Latvijā atzīmē Otrā pasaules kara beigu gadadienu; leģionāri atceras to dienu notikumus

0 komentāri
Latvijā atzīmē Otrā pasaules kara beigu gadadienu; leģionāri atceras to dienu notikumus
Foto: LETA

Latvijā un daudzviet pasaulē šodien piemin Otrā pasaules kara beigu gadadienu. Kā ierasts, Latvijā šī diena tika pieminēta ar dalītām jūtām.

Otrā pasaules kara beigas ir ne tikai viens no nozīmīgākajiem notikumiem cilvēces vēsturē. Var tikai minēt, kāda būtu Eiropa, tās robežas un pasaules kārtība, ja 1945. gadā Hitleriskā Vācija nebūtu spiesta kapitulēt sabiedroto priekšā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Taču Berlīnei krītot, Baltijas valstu neatkarība tika ziedotas stabilitātes labad. Ja beidzoties karam, tiktu atgūta arī tā, atkristu jautājumi, kad un kā kad šo dienu svinēt.

Oficiālā kārtā Otrā pasaules kara beigas atzīmēt 8. maijā, kā to dara Rietumeiropā, Latvijā ir pieņemts kopš 1995. gada. Tieši šajā dienā Vācija kapitulēja.

Pirms četriem gadiem tā brīža Valsts prezidents Andris Bērziņš izteica aicinājumu – šeit Brāļu kapos 8. maijā nākt abas puses. Tos, kas karoja Sarkanās armijas rindās, un tos, kas bija leģionāri. Ņemot vērā dalībnieku ievērojamo vecumu, rindas tas plašākas nedarīja, taču viņi joprojām nāk un atnestie vainagi gulst viens otram blakus.

Pirms došanās uz Lesteni šeit ir leģionārs Jānis Pičs, kurš 19. divīzijas sastāvā cīnījās Mores kaujās: “Tur mani stipri ievainoja. Tad aizbraucu uz Kurzemi. Tad no Kurzemes un filtrācijas nometni, tur pusgadu. Tad mani paņēma uz Ļeņingradu, cietumā. Ļeņingradas kara tribunāls piesprieda 10 gadus. Trīs gadus pavadīju Ļeņingradā, un tad uz Intā, Komi Republikā, stingra režīma lēģerī.”

“Man pret leģionāriem nekā nav, jo es zinu, kā tas viss notika. Ne visi varēja izvairīties. Žēl, ka Krievijā to nesaprot, domā, ka tie kādi fašisti vai SS-ieši. Hitlers jau to leģionu organizēja, ne jau latvieši,” teic 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāns Aloizs Lukša.

Vienas vēstures dažādie traktējumi ir iemesls, kādēļ ne pirmo gadu Latvijā ierodas pētniece Ludmilai Artamoškina no Krievijas. Viņas interešu loks ietver notikumu interpretāciju dažādās paaudzēs. Par spīti neapšaubāmai 9. maija dominancei Krievijā, saviem studentiem viņa skaidro, kādēļ virzienā uz Rietumiem attieksme atšķiras.

Jāsaka, ka joprojām atšķirības ir arī diplomātiskā korpusa uzsvaros. Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas vēstnieki savu kolēģu rindās šodien nav manāmi. Viņu ziedi rīt guls Pārdaugavā.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas