Ja Ukraina nenoturēsies, nākamā būs Latvija, prognozē Ukrainas deputāts

10 komentāri

Šonedēļ Rīgā bija ieradušies divi Ukrainas Augstākās radas deputāti Oleksandrs Kodola un Viktors Romaņuks. Viņi meklēja starptautisku atbalstu ieroču piegādēm savai valstij un centās novērst Rietumvalstu mītus par to, ka ar Putinu kaut ko iespējams sarunāt. Ukraiņi aicināja gatavoties karam.

Ukrainas Augstākās radas deputāts Viktors Romaņuks no Tautas frontes: ”Ir skaidri jāsaprot, ja Ukraina nenoturēs valsti agresoru, nākamā valsts būs Latvijas Republika. Tas pats sāksies Latvijā, kaut kādu pilsētu bumbošana. Bumbos Jūrmalu un citas pilsētas. Un ies bojā Latvijas Republikas pilsoņi. Tagad šo sitienu pret sevi uzņēmusi Ukraina. Ukraina, tā ir Eiropas Savienības robeža.”

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Romaņuks uzskata, ka Rietumi ir maz mācījušies no Krimas notikumiem pirms gada. Tai laikā Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs esot saņēmis siltus ieteikumus no līderiem Briselē un Vašingtonā ar Krieviju nekarot, palikt kazarmās un mēģināt visu noregulēt sarunu ceļā. ”Ir jāsaprot, ka Eiropas pilsoniskā sabiedrība nav gatava vest karadarbību. Bet krievi, viņi tam ir gatavi. Viņiem ir cilvēki, ir ieroči, viņiem valsts mašinērija orientēta tam, lai jebkurā mirklī īstenotu militāras darbības,” tā Viktors Romaņuks.

Krievijas valsts paziņojusi, ka turpmāk 40% nacionālā kopbudžeta tērēs militārajiem izdevumiem, specdienestiem un policijai. Ukrainas analītiķi secinājuši, ka tas ir kara pieteikums Eiropai. Jo miera laikā tādus izdevums nevar īstenot.

Krievijas finanšu ministrs Antons Sulianovs šonedēļ paziņoja, ka valsts jau šogad aizsardzībai un drošības iestādēm tērēs 40% budžeta jeb 94 miljardus eiro. Kā pieteikumu militārajām un specdienestu darbībām kaimiņvalstīs Krievijas jauno budžetu vērtē Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība):
Domāju, ka pilnīgi noteikti varam rēķināties ar to, ka Krievijas puse acīmredzot turpinās darīt visu, lai uzturētu šo nestabilitāti, pirmkārt, jau Ukrainā. Otrkārt, jā, mēs, protams, neesam naivi un saprotam, ka dažāda veida izlūkošanas aktivitātes Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs tikai pieaug. Gan zināma konflikta uzturēšana tai pašā Ukrainā, neizslēdzot, teiksim arī kādus pārsteigumus citās austrumu partnerības valstīs, mēs daudz runājam par Ukrainu, neaizmirsīsim Moldovu, mēs daudz runājam par to, kas notiek šobrīd mums pavisam tuvu kaimiņos, bet es arī zinu, ka Gruzijas kolēģi tomēr mazliet ir nobažījušies par to, kā varētu attīstīties tālāk situācija Abhāzijā.

Šobrīd Eiropas Savienības dienaskārtību ārpolitikā nosaka kreisā politiķe, bijusī Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni. Par viņu vēl pirms apstiprināšanas amatā bija bažas par pārāk lielām simpātijām pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šobrīd viņai sava nostāja ir jāsaskaņo ar dalībvalstīm.

Foto: AP/SCANPIX

Foto: AP/SCANPIX

Kā jums šķiet, vai Eiropas Savienība labāk saprot Krievijas militāro un ārpolitiku nekā gadu iepriekš, kad Brisele ieteica Ukrainai nekonfliktēt ar Krieviju Krimas konflikta laikā? Un, Jūs kā politiķe, vai esat mainījusi savas domas par Vladimiru Putinu kā politiķi un ko no viņa gaidīt?
ES Augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni: Es nevaru atbildēt par politiku gadu atpakaļ.  Eiropas Savienība šodien ir ekstrēmi reālistiska par notikumu attīstību Krievijā, bet mēs nekad neļausim iegrūst sevi konfrontācijā un konfrontējošā attieksmē. Mēs joprojām ticam, ka apkārt mūsu kontinentam kooperācija ir daudz labāka par konfrontāciju. Mēs joprojām pie tā pieturamies.

Pirms gada Mogerīni bija Itālijas ārlietu ministre. Tieši viņa pēc Krievijas iebrukuma Krimā aicināja sankcijas pret Krieviju neieviest un Putinu neizolēt. Arī šonedēļ Rīgā Mogerīni akcentēja, ka ar Krieviju nepieciešams turpināt dialogu, jo bez Krievijas nevarēšot risināt Tuvo Austrumu krīzi, pasargāt no kodolieročiem Irānu un rūpēties par globālo dabas aizsardzību.

Vai jūs joprojām ticat, ka var ticēt jebkuram vārdam, ko saka Vladimirs Putins? Vai var ticēt jebkuram vārdam, ko saka Vladimirs Putins? Vai var ticēt viņam?
Federika Mogerīni: Ja vienošanās ir parakstīta, tas bija 12. februārī, un to parakstīja prezidents Porošenko un prezidents Putins. Un tā nav tikai mana, bet mūsu kopējā pozīcija.

Džeims Šers ir viens no labākajiem Krievijas un Padomju Savienības ekspertiem Lielbritānijā. Viņš uzskata, ka meli ir kļuvuši par apzinātu pēdējā laika Krievijas ārpolitikas sastāvdaļu. Jo vairāk melu, jo lielākas cerības, ka vismaz kādai daļai no tiem pretinieks var arī noticēt. Kā lielāko Rietumu kļūdu Šers min centienus Putinam piekāpties, ka tik viņu neizprovocētu.

Vai, jūsuprāt, Rietumi ir mācījušies no šā laika?
Britu Karaliskā Starptautisko attiecību institūta eksperts Džeims Šers: Kaut kādā ziņā ir, kaut kādā nav. Acīmredzams jautājums būtu – skatieties, ko Putins ir izdarījis neizprovocēts. Joprojām ir cilvēki, kuri negrib atzīt, ka vienīgais, kas provocē Putinu, ir vājums. Jūs neatradīsit daudzus gadījumus, padomju vai Krievijas valsts vēsturē, kad ir notikusi vēršanās pret stipriem cilvēkiem, kas spējīgi sevi aizsargāt.

Eksperts uzskata, ka hibrīdtehnoloģijas nav nekāds pēdējā brīža Krievijas izgudrojums. Arī Padomju Savienība veica iebrukumus tikai pēc tam, kad valsts aģenti bija veikuši iepriekšējus destabilizējošus priekšdarbus.

“Zaļos vīriņus” Šers Latvijā neprognozē, jo divreiz vienu un to pašu scenāriju Krievija neizmantošot. Tomēr aicināja uzmanīties no Krievijas biznesa. Kontroli pār Donbasa iedzīvotājiem Krievijas speciālie dienesti esot panākuši, izmantojot Krievijas bankas, kas izsniedza ukraiņiem aizdevumus. Latvijai sevišķi esot jāsargā sakaru sistēmas. Vēl pirms “zaļo vīriņu” izsēšanās Krievija esot atslēgusi Krimas militāros sakarus. Lai sazinātos ar Kijevu, pussalā palikušajiem armijniekiem esot bijis jāizmanto Krievijas mobilo sakaru operatori.

Britu Karaliskā Starptautisko attiecību institūta eksperts Džeims Šers:
Ja aģenti spēj iznīcināt visus jūsu specdienestu ierakstus vai sabojāt jūsu militārās vadības sistēmu, vai sagraut valsts sakaru sistēmas, vai izprovocēt, vai vismaz radīt iespaidu par masu nemieriem, kas būtu labi izstrādāti zināmās aktivitātēs. Tas notiktu, pirms vēl NATO padome sanāk. Tad mums ir lielas nepatikšanas. Līdz ar to kā minimums mums ir jāpilnveido savas brīdināšanas sistēmas nākotnes konfliktiem, lai ievadītu NATO pozīcijā, kur būtu predisponēti pasākumi, lai aizsargātu šīs lietas un atbildētu ļoti ātri.

Jo ātrāk Latvijas dienesti darbosies pretizlūkošanā, jo ātrāk vajadzīgās ziņas par Krievijas aktivitātēm varēs nogādāt Briselē. NATO ģenerālsekretāra vietnieks amerikānis Aleksandrs Veršbovs pārrauga specdienestu sadarbību. Viņš uzskata, ka precīzas ziņas par Krievijas aktivitātēm Latvijā samazinās iespēju, ka Rietumvalstis varētu kavēties ar militāras palīdzības sniegšanu.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs:
Latvijas drošības dienestiem ir spēcīga loma NATO speciālo dienestu komitejā. Pirms pāris gadiem Latvija bija prezidējošā šajā civilās izlūkošanas komitejā. Mūsu specdienestu darbs kļūst arvien svarīgāks pret draudiem, ar kuriem saskaramies. Ne tikai no austrumiem, bet arī no dienvidiem. Mums jābūt spējīgiem noteikt pēkšņas krīzes ļoti ātri un piegādāt informāciju tā, lai varētu ātri atbildēt. Šeit Latvijai ir ļoti nopietna loma, ņemot vērā tās pieredzi un ģeogrāfiju.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs šonedēļ bija Borisa Ņemcova bērēs Maskavā. Viņš uzskata, ka Eiropas ilūzijas par spējām sarunāt kaut ko ar Putinu gaist ļoti lēnu. Intervijā radio Amerikas Balss pauda viedokli, ka ukraiņiem jau metas nelabi no Eiropas līderu rīcības, uz ikvienu traģēdiju Ukrainā atbildēt vienādi – ar dziļu satraukumu.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs:
Mūsu Krimas neatzīšanas politika joprojām ir spēkā. Tā ir piepildīta ar būtību. Tai ir politiskas, ekonomiskas, diplomātiskas konsekvences, un tas būs darīts noteikti. Bet es ar jums esmu vienisprātis, ka tas izskatās kā…, kā lai to pasaka, nevis aizmirsts, bet pastumts malā. Tas nav pareizi. Jums ir taisnība, mums ir jāatgādina visu laiku, ka Krima ir Ukraina.

10 komentāri

TOP komentāri

  • nnn
    +6

    nnn

    PROPOGANDA!!!!!

    08.03.2015 23:12

  • Rihards
    +5

    Rihards

    Nozheelojama rietumu pederastu propaganda! Kaa redzams prostitutas rietmu rezhiimam ir arii shajaa LV lapee... "Skaties"...

    09.03.2015 02:34

  • Edžus
    +4

    Edžus

    Tātad, ja Ukrainā fašisti zaudēs, tad arī mūsu nacistiem neklāsies viegli ... tātad mūsu nacisti būs nākamie, kuriem nāksies pārtraukt te kurināt nacionālo naidu un arī viņi būs spiesti aizvākties no politiskās skatuves.

    09.03.2015 07:12

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas