Grib aprēķināt PSRS okupācijas radītos zaudējumus, bet ko darīt ar rezultātiem – nav skaidrs

0 komentāri

Skaļi pieteiktā komisija, kurai savulaik bija jāaprēķina mūsu zemei PSRS okupācijas laikā nodarītie zaudējumi, klusi beidza darbu naudas trūkuma dēļ krīzes laikā. Nu mums nodarītā posta aprēķināšana tika atsākta, bet vai tagad ir gan politiskā griba un arī nauda, lai šos miljardus saskaitītu, un kurš būs tas, kam pietiks dūšas šo rēķinu Krievijai piestādīt?

PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisija izveidota pirms 10 gadiem – tālajā 2005. gadā. Toreiz bija paredzēts, ka tā darbosies piecus gadus. Taču pēc četru gdu darbošanās krīzes laikā tās darbība apturēta, bet pirms gada atkal atjaunota.

Izsūtīto cilvēku zaudētās dzīvības un izpostītos likteņus, protams, ir grūti izteikt skaitļos, bet komisija plāno darīt arī to. Kāds tieši no tā būs ieguvums – par to pašlaik skaidrības nav, jo par spīti Saeimas dotajam uzdevumam, valdība pagaidām neplāno Krievijai piestādīt rēķinu par padomju režīma radīto zaudējumu kompensēšanu.

Arī pati okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšana, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, draud izvērsties par nebeidzamo stāstu. Jaunieceltais komisijas vadītājs Jānis Tomels optimistiski norādīja, ka zaudējumu aprēķināšana varētu aizņemt varētu aizņemt neilgu laiku. “Komisijas locekļi teica, ka bija palicis pavisam nedaudz – kāds gads vai divi. Tā kā arī, es domāju, ka tāds pats termiņš mums vēl ir priekšā,” tā Tomels.

Tikmēr tieslietu ministrs, kura pārraudzībā komisija darbojas, uzsver, ka tie tomēr būs vismaz vēl  pieci līdz septiņi gadi, bet uzstādīt laika grafiku šajā gadījumā nevajag vispār.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: “Steiga te būtu pilnīgi nevietā, ir vajadzīgs precīzs, zinātniski pamats darbs, precīzi aprēķini. Tie ir vismaz 5-7 gadi. Jautājums ir tāds – septiņreiz mērīt un vienreiz griezt vai arī ar steigu kaut ko paziņot un neizdarīt nekā?” Tas nozīmē, ka gala rezultātu par to, kādi zaudējumi ir radušies no okupācijas, var gaidīt nākamajā desmitgadē vai pat vēl vēlāk.

Iepriekšējās komisijas aplēses liecina, ka tiešie un netiešie zaudējumi kopumā varētu sasniegt 300 miljardus eiro, taču šis skaitlis vēl esot zinātniski jāpamato. Tomēr politiskā griba pēc šādiem aprēķiniem ir niecīga, atzīst gan Tomels, gan iepriekšējais komisijas vadītājs Edvīns Šnore. Lielākā pretestība bijusi tieši no Ārlietu ministrijas.

“Lai šo komisiju atjaunotu, toreiz vajadzēja dažādu vairāku ministriju atzinumus, un Ārlietu ministrijas atzinums nebija pārāk iedrošinošs,” tā Tomels, “es to skaidroju ar tādu tā brīža politisko izdevīgumu vai konjunktūru ārpolitikā, uzskatot, ka tā brīža ieguvumi attiecībās ar Krieviju ir vērtīgāki par kaut kādiem ilgtermiņa ieguvumiem.”

PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšana Ārlietu ministrijai pašlaik ir kā zobu sāpes. 2005. gada Saeimas pieņemtajā deklarācijā valdībai uzdots gan veidot zaudējumu aprēķināšanas komisiju, gan arī pieprasīt Krievijai šo zaudējumu kompensēšanu.

Līdz šim valdība šo Saeimas doto uzdevumu pildījusi nav. Nav arī garantiju, ka tas tiks darīts nākotnē. Par to liecina ārlietu ministra strupā un izvairīgā atbilde uz jautājumu, vai pēc komisijas darba beigām Latvija varētu prasīt PSRS mantiniecei Krievijai zaudējumu atlīdzināšanu.

“Ziniet, sagaidīsim tad, kad šis darbs tiks pabeigts un tad attiecīgi diskutēsim Ministru kabinetā, acīmredzot arī parlamentā, ko darīt tālāk,” tā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Iepriekš Edgars Rinkēvičs izteicies, ka pašlaik neredz iespēju runāt par PSRS okupācijas radīto zaudējumu kompensēšanu – pēc šī paziņojuma saņemot Nacionālās apvienības pārmetumus par Saeimas deklarācijā valdībai dotā uzdevuma nepildīšanu. Pašlaik gan partija izvairās no tiešas kritikas koalīcijas partnerim Rinkēvičam.

Līdz ar to pašlaik izveidojusies īpatnēja situācija. PSRS režīma radītos zaudējumus it kā aprēķina, bet tas var ievilkties uz nenotiktu laiku, jo darba pabeigšanai termiņi nav noteikti. Atbildes nav arī uz jautājumu, ko darīt, ja komisija kādreiz savu darbu pabeigs. Tajā pašā laikā Saeima it kā uzdevusi Ministru kabinetam runāt ar Krieviju par padomju postījumu atlīdzināšanu, bet to neviens nedara un pagaidām arī neplāno darīt. Komisijas vadītājs uzskata, ka Saeima varētu mudināt valdību ievērot parlamenta deklarāciju.

Tomels ieskicē šādu situācju: “Tas jau arī var izraisīt precedentu. Latvija tagad sāks prasīt, un varbūt arī pat daļu dabū, un kad tad tālāk notiek? Igaunija sāks prasīt, Lietuva sāks prasīt, Gruzija sāks prasīt un tā tālāk. Skaidrs, ka tur ir diezgan daudz tās konsekvences, kāpēc arī mūsu ārlietu resors ir tāds piesardzīgs,” tā Tomels, “ir jāskatās, kā šim Saeimas sasaukumam būs ar politisko gribu īstenot 2005. gada Saeimas deklarācijā noteikto.”

Tomēr pašreizējam Saeimas sasaukumam nav politiskās gribas aicināt valdību pildīt 8. Saeimas pieņemto dokumentu. Vērtē Ojārs Ēriks Kalniņš: “Vai iet tagad to prasīt… Ir daudzi svarīgāki jautājumi, kas ir jāatrisina ar Krieviju.”

Tiesību eksperts Edgars Pastars norāda, ka valdība var arī nepildīt Saeimas deklarācijā minētos uzdevumus, jo šim dokumentam neesot tāds pats spēks kā likumam.

“Satversmes tiesa diezgan skaidri nosprauda robežas, ka Saeimai ar šādiem politiska rakstura paziņojumiem nav tiesību dot saistošus uzdevumus, skaidro Tiesību eksperts Edgars Pastars, “protams, ja Ministru kabinets to neizpildīs, viņam nekādas sankcijas par to nedraud, izņemot to, ka Saeima varētu izteikt neuzticību Ministru kabinetam, bet tas ir tāds ļoti maz ticams scenārijs.”

Lai gan notiekošais liek domāt, ka PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšana tiek vilcināta, jo valdība nevēlas lieki kaitināt Krieviju, pieprasot kompensācijas, neviens gan to neapstiprina. Komisijas darbošanās nodokļu maksātājiem ik gadu izmaksā 35 tūkstošus eiro. Amatpersonas gan uzsver, ka komisijas darbs nebūšot veltīgs pat bez kompensācijām no Krievijas, jo došot pienesumu arī informatīvajā karā, sniedzot pretargumentus retorikai par to, ka Baltijas valstīm okupācijas gados nemaz neesot klājies tik slikti.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas