Krāpnieku grupējumi, izmantojot likuma robus, izkrāpj mantotus īpašumus

0 komentāri

Nekustamo īpašumu izkrāpšanas sērga pieaug – krāpnieki praktizē arvien jaunas metodes. Izmantojot likuma robus, krāpnieku nagos pēdējā laikā nonāk arvien vairāk mantotu īpašumu.

Solvita strādā tieslietu sistēmā un pārzina likumus. Tomēr tas viņu nav pasargājis no krāpniekiem, kuri, izmantojot robus Latvijas likumos, viņu šobrīd atstājuši bez mantotā īpašuma. Par viņai novēlēto dzīvokli Solvita uzzināja pirms trim gadiem. Dokumentu sakārtošana ievilkās, bija jāiesaista tiesa. Kad beidzot bija iespēja pārņemt dzīvokli, tam jau uzradušies citi īpašnieki. Šķetinot notikušo, ceļi veduši uz Zemesgrāmatu.

“Gadu pirms viņa nāves it kā noslēgts pirkuma līgums, acīmredzams viltojums. Ir tajā paša datumā izdots nostiprinājuma līgums, it kā notāra kantorī, arī šķiet, ka tiešām viltots dokuments, šie dokumenti vairākus gadus vēlāk aiznesti uz Zemesgrāmatu, iereģistrēti. Tas, kas mums šķiet, ir publiska ticamība Zemesgrāmatu ierakstiem, vismaz manā gadījumā tas pierādās, ka tā ir absolūta fikcija,” skaidro Solvita.

Foto

Dzīvoklis pēc tam ātri vēl pāris reizes pārdots. Pērn Solvita vērsās policijā, kur ierosināts kriminālprocess par, viņasprāt, brutālu krāpšanu. Solvita uzskata, ka viņas un arī citu gadījumu dēļ esošajā sistēmā kaut kas ir jāmaina.

“Saprotu, cilvēki ir pārslogoti, cilvēkiem droši vien šobrīd nav pienākuma pārbaudīt to dokumentu autentiskumu. Ja mums būtu šī sistēma sakārtota… Zemesgrāmata un arī šī iereģistrēšanas sistēma, savienojot tās sistēmas, lai nekādi jocīgi kadri ar viltotiem dokumentiem nevarētu ielīst un šo situāciju izmantot,” norāda Solvita.

Šobrīd izkrāptā dzīvokļa vērtība esot aptuveni pusotra, divu gadu Solvitas algas. Un tieši nauda, nevis paši īpašumi, interesē zagļus, kuri parasti darbojas lielās grupās un izkrāpj vairākus īpašumus. Zemesgrāmatu izmantošana esot krāpnieku jaunākā metode, kā tikt pie īpašumiem, stāsta Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece.

VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska: “Pirmā tendence – ka ģenerālpilnvara, kuru cilvēks labprātīgi izraksta paziņai, kādai uzticības personai, otra lieta ir testamenti privātie, kuri tiek viltoti, un trešā lieta, kas tagad parādījusies jauna, ir nostiprinājumu lūgumu viltošana, kas tiek iesniegta Zemesgrāmatā.”

Pērn policija uz tiesu nosūtīja divas lietas par aizturētiem lieliem nekustamo īpašumu izkrāpšanas grupējumiem. Kā noziedznieki zina, kurus īpašumus var nozagt, policijas pārstāves atklātais nav patīkams. Policijas pārstāve norāda, ka arī cilvēkiem pašiem jābūt uzmanīgiem – mantojumu lietas jāsakārto laikus, jo cena par neizdarību ir liela – lai gan krāpnieki tiek sodīti, līdz šim nav zināms neviens gadījums, kad apkrāptais cilvēks atgūtu savu īpašumu.

Video

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas