Cirka direktore: Man ir žēl to cilvēku, kas nekad nav bijuši cirkā

13 komentāri

Cilvēki, kas ne reizi savā dzīvē nav apmeklējuši cirka izrādi, ir “mazliet apdalīti”, taču to mainīt nekad nav par vēlu, uzskata Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska. Intervijā portālam Skaties.lv viņa arī skaidroja, kādēļ punduru uzstāšanās cirkā ir nevis neētiska, bet, gluži pretēji, – fantastiska, un ka cirka neesamības dēļ ir pamatīgi apdalīti mūsu kaimiņi – igauņi.

Vai varat pastāstīt par cirku kā tādu? Kas ir labas cirka izrādes komponenti?

Ko es varu stāstīt cilvēkam, kurš pats uz cirku nekad nav bijis…

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Mūsdienās tādu cilvēku ir gana daudz…

Mūsdienās tie cilvēki ir mazliet apdalīti. Mazliet agrāk, pirms mūsdienām, bija tā, ka bērnus vecāki atveda uz cirku. Tā bija kā tāda pirmā Ziemassvētku dāvana. Ja jums tas ir gājis secen, tad man jūsu ir šausmīgi žēl. Cirks veidojas kā tāda noslēpumu pasaka – ar savām gaismām, savu raibumu un dažādību. Kaut vai ar savu saldējumu, popkornu un cukurvati. Tās ir tādas lietas, ko bērnībā uzsūc un saglabā, vai arī, pretējā gadījumā, Tu esi mazliet apdalīts. Es ļoti atvainojos… Bet nekad nav par vēlu.

Bet kas šobrīd notiek Rīgas cirkā?

Izrādes – absolūti tradicionālas. Rīgas cirkā izrādes mainās – ir apmēram piecas sešas izrādes gadā. Vienu izrādi, kas tiek izveidota, rāda aptuveni divus mēnešus – katru piektdienu, sestdienu un svētdienu. Caurmērā vienu izrādi parāda kādas 30 – 40 reizes. Cirks atšķiras no teātriem vai operām, kur ir repertuārs un kur katru dienu ir skatāmas citas izrādes vai operas. Tik lielu izrāžu skaitu kā cirkā piedzīvo vien ļoti labs iestudējums teātrī. Mums tas ir dzīvesveids. Šāda izrāde tiek komplektēta ar māksliniekiem no visas pasaules.

Foto avots: Rīgas cirks

Foto avots: Rīgas cirks

Kas tiek uzskatīta par labu cirka izrādi, kas ir tās komponentes?

Par cirku sauc tādu šovu, kurā ir vismaz trīs sastāvdaļas – akrobāti, klauni un dzīvnieki. Tajā brīdī, kad cirka laukumā rāda tikai dzīvniekus, tas principā vairs nav cirks, bet gan zvērnīca. Tad, kad ”savācas” tikai klauni un taisa jokus, tad tas ”comedy club” vai humora vakars. Ja ir tikai akrobāti, tas būtībā ir akrobātiskais teātris. Cirks ir visas trīs iepriekš nosauktās lietas kopā. Tad katram skatītājam ir kaut kas savs – uz cirku var nākt arī mazi bērni, kas vispār vēl daudz ko nesaprot, bet viņiem tāpat būs interesanti. Var nākt arī vecāki vieni paši, un arī viņi cirkā ”atradīs” kaut ko sev.

Kas šobrīd vairāk apmeklē cirku? Ģimenes ar bērniem, jaunieši?

Es absolūti nedalu skatītājus šajās pozīcijās. Skatītāju zāle ļoti vienādi tiek nosegta gan ar jauniešiem, gan ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, gan ar ģimenēm, radu kompānijām un skolu klasēm.

Kā šobrīd ir ar cirka apmeklētību un vietu aizpildījumu – cik % vietu cirkā ir aizpildītas?

Pašreiz mums apmeklējums ir kāpjošs. Vidējais apmeklējums ir ļoti peldošs, jo cirka izrādes ir tradicionāli labi apmeklētas no oktobra vidus līdz februāra beigām, kad nav jābrauc uz dārziem vai ekskursijās. Līdz ar to, vidējo ir grūti pateikt. Ir, piemēram, tādas izrādes, kuras plānotas rādīt skatītājiem tikai parterī.

Foto avots: Rīgas cirks

Foto avots: Rīgas cirks

Runājot pie Jūsu jau pieminētajiem dzīvniekiem – pēdējā laikā pie Rīgas cirka notiek arvien vairāk dzīvnieku aizstāvju protestu. Kā jūs vērtējat nesen Igaunijā pieņemto lēmumu, kas paredz neizmantot cirka izrādēs dzīvniekus?

Igaunija nav Latvija – Igaunija ir viena no nelaimīgām, mazām valstīm, kurai nav sava cirka. Atšķirībā pat no Lietuvas, Igaunijā ir ļoti, ļoti paviršas, mazas cirka tradīcijas. Tur pēdējo 20 gadu laikā nav attīstījies pat savs telts cirks – tas ir diezgan nožēlojami. Igauņi tāpēc brauc pie mums skatīties cirku.

Viņiem arī nav neviena, kas varētu lobēt vai aizstāvēt cirka pozīciju. Tā kā cirka tur nav, to ir ļoti viegli aizliegt.

Kopumā aizliegt dzīvniekus cirkā ir tendence, kuru man pat grūti komentēt. Tā ir tendence, kas ir vērstas uz sabiedrības garīgās dzīves noplicināšanu.

Es daudzas reizes esmu teikusi, ka cirka pasaule ir ļoti liela un bagāta – arī ar daudziem dzīvniekiem. Mēs, Rīgas cirks, esam viens cirks visā Baltijā un Latvijā, un mums ir grūti aizstāvēties. Ja mūs aizliegs, mūsu mazā Latvija vienkārši kaut ko zaudēs, bet tāpēc neapstāsies tūkstošgadīga cirka kustība pasaulē.

Foto avots: Rīgas cirks

Foto avots: Rīgas cirks

 Cik ētiska ir dzīvnieku dresūra?

Dzīvnieki, kuri ir dzimuši cirkā un nebrīvē jau vairākās paaudzēs, atrodas ļoti šaurā, cilvēku pārpildītā teritorijā. Cilvēki ar šiem dzīvniekiem un arī dzīvniekiem pasaulē kopumā ir atņēmuši viņu dabisko vidi – šiem dzīvniekiem pat vairs nav, kur atgriezties.  Cilvēki paši priecājas par šiem dzīvniekiem, kas ir cilvēku sabiedrībā – cik viņi ir gudri! Kaķis iet uz izlietni, un suns prot atvērt durvis, pērtiķi prot apsmērēt sviestmaizi.

Mēs priecājamies par to, un zināmā mērā tā ir kaut kāda dzīvnieku evolūcija. Un šo dzīvnieku nevar ārpusē izlaist. Piemēram, suņi un kaķi ir pieradināti pirms vairākiem tūkstošiem gadu, daudz agrāk nekā ir domesticēti ziloņi vai lauvas… Turklāt mūsdienu cirks nav tas vēsturiskais cirks, par kuru stāsta vēsturiskos romānos. Turklāt daiļliteratūru pēc būtības ir interesanti lasīt tikai tad, ja tur notiek kaut kas slikts. Tur, kur viss ir labi,  nav interesanti lasīt, tādēļ literatūra ir pilna ar negācijām. Ir grūti tām cīnīties pretī. Patiesībā dzīvnieks cirkā būtībā ir pieradināts kā mīļdzīvnieks, bet bērnus cirkā iemāca mīlēt dzīvniekus.

Par dzīvniekiem, kuri ir dzimuši nebrīvē, ir atbildīgi cilvēki.

Kuri dzīvnieki atrodas patlaban Rīgas cirkā [intervija notiek novembra beigās – red.]?

Dzīvnieki šeit atrodas tik ilgi, cik viņi ir redzami cirka afišā. Piemēram, ja afišā redzat lauvas, tad tās mīt arī Rīgas cirkā. Dzīvnieki ir saistīti ar savu dresētāju – savu ģimeni, saviem saimniekiem, un ceļo kopā ar šiem cilvēkiem. Ja jums ir mājās suns, kurš kaut ko prot, jūs jau to neatdosiet cirkā izrādēm. Jūs nāksiet un pati rādīsiet, ko tas suns prot. Tāpat ir arī ar citiem dzīvniekiem.

Atšķirība ar lielajiem dzīvniekiem ir tā, ka viņi dzīvo ļoti ilgu mūžu, un līdz ar to tie ir saistīti ar savu dresētāju visa mūža garumā. Dažkārt šī atbildība par dzīvnieku tiek pārmantota no paaudzes paaudzē.

Pats galvenais, kas ir jāiemāca cirka dzīvniekiem, ir nebaidīties – no cilvēkiem, no vides, no gaismām, gaiteņiem, skatītājiem, no konfeti, kas krīt no griestiem priekšnesuma beigās. Nebaidīties savukārt var iemācīt tikai ar labestību, to nevar iemācīt ne ar kādu spēku vai fizisku iespaidošanu. Tie, kas saka, ka dzīvniekus cirkā moka – varu pateikt, ka tas gluži vienkārši cirkā nav iespējams. Mūsdienās cirkā ir normāla, humāna sabiedrība. Cilvēkam šie dzīvnieki pēc iespējas ilgāk jāspēj noturēt labā kvalitātē, un tas ir iespējams, ja dzīvniekiem nodrošina labus apstākļus. Par tiem rūpējas profesionāļi.

Foto: Rīgas cirks

Foto: Rīgas cirks

Pirms kāda laika medijos parādījās informācija, ka viena no lauvām, kas uzstājas Rīgas cirkā, ir nogalinājusi cilvēku. Kā Jūs varat komentēt šo gadījumu?

Kad piedzēries dzīvnieku kopējs mēģina tikt pie dzīvniekiem iekšā, tad daudz kas notiek. Ir situācijas, kad dzīvnieks ir agresīvs un nepieradināms, bet šajā gadījumā dzīvnieks nav vainīgs – cilvēks neadekvāti iegāja dzīvnieka teritorijā. Tā ir cilvēciska bezatbildība.

Jāpiebilst, ka šis gadījums nenotika Latvijā. Gadījumi, kad cilvēkus traumē dzīvnieki vai, piemēram, sevi cirkā savaino akrobāti, notiek, taču tie ir reti izņēmumi.

Kā ir ar ļoti maza auguma cilvēku uzstāšanos cirkā? Vai tā ir ētiska?

Kā uz šo jautājumu skatās – vai šis cilvēks ir cirkā sava mazā auguma dēļ vai arī viņš ir šeit atradis darbu? Kas ir neētiski? Piemēram, jaunekļi, kas ir bez kājām, ir izsitušies un savas spējas demonstrē uz skatuves. Tas ir nevis neētiski, bet fantastiski! Mums jābūt iecietīgiem pret visiem cilvēkiem, kuri nosacīti ar kaut ko atšķiras no vidējā statistiskā. Priecājaties, ka šiem cilvēkiem ir darbs un viņi ir vajadzīgi.

Foto no kādas izrādes Rīgas cirkā:

13 komentāri

TOP komentāri

  • Larisa
    +1

    Larisa

    Nekad neesmu bijusi tur......un nekad neatbalstīšu dzīvnieku spīdzināšanu.Un vai tiešām klaunu jociņi ir tik smieklīgi?Liekas tizli!

    18.12.2014 22:05

  • Dzīvnieku Aizsardzība
    +1

    Dzīvnieku Aizsardzība

    Tā cirka direktore pati ir apdalīta. Viņai pašai vajadzētu likt skriet pa arēnu un vēl pa reizei uzšaut ar pātagu, tad varbūt viņa beidzot savā atdalītajā prātiņā sāktu saprast to, kas ir jāsaprot ikvienam, kuram nav vienaldzīgs dzīvnieku liktenis tajā sasodītajā cirkā! Priecājos, ka nēesmu nekad bijusi uz cirku, jo man vienkārši ir pretīgi uz to visu noskatīties. Tiešām no sirds novēlu, kaut tas cirks tiktu slēgts un tiktu izbeigtas šīs dzīvnieku mocības!

    18.12.2014 16:36

  • ndust
    0

    ndust

    kā ar suni un kaķi un citiem mums pierastajiem mājlopiem?

    18.12.2014 21:36

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas