Latvijā atzīmē Otrā pasaules kara beigu gadadienu; leģionāri atceras to dienu notikumus

0 komentāri

Latvijā un daudzviet pasaulē šodien piemin Otrā pasaules kara beigu gadadienu. Kā ierasts, Latvijā šī diena tika pieminēta ar dalītām jūtām.

Otrā pasaules kara beigas ir ne tikai viens no nozīmīgākajiem notikumiem cilvēces vēsturē. Var tikai minēt, kāda būtu Eiropa, tās robežas un pasaules kārtība, ja 1945. gadā Hitleriskā Vācija nebūtu spiesta kapitulēt sabiedroto priekšā.

Taču Berlīnei krītot, Baltijas valstu neatkarība tika ziedotas stabilitātes labad. Ja beidzoties karam, tiktu atgūta arī tā, atkristu jautājumi, kad un kā kad šo dienu svinēt.

Oficiālā kārtā Otrā pasaules kara beigas atzīmēt 8. maijā, kā to dara Rietumeiropā, Latvijā ir pieņemts kopš 1995. gada. Tieši šajā dienā Vācija kapitulēja.

Pirms četriem gadiem tā brīža Valsts prezidents Andris Bērziņš izteica aicinājumu – šeit Brāļu kapos 8. maijā nākt abas puses. Tos, kas karoja Sarkanās armijas rindās, un tos, kas bija leģionāri. Ņemot vērā dalībnieku ievērojamo vecumu, rindas tas plašākas nedarīja, taču viņi joprojām nāk un atnestie vainagi gulst viens otram blakus.

Pirms došanās uz Lesteni šeit ir leģionārs Jānis Pičs, kurš 19. divīzijas sastāvā cīnījās Mores kaujās: “Tur mani stipri ievainoja. Tad aizbraucu uz Kurzemi. Tad no Kurzemes un filtrācijas nometni, tur pusgadu. Tad mani paņēma uz Ļeņingradu, cietumā. Ļeņingradas kara tribunāls piesprieda 10 gadus. Trīs gadus pavadīju Ļeņingradā, un tad uz Intā, Komi Republikā, stingra režīma lēģerī.”

“Man pret leģionāriem nekā nav, jo es zinu, kā tas viss notika. Ne visi varēja izvairīties. Žēl, ka Krievijā to nesaprot, domā, ka tie kādi fašisti vai SS-ieši. Hitlers jau to leģionu organizēja, ne jau latvieši,” teic 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāns Aloizs Lukša.

Vienas vēstures dažādie traktējumi ir iemesls, kādēļ ne pirmo gadu Latvijā ierodas pētniece Ludmilai Artamoškina no Krievijas. Viņas interešu loks ietver notikumu interpretāciju dažādās paaudzēs. Par spīti neapšaubāmai 9. maija dominancei Krievijā, saviem studentiem viņa skaidro, kādēļ virzienā uz Rietumiem attieksme atšķiras.

Jāsaka, ka joprojām atšķirības ir arī diplomātiskā korpusa uzsvaros. Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas vēstnieki savu kolēģu rindās šodien nav manāmi. Viņu ziedi rīt guls Pārdaugavā.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas