Intervija! Nacionālā teātra kasiere ar 50 gadu stāžu stāsta par to, kā mainījies teātris un cilvēki

0 komentāri

Senāk uz Latvijas Nacionālā teātra Lielās zāles izrādēm pārdeva tikai četras biļetes uz vienu izrādi, un tad cilvēki visu nakti stāvēja rindā, atmiņās sarunā ar LNT Ziņām dalījās ilggadēja teātra biļešu kasiere Vija Grīnberga, kura šo darbu strādā teju 50 gadus un trešdien, 4. maijā, saņēma valsts apbalvojumu – Atzinības krustu.

Tomēr viņai ir gandarījums, ka mūsdienās garīgā dvēseles barība vajadzīga gan jaunatnei, gan pensionāram ar viņa trūcīgo pensiju. ”Es ļoti augstu vērtēju to, ka viņš nesēž mājās, bet vienalga sagrabina to naudiņu un saka – nē, man vismaz vienreiz mēnesī uz teātri ir jānāk. Tas ir ārkārtīgi pozitīvi, ārkārtīgi,” sprieda Grīnberga.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Komentējot savu ilgo darba mūžu – 46 gadu garumā -, viņa teic, ka tagad jau tā nav goda lieta tik ilgi nostrādāt. Viņasprāt, atzinība nākusi no teātra skatītājiem, kas ar komplimentiem neskopojas nedz aktieriem, nedz viņai.

”Man nupat, 5. aprīlī, bija vārda diena, pienāk viena sieviete un saka: ”Kāpēc ārā nav karogi pie teātra?” Es: ”Kā – karogi?” Vēl gribēju teikt, ka tā nav mana kompetence. Viņa saka: ”Bet jums taču šodien ir vārda diena!”,” stāstīja kasiere.

Labus vārdus viņa dzird katru dienu, jo skatītājam viņas attieksme glaimo – ka pazīst vaigā, zina viņa gaumi. Turklāt Grīnbergas padomam var uzticēties.

”Ļoti bieži man nāk: ”Jūs man ieteicāt, un tā bija tik ļoti laba izrāde.” Vai arī par vietām. Viņš atnāk, grib lētāk kaut ko, iesaku un viņš: ”Es tur tik labi redzēju, tuvu bija, vai, paldies jums!”,” atminējās pieredzējusī kasiere.

Lai būtu zinoša, ļoti labi jāpārzina viss repertuārs. Turklāt, lai padoms būtu vēl uzticamāks, nepietiek vien ar pirmizrādes noskatīšanos, jo daudzās izrādēs ir divi sastāvi.

Vijas kundzei ir svarīgi, lai izrāde būtu izdevusies. Arī viņa jūt atbildību skatītāja priekšā, jo gribas ieteikt tikai to labāko. Viņas pašas iecienītā vieta ir 1.balkona 1.rinda 1.numurs.

Ar aktieriem savukārt kontakts esot mazāks. To gan nevar teikt par laiku, kad teātrī vairāk valdīja mākslinieku bohēma un dzīve tika svinēta ar vērienu.

”Mums jau savā laikā nebija kolektīvs, bet saime. Visi mani mīluļi. Gunārs, Veltuks, Sebrīts, visi bija fantastiski, mēs ļoti draudzīgi dzīvojām. Tagad jau vairs nesvin tādas jubilejas. Kādas bija Līnei. 50. jubileja. Kas tā bija par jubileju! Biļetes nevarēja dabūt, brauca kolhozi sveikt, tas bija grandiozi. Ar nēģu kubliņiem, sudrablapsām, un to visu sniedza uz skatuves. Daudz ir redzēts, daudz… Mēs ļoti bieži, kad tie senie kolēģi tā apsēžamies, atceramies. Tad ir forši,” vērtēja kasiere.

Vijas kundze ir pateicīga likteņa dotajai iespējai nokļūt šajā burvīgajā namā. Viņa šo tā laika nejaušību šobrīd ne pret vienu citu profesiju nemainītu.

Foto:

Skaties video!

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas