Kas nav pareizi? Tikai puse bezdarbnieku pēc valsts apmaksātiem kursiem atrod darbu!

0 komentāri

Šogad bezdarbnieku apmācībai ir atvēlēti 15 miljoni eiro. Tomēr pēc valsts organizētiem kursiem, darbu atrod mazāk nekā puse bezdarbnieku.

Rīdziniece Karina Koroljova 16 gadus dzīvoja Vācijā, kur strādāja par oficianti.  Nesen Karīna atgriezās Latvijā. Lai atrastu darbu, sieviete tagad apmeklē lietvedības kursus. Tie arī ir vispieprasītākie no  valsts organizētiem kursiem bezdarbniekiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Karīna Koroljova, bezdarbniece:

Mēģinu atrast darbu. Tā kā līdz šim tas nav izdevies, es biju pieteikusies šai programmai un uzsāku  apmācības. Ceru, ka pēc tām man būs veiksmīgāks tas darba sākums.

Foto

Piemēram, profesionālo studiju skolā Citadele pašlaik lietveža profesiju apgūst 12 bezdarbnieces. Studijas ilgst četrus mēnešus, un pēc tam ir jākārto valsts eksāmens. Daudzi šo profesiju apgūst tā teikt “no nulles”.

Jau vairākus gadus bezdarbniekus apmāca pēc valsts un Eiropas Savienības apmaksāto kuponu sistēmas. Lētākās programmas maksā ap 500 eiro, bet dārgākās, piemēram, metinātājs, pat pusotru tūkstoti eiro.

Profesiju bezdarbnieks izvēlas kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) karjeras konsultantu. Profesionālās tālākizglītības topa augšgalā ir lietvedība, tad seko lokmetinātājs, klientu apkalpošanas operators, šuvējs un konditora palīgs.

Savukārt darba iekārtošanas popularitātes saraksts izskatās nedaudz savādāk. Pusgada laikā pēc mācību pabeigšanas visaktīvāk darbā iekārtojās autoelektriķi, pavāri, lokmetinātāji un elektromontieri.

Video

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas