IeM atsakās izpaust, kas noticis ar Antonovam konfiscētajiem luksusa auto

0 komentāri

Taisnās tiesas un Temīdas zobens mēdz būt vēl asāks par parastu cietumsodu vien – spriedumos nereti netrūkst arī piebildes “… ar mantas konfiskāciju”. Lai arī tad vainīgajiem tiek atņemts tas, ko nav pagūts noslēpt, tomēr valsts pūra lādē nonāk ne vien kustamā manta un nauda, bet arī nekustamie īpašumi. Kas ar šādu konfiscēto mantu notiek turpmāk?

Nekustamais īpašums, automobilis un nauda ir mantas, kuras Latvijā jau gadiem visbiežāk konfiscē krimināllietās apsūdzētajiem. Reti ir citas, bet dažkārt interesantākas lietas, tostarp briljanta gredzeni, mobilie telefoni, mājdzīvnieki, zelta stieņi, motorzāģi, kāda mēbele.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Latvijā jau dažus gadus tiesa konfiscē tikai mantu, ko pirms tam izmeklējošās iestādes bija arestējušas, un pamatā, ja vispār ir kas vērtīgs, ko apsūdzētais nav paspējis nobēdzināt. Tā, norādot uz nekustamiem īpašumiem, transportlīdzekļiem un uzņēmumu kapitāldaļām, saka pieredzējušais daudzās skaļās krimināllietās apsūdzēto personu advokāts.

Mantas konfiskāciju pēdējos gados tiesa piemēro tikai kā papildu sodu. Tas atsaucas arī datos – tiesu izpildītājiem jaunu lietu skaits kopš 2013. gada samazinājies vairāk nekā divas reizes un pēdējos gados pārsniedz vien 400. Konfiskācijas lietas piemēro mazākai daļai notiesāto, kuru skaits sniedzas vairākos tūkstošos.

Skaties video:

Jānis Rozenbergs ir tā saucamajā Rīgas domes kukuļošanas lietā apsūdzētās bijušās amatpersonas Viļņa Štrama advokāts. Šajā krimināllietā tiesa lēma konfiscēt mantu, tostarp arestējot vairākus tūkstošus eiro kontā un kādu īpašumu tālu ārpus Rīgas.

Konfiscētās mantas, izņemot, protams, naudu, pēc tam var iegādāties teju jebkurš, kas to vēlas. Vienīgi, kam tieši piederējis dīvāns, zelta ķēde vai glezna, to gan šīs lietas pircējs varēs vien nojaust, bet noteikti nezinās, ko šīs lietas īpašnieks noziedzies. Pirmā pieturvieta mantām ir tiesu izpildītāji. Tie rīko izsoles tikai tai mantai, kurai ir apgrūtinājumi, proti, trešo pušu prasījumi. Piemēram, nekustamiem īpašumiem bankas uzliktas hipotēkas, kas pēdējo gadu darījumos ir lielākas nekā īpašuma vērtība, un tad nekas pāri vairs nepaliek, ko ieskaitīt valsts budžetā.

Var būt arī citas prasības, piemēram, zaudējumu kompensācija cietušajiem, sodi un arī mākslīgi radīti prasījumi, lai zaudētu pēc iespējas mazāk bagātības. Tiesu izpildītāji nekustamos īpašumus pārdod caur elektronisko izsoļu portālu. Auto, uzņēmumu kapitāldaļas var noskatīt tiesu izpildītāju izsoļu sludinājumu portālā. Kustamā manta tiek pārdota tiesu izpildītāja kabinetā. Daudzu tiesu izpildītāju pieredze liecina, ka mantas vēsture potenciālos pircējs neinteresējot.

Nedz pie tiesu izpildītājiem, nedz arī Valsts ieņēmumu dienestā joprojām nav viegli apkopojamu datu par to, cik īpašumu, auto un mantas gada laikā konfiscēts un cik valsts no tā ir atguvusi līdzekļus.

No ekspertu teiktā var secināt: tā kā mantas konfiskācijai galvenā esot preventīvā funkcija – atturēt no nozieguma, nevis valsts piepelnīšanās, tad par to, kas ar mantu notiek pēc tam un cik valsts no tās gūst, tā īsti neviens nav ieinteresēts uzskaitīt. Arī iesaistīto iestāžu skaits, kurās atņemtā manta var nonākt, ir sadrumstalots. Valsts ieņēmumu dienests pats nepārdod nekustamos īpašumus – dzīvokļus uztic Privatizācijas aģentūrai, citas platības – Valsts nekustamiem īpašumiem. Un ne tikai.

Bet pārējās mantas, tostarp auto, dienests gan pārdod pats. Informācija pieejama VID mājaslapā. Bet šoreiz jau mantas var pirkt tikai juridiskas personas, turklāt bez nodokļu parādiem. Ieņēmumu dienests mantas nevērtēt, bet gaida cenu piedāvājumus un pārdod par tirgus vērtību. Ja izsole vienreiz neveiksmīga, rīko atkātotu, ja arī tad neveicas, dienests mantu iznīcina, arī automašīnas.  VID praksē nevienu tā īsti nav interesējis, kam pieder nosolītā manta.

Kopumā pērn, realizējot pa dažādiem ceļiem dienestā nonākušās mantas un konfiscējot naudu, budžetā ieskaitīti 1,3 miljoni eiro, bet šogad 9 mēnešos jau 1,375 miljoni. Tomēr krimināllietu daļa gan šajos ciparos esot mazākumā, daudz vairāk ir administratīvas lietas, bezsaimnieka manta.

Privatizācijas aģentūra savukārt nevienu dzīvokli nav pārdevusi – daļu nevar pārdod, jo izrādās, tiesu izpildītājs to nodevis ieņēmumu dienestam ar apgrūtinājumu, bet citu īpašumu gadījumā arī mainījusies likumdošana – proti, nedrīkst pārdot dzīvokli, ja tas vainīgajam bijis vienīgais īpašums dzīvošanai. No visa var secināt, ka no nekustamo īpašumu pārdošanas valstij nekādi milzīgi miljoni nav ienākušies.

Šobrīd turpinās vēl vairākas skaļas krimināllietas, to vidū par Latvijas Krājbankas naudas piesisināšanos apsūdzēts Vladimirs Antonovs. Lietas ietvaros 2011. gadā policija arestēja 14 luksus klases auto aptuveni miljons eiro vērtībā, to vidū Aston Martin, Maserati, Ferrari. Parasti arestētos auto var turpināt lietot, bet ir gadījumi, kad tie glabājas Nodrošinājuma valsts aģentūrā.

Tiesnesis, kurš izskata šo krimināllietu, atzina, ka licis auto novietot nodrošinājuma aģentūrā. Tātad nav skaidrības, kur šobrīd ir auto, kurus iegādāties pēc lietas iztiesāšanas būs tiesības jebkuram.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas