Jūra palēnām atņem Latvijai teritoriju

1 komentārs

Rudens un ziemas vētras izskalo Latvijas piekrasti. Pagājušajā nedēļas nogalē vētrā stipri cietis Jūrkalnes stāvkrasts, un no skatu laukuma lejā uz pludmali nokāpt vairs nevar. Pašvaldība pavasarī cels jaunas kāpnes, taču krastu kā citādi nostiprināt neplāno.

Pēdējo pārdesmit gadu laikā vētru iespaidā, jūrā ieskaloti apmēram 50 hektāri Jūrkalnes stāvkrasta zemes.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Zītaru saimnieces Annas Rudītes zeme atrodas pašā Jūrkalnes stāvkrastā. Tikko aizvadītā vētra Fēlikss to samazinājusi apmēram 3 metrus platā joslā. ”Nu traģiski! Mēs it kā katru gadu Lielajā Piektdienā, kā pēc veciem paradumiem, lai noturētu jūru, skaitam pātarus un metam 3 lāpstas jūrā un neatskatoties nākam mājās, un visu laiku likās, ka jūra ir samierinājusies. Un tagad paņem gan zemi veselu ”kusaku”, gan visas trepes aiznes,” vētras nedarbus komentē Zītaru saimniece Anna Rudīte.

Tikmēr Jūrkalnes centrā, kur ierīkots skatu laukums, līdz pludmalei vairs nokāpt nevar. Krasts nobrucis 4 metrus platā joslā. Līdz ar smilšaino krastu noslīdējušas trepes, pamats daļēji zudis arī zem soliņa un platformas. Vētras postījumus cilvēki brauc aplūkot pat speciāli. Iespaidi – dažādi.

”Nedarbi ir sastrādāti, te var redzēt lejpusē. Aizgāzts ir ciet, te nekur vairs lejā netiek, te ir kārtīgi jāpastrādā, lai sakoptu,” iespaidos dalās kuldīdznieks Jānis. Savukārt liepājniece Ilga neko dramatisku nesaskata: ”Nu nekādi dižie postījumi jau nav, ir bijuši lielāki, bet tās kāpnes jau kuro reizi – būvē un atkal nogrūst. Nu skaisti!”

Tikmēr Jūrkalnes pagasta pārvaldei neatliek nekas cits, kā vien noskatīties dabas stihijas izraisītajos postījumos un gaidīt pavasari, lai atjaunotu platformu un kāpnes.

”Jūrkalnes pludmale ir 13.8 km gara. Tad sanāk, ir kādi 1.3ha zemīte aizgājusi. Senāk tantiņas teica, nu dēls,  uz otrā vai trešā sēkļa man bija kartupeļlauks, es tur stādīju kartupeļu,” stāsta Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis.

Pēdējo 25 gadu laikā Latvijas piekrastes erozija virzījusies ar vidējo ātrumu 1 – 2 metri gadā, norāda Latvijas universitātes pētnieks Jānis Lapinskis. Jūrkalnē tas ir dabīgs process, taču kopumā krasta nogruves pamatā izraisa ne vien dabas spēki – vējš un viļņi, un klimata izmaiņas, piemēram, kopējā ūdens līmeņa celšanās Baltijas jūrā, bet arī cilvēku iejaukšanās, proti, ostu darbība. Panacejas pret eroziju nav.

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Jānis Lapinskis: ”Krasta aizsargbūves būtībā ir problēmas pārcelšana laikā vai telpā, bieži vien to problēmu tikai pastiprinot, radot jaunas nebūšanas vietā, kur līdz tam tās nav bijušas. Ļoti svarīgi ir izvērtēt, kas ir apdraudētais objekts. Ja tā ir privātmāja vai mežs, tas nekādā ziņā nav pietiekams iemesls, lai iejauktos krasta sistēmā, riskējot ar kaut kādām problēmām nezināmā nākotnē, nezināmā vietā. Ja tās ir Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, tā ir savādāka situācija.”

Fakti

  • Tuvāko 50 gadu laikā Latvija zaudēs vēl 9 – 10 kvadrātkilometrus savas teritorijas
  • 15 gadu laikā krasta erozija apdraud 35 – 45 dzīvojamās mājas Latvijas piejūrā
  • 30 gadu posmā  – 150 – 170 mājas
  • No kopumā aptuveni 500 kilometrus garās Latvijas jūras robežas, vērā ņemamā ātrumā krasta atkāpšanās notiek 120 kilometrus garā posmā
  • Lielākoties apdraudētie īpašumu atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, kur mājas uzbūvētas sevišķi tuvu jūrai. Riska zonā esošo objektu skaitā ir ne vien dzīvojamās ēkas, bet arī, piemēram, Latvijas armijas infrastruktūra Kolkā, VIA Baltica šosejas posms Vitrupē, Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un Engures kapi.
  • Pēdējo gadu tendences rāda, ka ziemas vētras kļūst arvien spēcīgākas, bet dabiskās krasta aizsargspējas, piemēram, grunts sasalšana, siltā laika dēļ novājinās.

Laika ziņas

1 komentārs

TOP komentāri

  • juks
    0

    juks

    Dievs nav mazais beerns-ja taa notiek,tad arii Ziitaru saimnieces pesteli neliidzees.

    18.01.2015 12:51

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā