Graube: Latvijas militārais budžets nenodrošina pat minimālākās drošības spējas

0 komentāri

ASV šonedēļ paziņoja, ka tā savu klātbūtni alianses dalībvalstīs, tātad arī Latvijā, papildinās ar 150 tankiem. Tomēr paļauties visvairāk vajadzētu pašiem uz sevi, tāpēc LNT TOP 10 pētīja, kādus stobrus un aizsardzības sistēmas tiek pirktas par Latvijas nodokļu maksātāju naudu? Un vai tas, ko pērkam, ir tas, kas mums ir vajadzīgs, un mēs mācēsim ar to sevi pasargāt?

Lai arī NATO Velsas samitā pieņemtais lēmums par ātrās reaģēšanas vienības izveidi izrādījies grūtāk paveicams uzdevums, nekā šķita samita gaisotnē. Tomēr jau kopš gada sākuma NATO nesteidzīgi, taču mērķtiecīgi stiprina aizsardzības spējas tajās Austrumeiropas valstīs, kuras aliansei pievienojās pēc PSRS sabrukuma. Īpaši Polijā, kā arī Baltijas valstīs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Par redzamākajiem pasākumiem var minēt gaisa telpas patruļu pastiprināšanu, kā arī ASV karavīru un bruņutehnika izvietošanu. ASV armijas komandieris Eiropā, ģenerālleitnants Bens Hodžs, apmeklējot Lietuvu un Igauniju, sākumā paziņoja par to, ka amerikāņu karavīri šeit paliks arī nākamgad, kā arī tiek izskatīta iespēja par 150 tanku izvietošanu.

ASV armijas komandieris Eiropā, ģenerālleitnants Bens Hodžs:
ASV Armijas spēki paliks šeit Lietuvā, tāpat kā Igaunijā Latvijā un Polijā, cik vien ilgi būs nepieciešams, lai atvairītu Krievijas agresiju un sniegtu drošību mūsu sabiedrotajiem.  Mums ir plānota rotācija visu nākamo gadu. Ir īpaši veidotas vienības, kas to turpinās darīt. 

Pēc Krievijas agresijas Ukrainā ASV šopavasar uz Austrumeiropu nosūtīja aptuveni 600 karavīru. NBS komandieris Raimonds Graube iepriekš bija izteicies, ka ASV neplāno Latvijā pastāvīgi dislocēt savus bruņotos spēkus, taču ASV karavīri regulāri piedalīsies dažādās mācībās un uzdevumos.

Savā ziņā to var uzskatīt par stratēģisku gājienu, ņemot vērā, Krievijas iebildumus par NATO kontingenta palielināšanu tās robežu tuvā.

Vienlaikus krīze atkal aktualizējusi jautājumu par NATO valstu aizsardzības budžetiem. Latvijā tas ir viens no zemākajiem starp visām bloka valstīm.

Saskaņā ar politiķu apstiprināto plānu nepieciešamos 2% no iekšzemes kopprodukta plānots sasniegt vien pēc sešiem gadiem. Un arī tad Bruņotie spēku budžets segs pašas nepieciešamākās vajadzības.

NBS komandieris Raimonds Graube:
Tāda ir realitāte, lai mēs sevi nemānītu. Mēs runājam par pašām minimālākajām spējām, ko mēs šos 20 gadus neesam spējuši dažādu iemeslu dēļ, pamatā jau līdzekļu trūkuma dēļ.

Runājot atklāti, šobrīd NBS dzīvo ar budžetu, kas Graubes vārdiem nenodrošina pat minimālākās drošības spējas.

Atkarībā no valsts ekonomikas apjoma, absolūtie skaitļi var mainīties, bet ieskatam – šobrīd aizsardzības budžets ir ap 200 miljoniem latu eiro. 50-60% no tiem aiziet darba algās un administratīvajās izmaksās. Un tikai pārējais – ieročiem, ekipējumam un tehnikai.

NBS komandieris Raimonds Graube:
Igaunijā gadā ir aptuveni par 150 miljoni eiro gadā vairāk, līdz ar to viņi var pirkt jaunākus ieročus. Mēs pērkam, kādus varam atļauties ar mūsu rīcībā esošiem līdzekļiem. Bet tas nenozīmē, ka mums ir sliktāki.

Šomēnes Zemessardzes vajadzībām tika iepirkta, lietota, taču labā stāvoklī esoša bruņutehnika no Norvēģijas. 50 kravas auto, tikpat bruņoti apvidnieki un 800 prettanku granātmetēji CARL GUSTAV.

Ja šos Graubes skatījumā varētu salīdzināt ar labu vidējo klasi, tad vienu no pirkumiem varētu salīdzināt arī ar PREMIUM.

Izraēlas ražojuma pārnēsājamais raķešu komplekss Spike, ir viens no labākajiem pasaulē. Pēc izšaušanas raķete pati koriģē savu ceļu uz mērķi, taču nepieciešamības gadījumā to var arī koriģēt.

Viena reāla šāviena izmaksas pārsniedz 10 tūkstošus, tādēļ treniņos tiek izmantoti tukši lādiņi.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts:
Mums jau 2012. gadā tika pieņemts plāns turpmākajiem gadiem, 70 dažādas spējas, pēc Ukrainas notikumiem, dažas no tām paceļot augstāk. Šogad mēs iepirkumu procesu ejam stingri saskaņā ar šo te valdības apstiprināto plānu.

Par prioritārām šobrīd atzīta Gaisa telpas stiprināšana, kas tiek veikta ar partnervalstu iznīcinātāju atbalstu. Izmaksas sedz Baltijas valstis kopā. Tad seko sauszemes spēku attīstību un prettanku spēja.

Atbilstoši finansējuma pieaugumam vēlamais Nacionālo bruņoto spēku plāns izskatās sekojoši:

  • PERSONĀLS: Šā brīža 5000 profesionālo karavīru lielo armiju plānots palielināt līdz vairāk nekā 6000. Palielināties vajadzētu arī zemessargu skaitam, kuru rindās šobrīd ir 8000 cilvēku.
  • JŪRAS SPĒKI: Flotiles rīcībā šobrīd ir 5 pretmīnu kuģi, 5 patruļkuģi, 6 krasta apsardzes kuģi un 2 štāba apgādes kuģi. Peldlīdzekļu skaitu vairs palielināt nav plānots, tā vietā ar sakaru sistēmām un ieročiem modernizēt patruļkuģus.
  • SAUSZEMES SPĒKI: Saskaņā ar NBS informāciju nav plānots iegādāties savus tankus, tā vietā iegādājoties bruņotus apvidus auto, bruņotus kāpurķēžu transportlīdzekļus, paredzēta jau esošo kaujas transportlīdzekļu modernizācija. Konkrēts skaits nav precizēts, taču iegādājamo vienību vidū ir jau minētie 50 transportlīdzekļi no Norvēģijas.
  • GAISA SPĒKI: Šobrīd NBS Aviācijas bāzes rīcībā ir 6 helikopteri un divas lidmašīnas. Plānots, ka tuvāko gadu laikā helikopteri tiks mainīti uz modernākiem, bet par skaita palielināšanu minēts netiek.

Saistībā ar pēdējo minama pretgaisa aizsardzība. Esošie radari nespēj identificēt zemu lidojošus objektus, piemēram, kaujas helikopterus. Bet tikai pārdesmit kilometrus no Latvijas robežas Krievijā atrodas militārā bāze.

Šobrīd Aizsardzības ministrija ir izsludinājusi iepirkumu, un vērtē pirmos piedāvājumus. Kopējā projekta summa sniedzas 140 miljonu apmērā.

Reālā dzīvē radari parādīsies tikai pēc vairākiem gadiem, tos ražo individuāli pēc pasūtījuma.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts:
Pretgaisa aizsardzība, jau nav tikai radari kā tādi. Jāspēj arī kaut ko darīt ar lidaparātu, kas ielidojis gaisa telpā. Un šeit ir runa – par vairāku pakāpju sistēmu. Pirmie elementi varētu parādīties salīdzinoši ātri, bet tā kopējā sistēma – daudzu garumā. Viņa arī finansiāli ietilpīga. Bet tā dara visas Eiropas valstis, arī ASV. Tā ir normāla prakse.

Raugoties kopumā uz Baltiju – trīs valstis aizsardzībai atvēlēto tēriņu ziņā atrodas dažādās pozīcijās. Igaunija ir teju pietuvojusies nepieciešamajiem 2% no IKP, Latvija un Lietuva atpaliek uz pusi.

Igaunijas  brigādes ģenerālis Mēlis Kīli:
2% no IKP nav tikai nauda, tā ir arī daļa no mūsu ārpolitikas. Šā brīža apstākļos Igaunijai NATO ietvaros mūsu teiktajam ir ietekme. Varētu teikt –  valsts izmēriem neproporcionāli liela ietekme. No otras puses, sasniegt šos 2% var tad, ja ir atbalsts sabiedrībā. Par to, ka tēriņi aizsardzībā ir lietderīgi.

 

Lietuva majors Ģintauts Jakštis:
Mums jāpieņem, ka šajā situācijā varam atļauties ieguldīt Bruņotajos spēkos tik naudas, cik mums spēj dot tautsaimniecība. Tā ir nauda, kas nāk no nodokļiem. Drošība, kuru sniedz armija, ir ļoti svarīga, taču vienlaikus parastam cilvēkam netverama. Tādēļ šā brīža apstākļos es uz to raugos nevis, cik daudz  naudas mums var atvēlēt, bet cik daudz garaspēka ir valsts iedzīvotājiem iestāties par savu valsti.

Nodokļu maksātāju naudas atvēlēšana bruņojumam visos laikos bijusi ļoti pretrunīgs temats. Tā ir nauda, kas tiek atrauta no izglītības, veselības, sociālajām vajadzībām.

Taču izmaiņas ģeopolitiskajā situācija prasa savu. Turklāt daudzas NATO valstis, tostarp Latvija, šobrīd neizpilda pat pašas minimālākās prasības.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks? 1

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas