Islāma valsts kā terorisma ieroci pret eiropiešiem var izmantot saindētu pārtiku, brīdina Pārtikas drošības aģentūra

4 komentāri

Pārtikas drošības riskiem klāt nācis vēl viens – terorisms. Situācijā, kad teroristiskā organizācija Islāma valsts meklē arvien jaunus veidus eiropiešu nogalināšanai un apzināti saindēta pārtika var tikt izmantota kā terorisma ierocis, šis risks aktualizēts šonedēļ Eiropas Pārtikas drošības aģentūrā, kurā Latviju pārstāv zinātniskais institūts BIOR.

Aivars Bērziņš, Zinātniskā institūta Bior direktors:

Jāsaka atklāti, ka mums divas reizes gadā kļūst aktuāls šis jautājums. Šis apzinātais bioterorisms attiecībā uz ūdeni un pārtikas apgādes sistēmu nav tādā līmenī, lai mums būtu milzīgs satraukums.

“Teorētiski tas ir iespējams, bet es nezinu, vai praktiski to kāds darīs; es pieļauju, ka ir lētāki veidi terorismam,” tā gan norāda Olga Valciņa, Zinātniskā institūta Bior laboratoriju vadītāja.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Skaties video!

Veselību var apdraudēt arī nekvalitatīva pārtika

Aizliegtās ķīmiskās vielas, bakteriālais piesārņojums un parazīti – pārtika var būt par cēloni 200 saslimšanām, kur skriešana uz tualeti ar caurejas mokām un vemšanu ir tikai ziediņi. Izrādās, ka visbiežāk kas veselībai draudīgs atrodams jūras produktos, gaļā un augļos un dārzeņos.

Valstij piederošais zinātniskais institūts BIOR pētījis arī saindēto pārtiku, kur seku smagajā galā meningīts, encefalīts, nervu sistēmas bojājumi un tārpu murskuļi organismā.


Zinātniskā institūta Bior laboratoriju vadītāja:

Vispretīgākā no pārtikas saslimšanām ir trihineloze. Pēc tam līdz mūža beigām dzīvosiet ar trihinellu kāpuriem dažādās savās ķermeņa vietās, viņi tur būs iekapsulējušies, un jūs nekad un nekādos apstākļos nedabūsiet ārā.

Pat neapzināti saindēts ēdiens var novest arī kapos. Eiropas Savienībā pēdējais nopietnākais satricinājums bija 2011. gadā. Tad 53 Vācijas iedzīvotāji mira, 800 cilvēki uz mūžu palika piekalti nieru dialīzei no šķietami veselīga produkta – diedzētajiem asniem.

Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā ir saraksts ar 3 222 potenciāli bīstamajiem pārtikas produktiem. Slimību profilakses un kontroles centrā gan saka – līdz Latvijai nav nonākuši tādi, kuri dēļ būtu jāceļ trauksme kā dzīvības apdraudējumu. Atsevišķās citās slimību pozīcijās statistika nav iepriecinoša.

Aizliegtās ķīmiskās vielas, bakteriālais piesārņojums un parazīti – pārtika var būt par cēloni 200 saslimšanām, kur skriešana uz tualeti ar caurejas mokām un vemšanu ir tikai ziediņi.

Rita Korotinska, Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe:

Pieaudzis salmonelozes saslimšanas gadījumu skaits, un šogad mums nedaudz vairāk reģistrēti grupveida saslimšanas gadījumi. Tā kā uzliesmojumu skaits ir palielinājies, tagad mums 189 saslimušie. Ir runa par uzliesmojumiem, bet mēs reģistrējam arī sporādiskus gadījumus.

Bīstamā pārtika – importēta vai šeit audzēta?

Vai biežāk saslimšana ar salmonelozi Latvijā ir no importa vai vietējiem produktiem, esot grūti noteikt. Līdz ar to nav iespējams pateikt, vai Latvijā jau ievestas un pie vainas varētu būt tās bīstamās garneles, kas Āzijā barotas ar cūku un vistu mēsliem, izraisot salmonelozes saslimšanu šogad citviet Eiropā.

Cilvēku prātus Latvijā ilgstoši nemierīgus darījušas arī ziņas internetā, ka no Vjetnamas ievesto zivi pangasiju vajagot pirkt komplektā ar zārku un apbedīšanas pakalpojumu. Pangasijas audzējot toksiskos ūdeņos, piebarojot ar ģenētiski modificētu barību, ķīmiskiem ātras augšanas preparātiem, tiekot injicēts sieviešu urīns kā hormoni. Pangasijās šļircējot arī skābes asaku izšķīdināšanai. Eiropas Savienībās ātrās brīdināšanas sistēmā ir reģistrētas 13 kravas ar bīstamajām pangasijām. Latvijā – neviena, tāpēc tās te turpina pie mums tirgot.

Vidēji 800 kravām, kas Latvijā ienāk pa sauszemes robežu, lidostā, kuģu ostā un pa dzelzceļu tiek liegta tālāka izplatīšana. Pārtikas un veterinārais dienesta kopējais kontroļu skaits gada laikā sasniedz 50 tūkstošus.

Tātad šobrīd, cik droši ko liekam vēderā, mums lielākoties jāpaļaujas uz kontroli, kas aprobežojas ar pavadzīmju pārbaudi. Taču, vai pārtika satur vīrusus, mikrobus un parazītus – Latvijā pēta tikai izlases kārtībā, arī pēc nejaušības principa.

Foto:

No kuriem produktiem bīties?

Lielā mērā Latvijas iedzīvotājiem jāpaļaujas arī uz citu Eiropas kontroles iestāžu darbu. Līdz ko kāda dalībvalsts ievieto paziņojumu Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā par atklātu neatbilstošu, potenciāli bīstamu pārtikas produktu, Latvijas dienests nekavējoties sāk meklēt, vai piesārņoto produktu partija ir apritē pie mums un apturēt tās izplatīšanu. Piemēram, patogēnie mikroorganismi un smagie metāli visbiežāk atklāti jūras produktos, augļos un dārzeņos, un gaļas produktos.

Tikmēr pārtikas nekaitīguma pētniece norāda, – no trešajām valstīm ievesto produktu visbiežākā problēmām ir mikotoksīni jeb pelējums. Tas ir pistācijās, riekstos, žāvētos augļos un pat tējā. Visbiežāk rodas no nepareizas uzglabāšanas. Ja pat šo pelējumu notīra vizuāli vai produktu pārfasē, bīstamie toksīni vienalga ir saglabājušies. To sauc par lēno nāvi, jo sekas nebūs tūlītējas. Visbiežākā izpausme – audzējs vai vēzis.

4 komentāri

TOP komentāri

  • janis
    +1

    janis

    piekrītu

    14.12.2015 09:41

  • inese
    +1

    inese

    Neperciet visadus ievestos drankus,un problemu nebus.Tas,ka neviens un neko nespej izkontrolet,jau sen ir skaidrs.Ja kads ir tik stulbs,ka neprot vairs est vienkarsu un veseligu Latvija razotu un pasu audzetu partiku,tad pats vainigs.

    14.12.2015 09:31

  • tteitu
    0

    tteitu

    Pashi metajas ar idejam, tad nepublicejiet tadus rakstus, st...

    15.12.2015 23:40

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas