Jūrmalā vairāk Skandināvu tūristu un mazāk Jaunā viļņa ietekmes, vērtē eksperti

0 komentāri

Jūrmalas viesnīcu rādītāji liecina, ka Jūrmalas kūrortpilsētā bijusi laba vasaras sezona. Neatkarīgi no samērā vēsā vasaras un Krievijas tūristu skaita krituma kūrortpilsēta šogad sagaida tūrisma pieaugumu – bijis būtiski vairāk viesu no Skandināvijas, Vācijas un kaimiņvalstīm.

Kurshi hotel, kas šovasar strādāja pilnu pirmo sezonu, vadītāja Zane Šteinberga atzīst, ka Jūrmalai ir tāda specifika, –  tiklīdz ir labs laiks, tā pilsēta ir pilna ar atpūtniekiem. Ja vasaras sākumā laikapstākļi nelutināja, tad augusts ir visu kompensējis, viņa akcentē. “Karstajā laikā gan mums, gan, kā zinu no citiem kolēģiem, bija tā sauktais overbooking jeb 100% piepildījums – nebija brīvu vietu. Numuriņu cenas esam saglabājuši pērnās vasaras līmenī, tāpēc varam teikt, ka vasaras sezona ir bijusi normāla. Tūristu segments mainās, bet to mazāk nepaliek. Ir tendence samazināties krievu tūristu skaitam, bet viņu vietā arvien aktīvāki kļūst skandināvi u.c., kas šovasar, brauca atpūsties ar ģimenēm un izmantoja arī citus pakalpojumus,” saka Z. Šteinberga.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Savukārt vienai no lielākajām kūrortpilsētas SPA viesnīcām Hotel Jurmala SPA šovasar bijis vairāk viesu nekā pagājušajā gadā, un viesnīcas pakalpojumus izmantojis ievērojami palielinājies tūristu skaits no Skandināvijas.

“Šī vasara bija pat labāka nekā iepriekšējā! Viesnīca bija tūristu noslogotāka nekā pērn, arī cenas esam saglabājuši līdzšinējās. Tiesa, tādu cenu, kādas bija Jaunā viļņa divās nedēļās citos gadus, vairs nav. Ir mainījies arī tūristu sastāvs: salīdzinot ar pagājušo gadu, par apmēram 30% ir samazinājies Krievijas tūristu skaits, bet tā vietā palielinājies tūristu skaits no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas, Norvēģijas, īpaši krass pieaugums ir somu tūristu vidū. Vieta tukša nepaliek! Arī tūristu paradumi, kā viņi tērē naudu, ir mainījušies – tagad šie tēriņi ir ekonomiskāki, pārdomātāki. Domājam arī par kluso sezonu, attīstot biznesa tūrismu, par pievilcīgiem piedāvājumiem nedēļu nogalēs, kuras īpaši pieprasa vietējais tūrists un igauņi,” stāsta Hotel Jurmala SPA pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla-Bula.

Tāpat arī Amber Spa Boutique Hotel viesnīcas vadītājs Pēteris Grīnbergs nesūdzas par aizvadīto vasaras sezonu. “Par sezonu nesūdzamies, un, ja salīdzinām ar 2013. gadu, ir pat peļņas pieaugums. Jūnijs pēc rezultātiem ir bijis tāds pats kā 2014. gadā, bet pārējie vasaras mēneši bija pat tūristu pārpildīti. [..] Arī uz nākotni skatos optimistiski: viss ir un būs kārtībā!” saka P. Grīnbergs.

Jūrmala vasarā:

Sagaida tūristu skaita pieaugumu

Analizējot tūrisma tendences 2015. gada pirmajā pusgadā un vasarā, vērtēju, ka Jūrmalā, līdzīgi kā visā Latvijā, tūristu skaits pieaug. Pirmajā pusgadā tūristu skaits Jūrmalā ir pieaudzis, bet ne tik krasi kā iepriekšējos gados, jo, protams, Krievijas ekonomiskā krīze atstāj zināmu ietekmi. Maijs un jūnijs nebija vasarai tipiski mēneši, un lietainais laiks pabojāja tūristu un vienas dienas viesu lielāku pieplūdumu Jūrmalā un Latvijā kopumā, taču jūlijs un augusts izskatās diezgan pozitīvs, kad varētu sagaidīt arī 5-10% tūristu skaita pieaugumu. Kopumā esam gandarīti, ka tās tūrisma mārketinga aktivitātes, ko esam īstenojuši pēdējā gada garumā, ir sniegušas pozitīvus rezultātus, jo ir pieaudzis tūristu skaits no Latvijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Lielbritānijas,” stāsta Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma nodaļas vadītāja Gunta Ušpele.

G. Ušpele jau iepriekš paudusi, ka pozitīva tendence ir tā, ka arvien vairāk vietējo tūristu iegriežas kūrortpilsētā, turklāt viesi, arī no citām valstīm, ne tikai atbrauc uz vienu dienu pasauļoties vai pastaigāt pa Jomas ielu, bet uzturas ilgāk nekā vidēji citās Latvijas pilsētās – trīs līdz četras diennaktis. Savukārt cenu līmenis pakalpojumiem stabilizējies, vairs nav festivāla ietekmē uzpūsto cenu, un ir sakārtots, normāls Eiropas tūrisma bizness ar konkurētspējīgām cenām un kvalitatīviem pakalpojumiem.

 

Jūrmalā – mazāk Jaunā viļņa ietekmes

Mainās ceļotāju struktūra: uz Jūrmalas ielām varbūt tik bieži vairs nedzirdam krievu tūristus, bet arvien vairāk citu valodu – arī lietuviešu, igauņu, skandināvu… Tas nav Jaunā viļņa ietekmes rezultāts, drīzāk nesenie notikumi Krievijā (piemēram, rubļa vērtības kritums, astoņu lielu Krievijas tūrfirmu bankrots u.c.) ir mazinājuši Krievijas tūristu pieplūdumu, tomēr to skaits ir gana nozīmīgs, jo tagad šie tūristi ierodas paši: uz ielām šovasar redzējām daudz auto ar Krievijas valsts numurzīmēm. Zinu, ka arī Rīgas viesnīcās, kur pērn Krievijas tūristi bija apmeklētāji Nr. 1, šovasar tos nomainījuši vācieši, skandināvi u.c. cienījamos gados, kas ir laba, maksātspējīga un inteliģenta publika,” vērtē Baltictravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Viņš piebilst, ka kūrortpilsētas tūrisma jomas pārstāvjiem ”maizes rika vairs nav tik bieza”, kā tas bijis Jaunā viļņa laikā, toties ”cenas un piedāvājums stabilizējas, notiek normāls pārorientēšanās process, viesnīcu noslogojums ir saglabājies, un uzņēmēji spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

“Tas ir pozitīvi, jo tūrisms vairs neliek visu uz vienas – Jaunā viļņa – kārts. Ja agrāk atsevišķi nozares pārstāvji nosmēla krējumu vasarā un klusajā periodā varēja neiespringt, tagad nākas domāt par pievilcīgiem piedāvājumiem arī pārējos gadalaikos. Tāpēc nevar apstāties, ir jādomā, kad pasākumus rīkot, noteikti – ar starptautisku ievirzi, lai piesaistītu apmeklētājus Jūrmalai ne tikai ar siltu laiku pludmalē. Pozitīvi, ka kopdarbā ar pašvaldību tiek attīstīti jauni objekti, piemēram, atjaunotā Dzintaru koncertzāle u.c., kas piesaista arvien vairāk apmeklētāju (un ne tikai rīdziniekus). Tāpat būtu jāturpina attīstīt Jūrmalu kā kurortoloģijas centru. Pesimisma nav, ir tikai jāmeklē jaunas iespējas un jauni tirgi, kā pievilināt tūristus,” piebilst A. Mackevičs.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas