Īrniekiem milzu zemes nomas maksājumi, kamēr Saeima un Rīgas dome “spēlē pingpongu”

0 komentāri

Grūti un sarežģīti šo problēmu atrisināt bijis jau vairākām Saeimām un Valdībām. Tikmēr dzīvokļu īpašnieki turpina saņemt jaunus rēķinus. Mājās Krišjāņa Valdemāra ielā 143 kādam rīdziniekam trīs mēnešu zemes nomas maksājums par viņa 66 kvadrātmetru dzīvokli ir 230 eiro.  Gadā – 920 eiro. Nedaudz mazāka nomas maksa – 720 eiro gadā, jo arī dzīvoklis ir ar mazāku platību, jāmaksā Kristapam Kārkliņam.

Kr.Valdemāra ielas 143. nama iedzīvotājs Kristaps Kārkliņs: ”Ir sajūta, ka puse Rīgas piederētu, ja ne pat visa Vecrīga, jo tā platība ir ļoti milzīga, un bieži vien man paziņas vaicā – tad tu tur vari taisīt dārziņu, garāžu, bet mēs uz tās zemes nevaram darīt pilnīgi neko, jo mēs, pirmkārt, nezinām, kur tā sākas un kur beidzas, un galu galā tā nav mūsu zeme. Mēs maksājam faktiski par neko.”

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Valdemāra ielā uz viena īpašnieka zemes atrodas 5 dzīvojamās mājas ar 200 dzīvokļiem. Aptuveni rēķinot, ja par vienu dzīvokli iekasē 800 eiro gadā, tad kopā tie ir ap 160 000 eiro. Mazāka noma par dzīvošanu uz privātas zemes ir Purvciema iedzīvotājiem Deglava ielā. Viņi taisnību meklējuši, gan ar vēstulēm apberot atbildīgos Rīgas domē, gan tiesājoties. Paši pat algojuši mērnieku, lai tas domes speciālistu vietā pārzīmētu zemes robežas. Bez rezultāta.

Deglava ielas 53.nama iedzīvotājs Mihails Orlovs: Vēstules mēs rakstījām no 2012.gada. Uz Domi Ušakovam, rakstījām Rīgas namu pārvaldniekam. Par visām šīm lietām.
Nekā personīgi: Un ko viņi?
Mihails Orlovs: Nu ko, atbild, ka tā nav viņu darīšana.

Viena no iespējām ir dzīvokļu īpašniekiem vienoties un zemi no tās īpašnieka atpirkt. Tomēr tas ir ļoti grūti, jo jāvienojas pilnīgi visiem dzīvokļu īpašniekiem. Pretējā gadījumā darījums nenotiek. Uzskatāms piemērs ir netālu no Mežaparka. Sludinājumu portālos redzams, ka te tirgo divus zemes gabalus, uz kuriem atrodas sešas daudzdzīvokļu mājas. Katrā 8 dzīvokļi. Iepriekš zemi nopirkt piedāvāts iedzīvotājiem. Vienoties neizdevās, lai arī cena bijusi divreiz zemāka par kadastrālo vērtību.

Piespiedu nomas problēma sākās pirms vairākiem gadiem. Satversmes tiesa pēc kādas īpašnieces sūdzības lēma, ka nomu par zemi var iekasēt 6% apjomā no kadastrālās vērtības. Tolaik Satversmes tiesu vadīja Gunārs Kūtris, kurš šobrīd kļuvis par Saeimas deputātu un nu viņam jādomā, kā situāciju mainīt.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāts (No sirds Latvijai), bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris:
Pirmajā ST spriedumā mēs pateicām, ka summa ir pārāk maza, jo iesniedzējs, kas bija Izraēlas pilsone, kurai šeit bija īpašumi, pirmajā spriedumā mēs pateicām, ka tā iR par mazu, jo tajā brīdī šajā nomas maksā ietilpa… pašam īpašniekam bija jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis. Un parēķinot visu kopā sanāca tā, ka viņš samaksā nodokli, un pašam vairs nekas nepaliek. Šī tēma nav līdz galam sakārtota, bet ST jau var izvērtēt tikai to normu, kas tiek apstrīdēts, nevis skatīt likumu visu kopumā.Dalītā īpašuma situācija valstī ir pēc iespējas ātrāk jāibeidz. Bet tas nav tik vienkāršs jautājums.
Nekā personīga: Bet jūs redzat iespēju, kā to izdarīt?
Gunārs Kūtris: Juridiski ir ļoti grūti. Nevar atņemt vieniem un piespiest otrus.

Par dalītā īpašuma problēmu atbild vismaz trīs Saeimas komisijas, Tieslietu ministrija un Rīgas dome, kas risinājumu sola vairākus gadus. Viens no pirmajiem darbiem būtu pārmērīt zemes gabalus, kas piesaistīti mājām. Daudzviet tie ir pat vairāki hektāri. Tas būtu veids kā iedzīvotāju rēķinus samazināt. Tomēr dome neesot gatava rīkoties.

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa): Ir ierobežojumi, cik lielu zemes gabalu mēs varam atstāt. Tas nozīmē – ja, piemēram, mums ir liels gabals, uz kura stāv māja un mēs kaut ko nogriežam, mēs nevaram nogriezt mazāk par noteiktiem parametriem. Un šai situācijā tāds risinājums ir izmantojams tikai ļoti diemžēl ierobežotā skaitā.
Nekā personīga: Tad dome neko darīt nevar?
Nils Ušakovs: Dome šajā situācijā, kamēr nav pieņemts regulējums Saeimas līmenī, neko izdarīt nevar.

Kamēr dome nevar, Saeima varētu šādiem zemes gabaliem pazemināt kadastrālo vērtību, pēc kuras aprēķina maksājumus iedzīvotājiem. Tas ir Saeimas Tautsaimniecības komisijas uzdevums.

Foto: LETA

Foto: LETA

Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība): Ir jārada mehānisms. Juridisks ietvars kādā veidā to jautājumu atrisināt.
Nekā personīga: Bet tad uz ātru aci raugoties jūsu komisija tur īsti pagaidām neko darīt nevar?
Romāns Naudiņš: Mēs varam noteikti to izvērtēt.

Gara vēsture ir likuma grozījumiem, kurus gatavoja Tieslietu ministrija, kad to vēl līdz 2012.gadam vadīja Gaidis Bērziņš. Tie paredzēja, ka nevar izveidot jaunus dalītos īpašumus. Šobrīd Bērziņš vada Saeimas Juridisko komisiju, kas joprojām turpina darbu pie šiem pašiem joprojām nepieņemtajiem grozījumiem.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība): Pārredzamā nākotnē es varu noteikti pateikt, ka šādas situācijas vairs turpmāk jaunas neveidosies. Es gribētu teikt….
Nekā personīga: Cilvēkiem, kuri dzīvo mājās, kur jāmaksā katru trešo mēnesi vairāki simti eiro, tas neko nemaina.
Gaidis Bērziņš: Tad, kad būs ieviests šis apbūves tiesiskais regulējums attiecībā uz šīm pagātnes situācijām, kā es teicu, Saeimas komisijās notiek diskusijas – Juridiskā komisija gan nav iesaistīta šajās te diskusijās. Tā ir Valsts un pašvaldību komisija, kas skata šos jautājumus.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Mēs tikko runājām ar Gaidi Bērziņu un viņš saka, ka viss esot jādara jūsu komisijai un jūs neko nedarot.
Sergejs Dolgopolovs: Nu, tā nav taisnība, jo, godīgi sakot, te ir Saeimas lēmums ar kuru Ministru kabinetam ir uzdots līdz šā gada 15.septembrim iesniegt Saeimā likumprojektu par dalītā īpašuma izbeigšanu.
Nekā personīga: Tad komisija gaida uz Tieslietu ministriju un valdību?
Sergejs Dolgopolovs: Ja runājam par dalītā īpašuma izbeigšanu – neapšaubāmi. Jo nevienai Saeimas komisijai nav tāda kapacitāte, lai viņa varētu ķerties pie likumprojektu izstrādāšanas, jo tas prasa zināmus resursus. Speciālistu piesaistīšanu, laika patēriņu, finansējumu neapšaubāmi. Tāpēc deputāti paši var izvērtēt to, ko piedāvā, bet diezgan grūti iet tie procesi, kad deputātiem jāķeras pie likumprojektu rakstīšanas.

Tas nozīmē līdz septembrim Saeima gaidīs ieteikumus no Tieslietu ministrijas. Tās vadība gan nešķiet īpaši ieinteresēta problēmu atrisināt. Valsts sekretārs apgalvo, ka par milzu summām rēķinos dzirdot pirmo reizi.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Ko tieslietu ministrija var piedāvāt šādiem cilvēkiem, kuriem pienāk šādi rēķini un turpinās pienākt?
Tieslietu ministrija valsts sekretārs Raivis Kronbergs: Jā, mums jāiepazīstas ar šādu informāciju. Pirmo reizi redzu tādu rēķinu.
Nekā personīga: Nu tas ir par dalīto īpašumu. Ka daudzīvokļu nams atrodas uz privātpersonai piederošas zemes.
Raivis Kronbergs: Nu jā. Nevaru uzreiz atbildēt uz šo…
Nekā personīga: Jo mums Dolgopolovs Saeimā teica, ka Tieslietu ministrija ir atbildīga par likumu grozījumu izstrādi.
Raivis Kronbergs: Nu, jā… Nevarēšu uzreiz atbildēt neko par šo konkrēto gadījumu.
Nekā personīga: Nē – jautājums pavisam vienkāršs. Ko tieslietu ministrija var piedāvāt cilvēkiem, kamēr ministrija izstrādā grozījumus un kad vispār kaut kas mainīsies?
Raivis Kronbergs: Grūti atbildēt. Protams, tieslietu ministrija strādās un skatīsies, bet ko darīt šā brīža situācijā nevaru jums pateikt. Jo mums nav nekāda informācijas par šitādiem rēķiniem. A kas jums tādu iedeva?
Nekā personīga: Cilvēki, skatītāji sūdzas, ka ir nenormāli daudz jāmaksā.
Raivis Kronbergs: Jā, ok. Informēsim. Paldies.

Pēc Nekā Personīga sarunas ar Tieslietu ministrijas valsts sekretāru viņa padotie raidījumam atrakstīja, ka kaut kas tomēr tikšot darīts. Līdz 30. septembrim Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai priekšlikumi kā absurdo sistēmu mainīt. Un ministrijas zelta risinājums būšot šāds – tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri gribēs izbeigt šādas piespiedu nomas attiecības ar zemes īpašniekiem, atļaut zemi nopirkt un likumā noteikt, ka zemes īpašnieks no tā nevarēs atteikties. Ko darīt pārējiem – no ministrijas atbildes skaidrs netop.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas