Invalīdi Rīgā pakļauti milzīgai netaisnībai

2 komentāri

Būt invalīdam ratiņkrēslā un dzīvot galvaspilsētā, parastā Rīgas daudzstāvu māju rajonā, var izrādīties neiespējamā misija. Par to pārliecinājies Ričards Mauriņš – jauns puisis, kurš pērn negaidīti tika piekalts ratiņkrēslam. Par spīti tam, puisis studē un neatmet cerību, ka kādreiz atkal spēs staigāt. Optimistiskā jaunieša ikdienas dzīvē visliekākos šķēršļus liek neviens cits kā pašvaldība, kurā viņš dzīvo kopš dzimšanas.

Ar cerību reiz atkal staigāt

Ar Ričardu pirmoreiz tikāmies pirms gada. Vaivaru sanatorijā viņš atguvās pēc tikko pārciestā muguras smadzeņu insulta. Astoņpadsmitgadīgā puiša dzīvē tas bija smags trieciens – tā vietā, lai sāktu patstāvīgu dzīvi, viņš tika pieķēdēts ratiņkrēslam. Ričards savā nelaimē negribēja vainot ārstus, kuri laikus nepamanīja simptomus, kas liecināja par insulta tuvošanos. Viņš izvēlējās skatīties nākotnē – cerot, ka drīz viss nokārtosies.

Ričardam izdevās veiksmīgi īstenot savas ieceres – absolvēt vidusskolu un iestāties augstskolā. Jau gadu puisis studē RTU programmētājos, turklāt labo sekmju dēļ ticis budžetā. Par spīti invaliditātei, Ričards pat ieguvis autovadītāja tiesības, un priecājas, ka vairs tētim vai krusttēvam nav jāvadā.

Ričards:

Tagad jau es viens pats varu pārvietoties visur. Man vēl, protams, šis tas jāiemācās, proti, ielikt ratiņkrēslus iekšā mašīnā bez problēmām, bet kopumā ir OK. Baigi feini tagad vienam pašam braukt, gan uz studijām, gan atpakaļ, vismaz nevienam nav jālūdz, lai vadā!

Par saziedotajiem līdzekļiem Ričardam Vācijā tika izgatavotas dzelzs ortozes. Ar tām katru dienu jāstaigā vismaz četras stundas. Par spīti sāpēm, tas ir solis tuvāk tam, lai kādreiz pats varētu nostāties uz savām kājām.

Ieslodzīts pats savā dzīvoklī

Taču apbrīnojamai puiša apņēmībai šķēršļus liek nevis paša nevarība, bet pašvaldība. Ričards ar vecākiem dzīvo Rīgā, Lubānas ielā, kādā daudzdzīvokļu ēkas 9.stāvā. Ir dienas, kad puisis tiek iesprostots dzīvoklī un netiek uz studijām, jo mājā nestrādā lifts. Šī iemesla dēļ gadījies arī vairākas stundas nīkt mašīnā pie mājas, jo nav iespējams uzbraukt augšā. Pāris reizes tētis pat mēģinājis dēlu uznest uz rokām, bet tas beidzies ar sastiepumiem. Ģimene cenšas risināt vēl kādu problēmu – panākt, ka mašīnu pārpildītajā pagalmā viena vieta – tuvāk Ričarda sekcijas durvīm – tiktu iezīmēta kā invalīdu autostāvvieta. Puisis izklāsta situāciju,

Tā ir ļoti liela problēma. Līdz mašīnai tikt tad man būtu daudz vienkāršāk un man arī būtu, kur novietot automašīnu. Jo es tagad braukāju uz lekcijām, no lekcijām, pie fizioterapeita, no fizioterapeita. Bieži vien pie mājas nemaz nav vietas, kur nolikt mašīnu. Tad to nākas likt tālākās šķērsielās, kas ir diezgan tāls gabals no manām kāpņu telpas durvīm.

Pašvaldības vienaldzīgā attieksme

Ričards vairāku mēnešu garumā savācis visas ēkas iemītnieku parakstus, kuri apliecinājuši, ka piekrīt invalīdu stāvvietas izveidei. Taču ”Rīgas namu pārvaldnieks” parakstus atmetis atpakaļ. Esot vajadzīgs, lai parakstās visi 108 dzīvokļu īpašnieki nevis īrnieki. Par argumentu pat netiek ņemts vērā fakts, ka daļa īpašnieku dzīvo ārpus Latvijas. Ričards pat nezina, kā viņus uzmeklēt. Nama apsaimniekotājs noteic, ka šī ir tipiska situācija Rīgā un nekautrējas atzīt, ka visticamāk vajadzīgos parakstus invalīda stāvvietai Ričards tā arī nekad neiegūs. SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāve Santa Vaļuma stāsta:

Bieži vien šīs simts balsis vienā kopsapulcē, aptaujā, lai ne tikai visi nobalsotu par, bet arī ierastos un tiešām būtu visi, ir gandrīz neiespējami.

Lai arī problēma esot izplatīta daudzviet galvaspilsētā, Rīgas namu pārvaldnieks neuzskata par vajadzību informēt pilsētas vadību, ka invalīdi likuma burta dēļ dienu no dienas tiek nostādīti absurdā situācijā.

“Veikt izmaiņas likumā – tas nav pārvaldnieka kompetencē un tas vienkārši nav iespējams, jo tā šī pasaule nav iekārtota,” norāda Vaļuma.

Ričarda mamma sašutusi par vienaldzību, ar kādu jāsaskaras invalīdiem dzīvojot Rīgā. Ģimene arī gaida rindā uz pacēlāja ierīkošanu ēkas pirmajā stāvā, lai Ričards viens pats varētu tikt augšā un lejā pa sešiem pakāpieniem, kas ved uz liftu. Uz to esot jāgaida divi gadi. Anda, Ričarda mamma:

Tas nav pareizi ir jāizmana likumdošana. Ja nu notiek ar kādu šāda nelaime, ir jāpiedāvā vai nu šim cilvēkam mainīt dzīvokli, vai arī uzreiz jāierīko pacēlājs un arī autostāvvieta. Tas būtu pats minimums, kas būtu jāpiedāvā cilvēkam, jo citādāk tas ir cilvēktiesību pārkāpums.

Ričards gan kā allaž saglabā optimismu. Nedrīkstot padoties un jāmēģina visā saskatīt arī ko pozitīvu. Tā kā nu vairāk laika sanāk pavadīt mājās, biežāk izdodas piesēsties pie klavierēm. Internetā atradis savu mīļāko dziesmu notis, Ričards iegrimst mūzikā.

Foto

Skaties video!

2 komentāri

TOP komentāri

  • Alise
    0

    Alise

    Portālā Draugiem var lasīt par šo puisi invalīdu kas bez sirdsapziņas pārmetumiem nobraucis savā sētā kaķi...Ir liecinieki...vienkārši ar mašīnu neskatoties...Tagad jau tiekot risināts jautājums ar viņa mašīnai iedotās stāvvietas anulēšanu..Laikam jau Dievs parūpējās lai cilvēks ar tādu raksturu nesadarītu vēl lielāku ļaunumu sabiedrībai...

    27.07.2016 23:48

  • Sveiciens Lāčplēša dienā!
    0

    Sveiciens Lāčplēša dienā!

    Bet ko darīt tiem invalīdiem ratiņkrēslā, kuri dzīvo piecstāvu mājas ceturtajā stāvā bez lifta?

    03.04.2016 12:27

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas