Igaunija vēlas mācīties no Latvijas un pārņemt pieredzi ES prezidentūras vadīšanā

0 komentāri

Igaunija ir ieinteresēta pārņemt Latvijas pieredzi ES prezidentūras vadīšanā, informē Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica 15. aprīlī Tallinā tikās ar Igaunijas Valsts kancelejas valsts sekretāru Heiki Lotu (Heiki Loot) un Eiropas Savienības (ES) lietu direktoru Klenu Jēratsu (Klen Jäärats), lai dalītos Latvijas pieredzē ES Padomes prezidentūras vadīšanā. Igaunija, kas uzsāks ES Padomes prezidentūru 2018. gada janvārī un augstu vērtē Latvijas prezidentūras darbu 2015. gadā, ir ļoti ieinteresēta pārņemt Latvijas prezidentūras laikā uzkrāto pieredzi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Heiki Lots interesējās par Latvijas prezidentūras pieredzi, īpaši saistībā ar sadarbību ar Eiropas Parlamentu un šī pienākuma veikšanai veltāmajiem resursiem, un darba apjomu. Iepazīstinot ar prezidentūras darba galvenajiem aspektiem, Ārlietu ministrija apliecināja gatavību sniegt Igaunijas valdībai visu nepieciešamo informāciju un atbalstu tās prezidentūras sagatavošanas gaitā.

Tallinā Z. Kalniņa-Lukaševica piedalījās arī starptautiskā seminārā ”Mazās valstis: starptautiskā statusa paaugstināšana, īstenojot viedu pārvaldi” (Small States: Advancing International Status Through Smart Governance), informējot par Latvijas pieredzi ES Padomē prezidentūras sagatavošanā un vadīšanā.

Viņa uzsvēra, ka “šajā laikā izveidotie kontakti un pozitīvā reputācija kalpo kā prezidentūras rezultātu multiplikatori un dod iespēju saglabāt ciešāku saikni, un lielāku ietekmi darbā ar ES institūcijām arī pēc prezidentūras noslēguma”.

Parlamentārā sekretāre tāpat minēja arī citus prezidentūras aspektus, atzīmējot, ka ”tā ir iespēja mazai valstij parādīt sevi, iepazīstināt ar savas valsts redzējumu par ES un globālajiem jautājumiem, apliecināt savas valsts spēju strādāt pie starptautiski svarīgu procesu veiksmīgas virzīšanas. Prezidentūra vienlaikus ir arī investīcija valsts tēla veidošanā, un tā pilnveido valsts pārvaldes, privātā sektora, kā arī nevalstisko organizāciju pieredzi un izpratni par ES”. Prezidentūras intensīvā darba programma un daudzie notikumi pusgada garumā veicina arī sabiedrības izpratni un interesi par ES, atzīmēja parlamentārā sekretāre.

Seminārā valsts un akadēmisko institūciju pārstāvji uzsvēra par mazo valstu ieguldījumu starptautiskajās attiecībās. Īpaša uzmanība tika pievērsta mazo valstu stratēģijām starptautiskajā lēmumu pieņemšanā, kā arī inovatīviem risinājumiem nacionālajā līmenī. Tāpat tika apspriestas iespējas, kādas mazajām valstīm sniedz jaunās tehnoloģijas un digitalizācija.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas