Iedzīvotāju vēlmi pelnīt vairāk kavē birokrātiski šķēršļi, secināts pētījumā

0 komentāri

Galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju, secināts Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījumā.

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% – Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo).

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Lai aktualizētu iespēju savas prasmes un darboties prieku pārvērst papildu ienākumos, tā uzlabojot savu finanšu situāciju un konkurētspēju, Swedbank Finanšu institūts veicis pētījumu par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, kā arī uzsāk izglītojošu kampaņu Pelnītprieks.

Kuri iedzīvotāji visbiežāk gūst papildu ienākumus?

Visbiežāk papildu ienākumus līdzās pamatdarbam gūst vīrieši ar augstāko izglītību, pašnodarbinātie, kuri veic intelektuālu darbu un nav apmierināti ar esošajiem ienākumiem. Lielākais potenciāls tiem, kuri pašlaik negūst papildu ienākumus, bet gribētu to darīt, ir sievietēm ar vidējo izglītību, kuras dzīvo pilsētās, nereti atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un nav apmierinātas ar līdzšinējo karjeru un ienākumu līmeni. Savukārt nevēlēšanos gūt papildu ienākumus, apvienojot tos ar pamatdarbu, norādījušas sievietes vecumā no 55 gadiem ar vidēji augstākiem ienākumiem.

Galvenās jomas, kurās tiek gūti papildu ienākumi

Atbildot uz jautājumu, ar ko nodarbojoties, pēdējā gada laikā iedzīvotāji guvuši papildu ienākumus, biežāk minētā atbilde (15% Latvijā, 18% Lietuvā un 15% Igaunijā dzīvojošo) ir savu prasmju izmantošana, darbojoties kā frīlancerim, piemēram, veidojot datordizaina risinājumus, tulkojot tekstus, uzstājoties kā mūziķim, fotografējot un tamlīdzīgi.

Nākamā populārākā joma, īpaši Latvijā (atbildi norādījuši 14% Latvijā, 10% Lietuvā un 8% Igaunijā dzīvojošo), ir dažādu konsultāciju sniegšana. 10% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (tāpat kā 10% Lietuvā un 8% Igaunijā dzīvojošo) norādījuši, ka pēdējā gada laikā guvuši papildu ienākumus, nodrošinot dažādus ar mājsaimniecības uzturēšanu saistītus pakalpojumus, piemēram, mājokļa uzkopšana, remonta darbi, bērnu pieskatīšana.

Savukārt 5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (tāpat kā 9% Lietuvā un 3% Igaunijā dzīvojošo) norādījuši, ka pēdējā gada laikā guvuši papildu peļņu, pārdodot pašu audzētus, savāktus vai radītus pārtikas produktus. Vērts atzīmēt, ka katrs trešais (33%) Latvijā dzīvojošais (tāpat kā 29% Lietuvā un 33% Igaunijā dzīvojošo) norādījis, ka līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt.

Atbildot uz jautājumu, cik lieli ienākumi gūti pēdējā mēneša laikā, piepelnoties līdzās pamatdarbam, lielākā daļa Latvijā dzīvojošo (35%) norādījuši, ka summa ir līdz 50 eiro (atbildi minējuši arī 34% Lietuvā un 25% Igaunijā dzīvojošo).

Katrs piektais Latvijā dzīvojošais (19%) norādījis, ka papildu ienākumi pagājušajā mēnesī veidojuši 50 līdz 100 eiro (šo atbildi minējuši arī 21% Lietuvā un 22% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt 15% Latvijā dzīvojošo norāda, ka pagājušajā mēnesī guvuši papildu ienākumus 100 līdz 200 eiro apmērā (šo atbildi norāda arī 15% Lietuvā un 22% Igaunijā dzīvojošo).

Savukārt katrs desmitais (11%) Latvijas iedzīvotājs (tāpat kā 9% Lietuvā un 13% Igaunijā dzīvojošo) norādījis, ka līdzās pamatdarbam guvis papildu peļņu 200 līdz 400 eiro apmērā.

Kas ir bremzējošie faktori, lai darbotos papildus pamata darbam?

Galvenais iemesls, kas attur Latvijā dzīvojošos no papildu peļņas gūšanas iespēju izmantošanas, ir laika trūkums (atbildi norādījuši 30% Latvijā, 32% Lietuvā un 36% Igaunijā dzīvojošo).

Nākamā izplatītākā barjera papildu ienākumu gūšanai Baltijas valstu iedzīvotāju redzējumā ir dažādi likumdošanas un birokrātijas šķēršļi (atbildi norādījuši 29% Latvijā, 30% Lietuvā un 20% Igaunijā dzīvojošo).

Savukārt trešā izplatītākā barjera iedzīvotāju redzējumā ir pašu nepārliecinātība par to, vai piemītošās prasmes un zināšanas ir pārvēršamas papildu ienākumos (atbildi norādījuši 21% Latvijā, 23% Lietuvā un 29% Igaunijā dzīvojošo).

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas