Krievijas agresija pārsteigusi visu pasauli

0 komentāri

Iepriekšējā gadu mijā vārds drošība Latvijā izskanēja pārsvarā kontekstā ar jauno eiro banknošu apsargāšanu. Taču jau nedaudz vēlāk noskaņojumu Rīgā mainīja asiņainās sadursmes tūkstošiem kilometru tālajā Kijevas Neatkarības laukumā.

Janvāra nogalē vēstis no Kijevas uz Rīgu atveda Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve. ES augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone: ”Ir svarīgi panākt, ka vardarbība un protestētāju vajāšana tiek pārtraukta un cilvēkiem tiek nodrošinātas iespējas brīvi paust savu viedokli.”

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība): Manuprāt ES šobrīd dara maksimālo iespējamo šis situācijas noregulēšanā un noteikti atbalstam to ko vēl ES var darīt un Latvija individuāli.

Ārlietu ministrs pats vēlāk devās uz Kijevu, kur apliecināja gatavību sniegt Ukrainai humāno palīdzību.

Nosoda Krievijas agresiju

Foto: LETA

Foto: LETA

Kamēr Latvijā ieradās ārstēties nemieros ievainotie, tikmēr Saeima marta sākumā pēc sešu stundu ilgām debatēm pauda stingru nosodījumu Krievijas militārajai agresijai. Lēmums nebija vienbalsīgs, pret balsoja Saskaņas centrs.

Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs: ”Jūs dažreiz pieminējāt vārdu traģēdija, bet, kā man ir zināms, Krimā neviens cilvēks joprojām nav nogalināts, bet aptuveni 100 cilvēki ir nogalināti pašā Ukrainas galvaspilsētā. Un viņus nogalināja nevis mistiskie Krievijas pilsoņi vai kaujinieki, bet paši Ukrainas iedzīvotāji no abām pusēm.”

Viedokļu dažādība visa šī gada laikā bija redzama arī sabiedrībā. Jau agrā pavasarī politiķi saprata, ka Krievijas televīzijas kanālu retranslācija ir bumba ar laika degli un spēcīgs informatīvā kara ierocis. Vasarā bažas raisīja arī ziņas par vairākiem Ludzas iedzīvotājiem, kas pat bija pievienojušies Austrumukrainas separātistiem. Tomēr plašu atbalstu viņu rīcība neguva.

Protesti tika rīkoti arī Rīgā. Vasaras vidū pie Krievijas vēstniecības izcēlās pat kautiņš.

Bažas par Baltijas drošību

Foto: LETA

Foto: LETA

Negaidīti agresīvā Krievijas rīcība rietumu pasaulei lika citādām acīm paskatīties arī uz Baltijas valstīm, par kuru drošību bažas sāka paust respektablākie politiķi un analītiķi. Jau pavasarī satraukumu reģionā ar vizīti Viļņā centās kliedēt ASV viceprezidents Džo Baidens. Arī vēlāk paust atbalstu Baltijas drošībai ieradās virkne ārvalstu viesu.

ASV senators Džons Makeins: ”Ir jāraida skaidrs signāls pulkvedim Putinam, ka šāda uzvedība nav pieņemama 21. gadsimtā.”

NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Adrians Bredšovs: ”Lieta, ko es noteikti varu jums apliecināt, ka NATO 5.pants ir iekalts akmenī un mums ir plāni un spējas attiecīgi reaģēt…”

NATO nolēma uz Baltijas valstīm sūtīt papildspēkus. Aprīļa nogalē Latvijā ieradās ASV desantnieki. Viņi iekārtojās Ādažos.

Melnie saraksti

Foto: LETA

Foto: LETA

Tomēr ne visi šeit bija gaidīti. Pirms pretrunīgi vērtētā konkursa Jaunais vilnis ārlietu ministrs papildināja Latvijai nevēlamo cilvēku sarakstu ar Krievijas estrādes zvaigznēm. Gan Krievijas, gan Latvijas melnie saraksti gada laikā auga. Līdzīgi arī spriedze Baltijā, kas krasi pieauga jūlija otrajā pusē, kad virs Ukrainas tika notriekta Malaizijas aviokompānijas lidmašīna. Tad atbalstu Baltijai klātienē atbrauca apliecināt lielāko pasaules valstu vadītāji.

Vācijas kanclere Angela Merkele: ”Mums ir jārada visi priekšnoteikumi, ja gadījumā Latvijai būtu nepieciešams NATO partneru atbalsts, varētu ātri reaģēt. Es jau nupat nosaucu pasākumus, ko veiksim, bet šeit pastāvīgi nav jābūt dislocētām kaujas vienībām. Mūsu sadarbību mēs varam stiprināt citos veidos.”

ASV prezidents Baraks Obama: ”Tallinas, Rīgas un Viļņas aizsargāšana ir tik pat svarīga, kā Berlīnes, Parīzes un Londonas aizsargāšana. Piektais pants ir kristālskaidrs – uzbrukums vienam, ir uzbrukums visiem. Ja tādā brīdī, jūs jautāsit – kurš nāks palīdzēt – jūs zināsit atbildi – NATO alianse, ASV bruņotos spēkus, nekavējoties un tūlīt.”

NATO norāda uz nepietiekamo finansējumu

Foto: LETA

Foto: LETA

Arī NATO samitā Velsā Latvija vēlreiz saņēma apliecinājumu Vašingtonas līguma 5.panta spēkam. Augsto viesu vizītēs smalkjūtīgi tika arī atgādināts par mazo finansējumu, ko Latvija atvēl aizsardzībai.

Daudz tiešāk kaunināja The Economist komentētājs Edvards Lūkass: ”Jūs arī nevarat gaidīt, ka Amerika riskēs jūsu dēļ sākt Trešo pasaules karu, ja jūs neizpildāt NATO minimālo kritēriju, aizsardzības tēriņiem veltot divus procentus no iekšzemes kopprodukta apjoma. Ja igauņi to spēj izdarīt, es nesaprotu, kāpēc latvieši nespēj.”

Politiķi Latvijā situāciju apjauta un aizsardzība kļuva par nākamā gada valsts budžeta galveno prioritāti. Teju visu gadu reģionā tika demonstrēts militārais spēks – notika dažāda veida militārās mācības.

Gaisā regulāri nācās pacelties alianses iznīcinātājiem, jo bīstami tuvu lido Krievijas lidmašīnas. Nokaitēto situāciju apliecināja arī fakts, ka novembra nogalē vienā no pirmajām vizītēm jaunais NATO ģenerālsekretārs izvēlējās doties tieši uz Baltijas valstīm.

Šī gada beigās vārds drošība ieguvis pavisam citu nokrāsu. Par Ukrainas notikumiem tiek spriests ne tikai Ārlietu ministrijā, bet teju ikvienā mājā un ģimenē. Turklāt prognozes liecina, ka reģions kļūs vēl vārīgāks, kad sāksim pildīt Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas