Grib cīnīties ar milzīgo bezdarbu jauniešu vidū

1 komentārs

Amatpersonas šonedēļ šausminājās par nepieļaujami milzīgo bez darba esošo Latvijas jauniešu skaitu. Vairāk nekā piecdesmit tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 29 gadiem nekur nemācās un arī nestrādā, un tas ir apmēram tikpat daudz, cik Ventspilī iedzīvotāju.

Savukārt atbildīgās iestādes ir spara pilnas šos jauniešus uzmeklēt, un arī tērēt brangu naudu, lai atgrieztu viņus uz pareizā ceļa – vienu daļu skolas solā, bet otru daļu darba vietā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Sastrēgums uz Vanšu tilta, Rīgā. Tūkstošiem cilvēku ik rītu steidz uz darbu un vakaros uz mājām. Ceļš uz un no darba ir tikai neliela daļa no darba dzīves.

Izglītības, pieredzes un sava aicinājuma atrašana prasa daudz vairāk pūļu. Par to ik dienu pārliecinās tie 54 tūkstoši jauniešu, kuri cenšas, bet varbūt arī nemaz tik ļoti necenšas atrast savu vietu darba tirgū. Lai arī jauniešu bezdarba skaits salīdzinot ar krīzes 2009. gadu ir krities, tas joprojām saglabājas augstāks nekā vidēji Eiropā.

Elza Seržante savos divdesmit četros gados iziet Nodarbinātības Valsts aģentūras noorganizētu praksi nevalstiskajā organizācijā Pasaules dabas fonds. Pēc vidusskolas Elza izvēlējās kļūt par sabiedrisko attiecību speciālisti un iestājās Latvijas Biznesa koledžā, lai divus gadus apgūtu sabiedrisko attiecību speciālista profesiju. Taču izglītība vien darba vietu negarantē. ”Zinu, jā, ka ir daudz tie speciālisti, bet tai pat laikā, manuprāt, katrā uzņēmumā viņš ir nepieciešams, un tas neatkarīgi no liels vai mazs uzņēmums. Līdz ar to es jau gāju ar tādu domu, iespējams, varbūt man būs iespēja,” tā savu izvēli pamato Pasaules dabas fonds praktikante Elza Seržante.

Tāpat kā Elzai arī daudziem citiem jauniešiem Darba pieredzes trūkums ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kas traucē uzsākt darba gaitas.

Nodarbinātības Valsts aģentūrā ir reģistrēti vairāk nekā 18 tūkstoši bezdarbnieku vecumā līdz 29 gadiem. 40% no viņiem ir bez darba pieredzes.

Rīgas starptautiskajā lidostā notiek kārtējās lidmašīnas izkraušana. Var šķist, ka šāda darba veikšanai nekāda iepriekšēja pieredze nav nepieciešama. Tomēr uzņēmuma Havaš Europe pārstāvis Simons Zitcers uzskata citādi. Uzņēmumā strādā aptuveni 300 darbinieki, 66% no viņiem ir vecumā līdz 28 gadiem. Bieži vien jaunajiem darbiniekiem trūkstot izpratnes par to, ko vispār nozīmē regulāri iet uz darbu. ”Neapmierinātība ar darba grafiku, neapmierinātība, ka jāierodas konkrētā darba laikā un līdz konkrētam laikam jāstrādā. Klasiska problēma ir nodarbināt jauniešus mūzikas festivālu laikā, kad ir Positivus, kad ir sumersoundi, tad cilvēkiem ir pilnīgi citas intereses viņiem nav vairs interesanti strādāt,” kritisks ir Havaš Europe operatīvās vadības direktors Simons Zitcers.

Uzņēmuma pārstāvis skaidro, ka piesolītā alga ir krietni virs minimālās, taču arī tas bieži vien nav pietiekams mudinājums uzsākt stabilas darba gaitas.

Nodarbinātības Valsts aģentūrā kā otrs izplatītākais iemesls, kāpēc jauniešiem no 15 līdz 29 gadu vecumam ir sarežģīti atrast darbu tiek minēta arī nepietiekama izglītība. 26% bezdarbniekos reģistrēti jaunieši ir ar pamata izglītību, 28% ar vidējo. Arodizglītību ieguvuši 24% un 17% ir augstākā izglītība.

Swedbank Latvijā nodarbina vairāk nekā tūkstoti cilvēku. Bankā ir nepieciešami visdažādākā profila un izglītoti speciālisti. Uzņēmuma personāla pārvaldes vadītāja tomēr norāda, ka jaunā speciālista iegūtā formālā izglītība ne vienmēr ir noteicošā. ”Mums svarīgākais ir cilvēka interese apgūt šīs jaunās lietas, mums ir svarīgi, lai ir labs materiāls, kurš ņem pretī un kuram mēs varam iemācīt. Un tā degsme, motivācija strādāt tajā jomā. Tas ir pats galvenais,” skaidro Swedbank personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga.

Tāpat tiek pieminēts tas, ka jaunieši bieži vien nav komandas spēlētāji, bieži vien pašapziņa ir krietni pārsniedz reālās zināšanas un saskarsmes prasmes. Tāpēc meklējot darbinieku uzņēmumi cenšas jau iepriekš ievākt iespējami vairāk informācijas par potenciālo darbinieku.

Varbūt tā ir sava veida nevainīga spiegošana, taču profils sociālajos tīklos bieži vien atklāj to, ko darba devēji citādi neuzzinātu. Un tas darba devējam ļauj izvairīties no lieku pūļu un laika tērēšanas.

Sociālo zinātņu fakultātes sociologs Mareks Niklass ir specializējies nodarbinātības jautājumos un pirms vairākiem konsultēja arī Nodarbinātības Valsts aģentūru. Viņaprāt, jauniešu attieksmē pret darbu lielu lomu spēlē mūsdienu mediji. Tie jauniešiem popularizē krietni atšķirīgas vērtības no tām, kas patiešām noder turpmākajā darba dzīvē.

Sociologs Mareks Niklass:
Tas ko mēs sludinām, to mēs grūti varam īstenot dzīvē, un sludinām mēs vieglu dzīvi. Sludinām to, ka gandrīz, ja neesi dziedātājs vai modele, tad tev dzīve nav izdevusies. Un, tad viņš reālā dzīvē sastopas ar to, ka kaut ko no viņa prasa.

Elza Seržante pēc pusgada ilgas prakses Pasaules Dabas Fondā atzīst, ka ir ieguvusi vērtīgu pieredzi bez, kuras viņas izglītība bija nepilnīga: ”Tā man ir liela pieredze un, ejot uz intervijām, stāstot to ko esmu darījusi, tad tas tiek atzīmēts ar plusiņu man. Tas ir labi.”

Nodarbinātības valsts aģentūra programmā Jauniešu garantija tādas praktiskas pieredzes gūšanu šogad ir ieplānota vairāk nekā vienam tūkstotim jauniešu. Taču tas nav viss. Eiropas Savienības, Eiropas Sociālo Fondu, Latvijas budžeta un privātā līdzfinansējuma kopējie 66 miljoni eiro tiks tērēti daudzām programmām. Galvenokārt nauda tiks virzīta divos virzienos – darba pieredzes un atbilstošas izglītības iegūšanai. ”Piedaloties ikvienā no atbalsta pasākumiem jaunietis saņem ne tikai šo te izglītību vai karjeras atbalstu vai pirmo darba pieredzi, bet saņem arī algu, mācoties saņem stipendiju, tāpat nevalstiskajā sektorā darbojoties kā brīvprātīgais, arī saņem stipendiju,” skaidro NVA speciāliste Solveiga Kabaka.

Minēto atbalstu ir iespējams iegūt ikvienam jaunietim vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Ar nosacījumu, ka viņš vismaz četrus mēnešus nemācās nevienā izglītības iestādē un nestrādā algotu darbu.

Eiropas Savienības atbalsts turpināsies līdz 2020. gadam. Tas, ka šī programma cīnās ar sekām, ir jau tagad skaidrs. Tāpēc gan universitātes speciālisti, gan uzņēmēji uzskata, ka jāievieš izmaiņas Latvijas izglītības sistēmā.

1 komentārs

TOP komentāri

  • ES
    0

    ES

    Kas par bezdarbniekiem no 15 gadiem?Valsti ir likums, ka jauniešiem jāmācās vismaz lidz 18 gadu vecumam.Par ko atbild vecāki?Par ko paši jaunieši?Prasa, lai dod darba vietas, bet kādās profesijās viņi ir gatavi strādāt, ko vini prot?Vienīgais, ko varētu prasit-iespēju apgūt profesijas, bet to daudzi nemaz nevēlas.Es, protams, nerunāju par visiem jauniešiem, bet par tiem, kas neko nedara,bet prasa lielas algas.Starp citu,lielāka daļa augstskolu beidzēju bez darba stāža saņem, ja nemaldos, ap400 eiro.Ko maksāt 9 klases nosēdējušam?Ir jaunieši ar prasmīgām rokām un 9 klašu izglītibu, kuri darba vietas atrod.Lielākais ir pašu rokās.

    30.03.2015 13:15

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas