Intervija ar olšūnu donori: tas nebija naudas jautājums, gribēju palīdzēt

3 komentāri

Olšūnu donores ir sievietes, kuras, ziedojot savas dzimumšūnas, palīdz piepildīt daudzu neauglīgu sieviešu un ģimeņu sapni par savu bērnu. Saeimas deputāti pašlaik vērtē Veselības ministriju ieceri, ka ziedot dzimumšūnas turpmāk būtu atļauts tikai sievietēm, kuras pašas ir dzemdējušas.

Argumenti ir dažādi – dzimumšūnu ziedošanas procedūra ir saistīta ar zināmiem riskiem un dažkārt sievietes šajā procesā piedalās peļņas nolūkos, jo par to pienākas 500-900 eiro kompensācija (par patērēto laiku un transporta izdevumiem). Ministrijas ieskatā, sievietes, kuras pašas nav mātes, iespējams, ziedo olšūnas nepareizu motīvu vadītas.

Lai noskaidrotu pašu donoru viedokli, tikos ar Zandu (vārds mainīts), kura ziedojusi dzimumšūnas jau divas reizes. Pašlaik viņai ir 30 gadu. Pirmo reizi sieviete piedalījās procedūrā 29 gadu vecumā. Ja Saeima pieņems likuma izmaiņas, Zanda vairs nedrīkstētu būt donore.

– Vai jums pašai ir bērni?

Nē.

– Kādēļ nolēmāt būt dzimumšūnu donore?

Man nejauši kļuva zināms, ka ir tāda iespēja vispār. Man ir ļoti daudz draudzeņu, kuras mēģina tikt pie bērniņiem un kurām tas diemžēl neizdodas. Man likās, ka varu palīdzēt tādā veidā, jo es neizmantoju šo iespēju kļūt par māti, pašlaik man tas nav aktuāli. Ja ir cilvēki, kuri to ļoti, ļoti vēlas, un es varu palīdzēt, tad es vienkārši sajutu, ka man tas ir jādara.

– Piedaloties procedūrā, sieviete tiek arī pie atlīdzības. Cik atlīdzība bija liela, un vai tā spēlēja vai nespēlēja jebkādu lomu, pieņemot šo lēmumu?

Ir atlīdzība. Ja nemaldos – 700 eiro. Pirmajā reizē tas spēlēja nedaudz lomu arī, jo man likās, – nav slikti. Bet otrajā reizē vairs tas nebija naudas jautājums.

– Vai esat komunicējusi ar citām dzimumšūnu donorēm? Jums atlīdzība nespēlēja lielu lomu, bet varbūt ir tādas, kuras to dara tikai naudas dēļ?

Jā, es iepazinos klīnikā ar vienu sievieti, kura ir no laukiem. Viņai jau ir pašai trīs vai četri bērni. Un viņa to darīja naudas dēļ, jā. Bet es nedomāju, ka tas ir kaut kas nosodāms. Tas ir darbs, un naudai ir nozīme mūsdienās. Galvenais, lai viņa dara, kā viņai liekas pareizi.

– Vai ārsti sniedza visu nepieciešamo informāciju par iespējamiem riskiem, potenciālo kaitējumu veselībai?

Jā, visu ļoti izskaidroja. Pirmajā reizē bija pat tikšanās ar psihiatru, vai es esmu tam gatava. Un jā – tīri medicīniski visu izskaidroja. Pieminēja pat vienu letālu gadījumu. Tiešām es biju informēta, ka tas nav vienkārši, ka ir šis risks.

– Es saprotu, ka procedūra ir pietiekami sarežģīta – jāveic sev pašai injekcijas un tamlīdzīgi. Vai tas kopumā ir nepatīkami?

Procedūra ir ļoti nepatīkama, jo viņa diezgan ievelkas. Visas tās pārbaudes, injekcijas, gaidīšana un arī atveseļošanās pēc tam. Es teiktu, ka diskomfortā mans ķermenis jūtas divus mēnešus aptuveni tās procedūras laikā, jo uzpūšas vēders, tās injekcijas arī nav patīkamas, ir zilumi uz vēdera un tādas lietas. Injekcijas nav sāpīgas, bet ir nepatīkami. Es esmu ārsta uzraudzībā visu laiku, un man ir jābrauc atrādīties ik pēc pāris dienām, tas arī nav nekas tāds patīkams. Jā, tas nav viegli.

– Ja nav viegli, kāpēc nolēmāt tomēr to darīt arī otro reizi?

Man piezvanīja, piedāvāja, vai gribu otru reizi, un es pat nepadomāju, vienkārši teicu: “Jā.” Es nezinu, tas ir tāds iekšējs lēmums, no sirds.

– Jūs nebaida, ka procedūra ar visiem medikamentiem utt. varētu ilgtermiņā negatīvi ietekmēt jūsu veselību? Pētījumu ir maz, un nav vēl līdz galam skaidrs, kāda ir tā ilgtermiņa iedarbība, varbūt tur ir potenciāla neauglība vai kas tamlīdzīgs.

Ir tā, ka es tagad par to sāku domāt, un trešo reizi es ļoti, ļoti apsvērtu, vai ziedot dzimumšūnas. Es pieļauju, ka tas jau palielina šo iespēju netikt pašai pie sava bērniņa, ņemot vērā arī manu vecumu un visu pārējo. Es trešo reizi tiešām ļoti, ļoti pārdomātu.

– Kādas izjūtas bija pēc procedūras? Speciālisti man teikuši, ka ir sievietes, kuras jūtas ļoti laimīgas, ka spējušas palīdzēt kādam. Ir arī tādas, kuras jūt zināmu nožēlu.

Es esmu pie tām pieskaitāma, kuras jūtas laimīgas. Un man ir ļoti svarīgi, es arī domāju par to, lai tā sieviete, kura tiks pie šā bērniņa, lai viņai arī izdodas. Lai tiešām izdodas. Man šis process nav viegls un viņai arī nē, un es gribu, lai viņai tas izdodas.

– Kā jūs vērtējat to, ka pasaulē, iespējams, jau aug bērns ar jūsu ģenētisko materiālu?

Es esmu par to domājusi, jā. Zinu, ka olšūnas no Latvijas nokļūst arī Ziemeļvalstīs. Varbūt Zviedrijā jau kāds staigā. Bet es neuztveru tos kā savus bērnus, jo es neesmu viņus iznēsājusi, viņš nav bijis manī.

– Tad nemēģināsit pēc 20 gadiem meklēt?

(Pasmaida.) Noteikti, nē.

– Veselības ministrija piedāvā tādas izmaiņas, ka sievietes, kurām pašām nav bērnu, vairs nedrīkstētu ziedot olšūnas. Viņi norāda, ka sieviete, kura pati nav māte, nespēj emocionāli izprast šā procesa nozīmīgumu, nespēj ar pilnvērtīgu motivāciju ziedot.

Es nezinu, man liekas, ka tā mātes izjūta ir katrā sievietē. Turklāt man nav vairs 18, es jūtu māti sevī. Tas, ka man nav fiziski bērna, tas nemaina to sajūtu.

– Kā, jūsuprāt, ir sabiedrības attieksme pret šo jautājumu? Piemēram, kādēļ mēs runājam anonīmi, lai gan jūs esat izdarījusi visnotaļ cēlu lietu?

Es zinu, ka viņi ārdītos. Sabiedrībai šis būtu lielisks temats, pie kā pieķerties, un nosodīt visas tās sievietes, kuras to dara. Teiks, ka tas ir tikai un vienīgi naudas dēļ, un neviens neticēs, ka tas ir tikai un vienīgi kā labdarība. Man liekas, ka es pazīstu sabiedrību. Latvijā tā nav vēl gatava kaut kam tādam, tā brīvi to uztvert, manuprāt.

– Vai esat saskārusies arī ar tādu viedokli, ka jūs darāt kaut ko sliktu?

Man ir lūguši, lai es to vairs nekad nedaru, bet draugi, kuriem esmu to teikusi, nav nosodījuši. Varbūt mājās, guļamistabā jā, bet acīs nav teikuši neko sliktu. Bet ir lūguši to vairs nedarīt.

Viedokļi

Foto: LETA

Foto: LETA

Prof. Gunta Ancāne, Latvijas Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas asociācijas priekšsēdētāja
(atbalsta likuma grozījumus, kas aizliegtu ziedot dzimumšūnas sievietēm, kuras pašas nav dzemdējušas)
Ir ārkārtīgi svarīgi, lai, pieņemot šo lēmumu, cilvēks arī izjustu šo jautājumu. Nedzemdējusi sieviete nevar izjust šo jautājumu, kas tas ir – māte, bērns, vecāki. Viņu vadīs kādi virspusējāki, nebūtiskāki blakus apstākļi. Ne tie centrālie, kas būtu svarīgi šāda lēmuma pieņemšanā. Lai pēc gadiem sieviete būtu gandarīta un priecīga par šādu lēmumu, nevis nožēlotu, ka ir ziedojusi dzimumšūnas viena vai otra iemesla dēļ. Pārmestu sev, ka viņa ir izmantota vai vēl kaut kā citādāk.”

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Ilze Viņķele, Saeimas deputāte, Vienotība
(neatbalsta likuma grozījumus, kas aizliegtu ziedot dzimumšūnas sievietēm, kuras pašas nav dzemdējušas)
Vienkārši mežonīgs arguments no cienījamās psihoterapeites Guntas Ancānes, kura ir vispār atļāvusies pateikt, ka nedzemdējusi sieviete nespēs izprast ziedošanas jēgu, tas vispār apšauba labdarības un ziedošanas būtību kā tādu. Tad jau mēs pasakām, ka jūs kādam varēsim darīt labu tikai tad, ja jūs pats esat to pieredzējis. Pilnīgs absurds. Lai kaut ko tādu [izmaiņas likumā] pieņemtu, pamatojumam būtu jābūt pavisam skaidram, nepārprotamam un neapgāžamam.”

Video no LNT Top10 par olšūnu donorēm

3 komentāri

TOP komentāri

  • Lin da
    0

    Lin da

    Kas tās par muļķībām?
    Ja jūs būtu tā sieviete, kas gribētu tikt pie bērniņa, jūs arī teiktu, lai nedzemdējušas sievietes neziedo savas olšūnas????
    Sviests...
    Es arī šo domu apsveru un arī manā gadījumā tam nav nekāda sakara ar naudu, bet tieši ar to, kādu laimi es varētu dot kādai citai sievietei,pat ja man pašai nākotnē to arī nebūtu.

    18.05.2015 20:17

  • Inga
    0

    Inga

    Es pati esmu mamma un zinu, ko nozīmē gaidīt bērniņu. Godīgi sakot es arī piekrītu, ka grozījumi likumā būtu jāveic, jo patiesi Latvijā ir daudzas jaunas sievietes, kas vēl nav dzemdējušas, bet nauda ir nepieciešama un dodas ziedot olšūnas, bet, ja reiz pētījumi nav veikti līdz galam, kur ir garantija, kad šīs jaunās sievietes pašas vēlēsies bērniņu, to varēs saņemt?

    18.05.2015 11:17

  • Ita
    0

    Ita

    fotogrāfijas pie komentāriem vietām sajauktas. Vai arī otrādi ;)

    18.05.2015 10:58

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas