FOTO, VIDEO: Īles bunkura stāsts – viena no Latvijas pēckara asiņainākajām traģēdijām

1 komentārs

Īles bunkura stāsts ir viena no pēckara Latvijas asiņainākajām traģēdijām – pateicoties nodevībai, padomju varai izdevās atklāt lielāko pretošanās kustības centru un apslāpēt pēdējo Latvijas neatkarības cerību.

Īlē pie bunkura, kur padomju laikos bija patvērušies vairāki desmiti nacionālo partizānu, šodien atklāts piemineklis cīņās kritušajiem un čekistu sagūstītajiem Latvijas patriotiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Īles bunkura kauja notika četrus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām un iezīmēja aktīvās pretošanās kustības norietu.

Īles bunkura ieņemšanu, kad septiņi simti čekistu un viņu līdzskrējēju uzbruka dažiem desmitiem latviešu un lietuviešu partizānu, piemin jau desmit gadus.

Liktenīgās kaujas dienā pavasarī pie bunkura jaunsargi un karavīri piedalās cīņas rekonstrukcijā, bet ar uzrunām uzstājas politiķi, kareivji un partizāni. Viena no viņiem ir Biruta Rodoviča, kura, būdama vēl jauna meitene, palīdzēja partizāniem, nesa viņiem ēdienu un ziņas par to, kas notiek apkārt. Birutas lielākais sapnis visus šos gadus bija – lai šajā vietā slietos piemineklis pretošanās kustības dalībniekiem.

Īles bunkurs partizānu skaita ziņā bija lielākais pretošanās centrs padomju varai visā pēckara Latvijā. Daļa no viņiem nebija pat sasnieguši 18 gadu vecumu.

Čekistiem izdevās savaņģot nodevēju, kurš atklāja bunkura atrašanās vietu, aizsargmīnu skaitu un partizānu paradumus.

Padomju vara uz bunkuru nosūtīja masīvu soda ekspedīciju, un pēc vairākas stundu ilgas kaujas, izdzīvojušajiem partizāniem nācās padoties. Daļu no viņiem nošāva, pārējos nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm Sibīrijā. Pašlaik dzīvs ir tikai viens no viņiem – Modris Zihmanis.

Piemineklī atveidots zobens, kas simbolizē nacionālos partizānus, un vairogs – viņu atbalstītājus. Šodien tas svinīgi atklāts, iesvētīts un aprakts klātesošo atnesto ziedu klēpjos.

Skaties video:

1 komentārs

TOP komentāri

  • Anita
    0

    Anita

    Esmu vietējā, īleniece, un vakar vakarā biju tur ar franču tūristiem. Viņi man uzdeva pamatotu jautājumu, kāpēc vienā nelielā objektā, kur gāja bojā daži cilvēki, stāv trīs pieminekļi.
    Visā šajā mežā norisinājās kaujas no 1944. gada septembra līdz 1945. gada pavasarim, mežs ir pilns ar ierakumiem, un tur krita simtiem gan karotāju, gan mierīgo iedzīvotāju. Kas atminēs viņus???
    Pie bunkura vajadzētu izšķirties, atstāt kaut ko vienu, jo tagad ir dīvaina situācija.

    12.09.2015 09:34

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas