normu.

”Vecāku izpratne par to, kā sodīt bērnu ir ļoti atšķirīga. Ja vienam liekas, ka uzšaut pa dibenu tas nav nekas, tad citam liekas, ka arī siksna ar sprādzi nav nekas, un, ka pa seju trāpīt ar žagaru arī nav nekas. Diez vai būtu labi bērnu mācīt ar apziņu, ka kaut ko darīt nav labi tikai tāpēc, ka pēc tam par to sitīs,” norāda Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Riekstiņa.

Nereti daudz sāpīgākas par fiziskajām ciešanām, ko vecāki savai atvasei sagādā perot, ir pazemojums. Bērnam ir grūti aptvert, kādēļ vismīļākie cilvēki pret viņu paceļ roku un šķērso to robežu, ko savā starpā neatļaujas pārkāpt.

”Arī pieaugušo rīcība mums ne vienmēr liekas pareiza un patīkama, un, ja mēs uzskatām, ka mēs tomēr nevaram kolēģim ar žagariņu vai ar siksnu pa dibenu uzšaut, tad kāpēc mēs uzskatām, ka mēs to varam darīt attiecībā pret bērnu? Tādā veidā jau mēs arī viņu audzinām, parādot, ka tā ir jārisina kaut kādas konflikta situācijas. Pēc tam atliek pašiem brīnīties, ko no bērniem sagaidām pretī,” skaidro Laila Riekstiņa. Viņa spriež – tie, vecāki, kuri savus bērnus per, paši tikuši audzināti ar žagariem. Viņi neprot ar savu atvasi pienācīgi izrunāties, tādēļ iet vieglāko ceļu. Tv3 ziņu aptaujātās mammas šādu audiznāšanas metodi nosoda.

Ingrīda pauž: ”Cilvēks jau neizaug no tā, ka viņu per, viņš sāk baidīties. Cilvēks izveidojas personība tikai tad, kad viņš jūtas drošs par sevi, ka viņu nepērs, ka ar viņu aprunāsies, ka viņam ieskaidros pareizi, un tikai tad veidojas personība.”

”Šobrīd ir ļoti daudz literatūras un dažādas iespējas iegūt zināšanas par citām metodēm, kā tikt galā ar kaut kādām bērna uzvedības problēmām vai grūtībām. Noteikti, nav jāpaceļ roka,” uzskata Agnese.

Pēršana paliek atmiņā uz mūžu, šādu traumu no atmiņas grūti izdzēst pat pieaugušiem cilvēkiem.

”Man ir divi vecāki brāļi. Mani mamma biedēja, ar to, ka- Elīn, ja tu nemācēsi uzvesties, vai darīsi to un šito, dabūsi tā kā brāļi. Man likās, ja jau viņi tik lieli un viņi var dabūt no mammas, tad kā es dabūšu,” atmiņās dalās Elīna

Par pēršanas izplatību liecina arī zvani uz bērnu uzticības tālruņiem. Visbiežāk, fiziskie sodi atkārtojas regulāri.

”Bērni nekad nelieto vārdu mani per, bērni parasti saka – mani sit. Tie gadījumi ir ļoti individuāli un bieži šī te fiziskā vardarbība viena pati par sevi nav. Bieži bērni piedzīvo emocionālo pazemošanu, bērni tiek apsaukāti, dažādi izsmieti, tai pašā laikā ir epizodes, kad piedzīvoti sitieni,” situāciju skaidro Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja.

Pērn bijis ap tūkstoš zvanu, kad bērni stāstījuši par sišanu mājās. Nereti par nepieciešamību iejaukties ģimenē ziņo citi pieaugušie, par vismaz simts zvaniem informācija tālāk nodota policijai.

3 komentāri

TOP komentāri

  • dzika
    +3

    dzika

    Tapec jau jauniesi ir izlaidusies, jo zina tikai savas tiesibas, bet nevis savus pienakumus!!!

    07.03.2015 22:15

  • Diogēns
    +1

    Diogēns

    Kaut kāda matu skaldīšana! Par sliktu nodarījumu pienākas sods. Tā ir bijis visā cilvēces vēsturē. Ne jau visos gadījumos aprunāšanās ir piemērota, Ir daudzas lietas, par ko pienākas pēriens. Protams - pēriens - ne fiziska izrēķināšanās. Neizaugot personības... Ha! Vajag taču ko lasīt, nevis... Kā apnikusi tā lielā tumsonība!

    08.03.2015 11:34

  • ..
    +1

    ..

    ---tie, vecāki, kuri savus bērnus per, paši tikuši audzināti ar žagariem. Viņi neprot ar savu atvasi pienācīgi izrunāties, tādēļ iet vieglāko ceļu--nevajag muldēt, mani mamma pēra ne pa jokam, bet savus bērnus es nesitu.

    07.03.2015 22:58

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas