FOTO: NATO treniņlidojumi un militārās mācības Latvijā

0 komentāri

No 21. līdz 22.aprīlim NATO Gaisa spēku pavēlniecība Ramšteinā sadarbībā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem rīkoja jau divdesmitos treniņlidojumus Baltijas valstu gaisa telpā (Baltic Region Training Event – BRTE), kuros pilnveidoja iznīcinātāju un atbalsta gaisa kuģu sadarbību daudznacionālā vidē, sauszemes un gaisa spēku vienību sadarbību, kā arī darbības, kas saistītas ar gaisa kuģiem ārkārtas situācijās.

Līdz šim plašākajos treniņlidojumos alianses gaisa telpā virs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piedalījās desmit NATO dalībvalstis – Beļģija, Vācija, Spānija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija un ASV – un divas alianses sadarbības programmas Partnerattiecības mieram dalībvalstis – Somija un Zviedrija.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

To galvenais mērķis bija trenēt NATO Ātrās reaģēšanas vienību, kas pilda gaisa telpas patrulēšanas operāciju alianses gaisa telpā virs Baltijas valstīm, un Baltijas valstu bruņoto spēku karavīru iemaņas tuvā gaisa atbalstā, kā arī pilnveidot gaisa telpas kontroles dienestu prasmi dibināt sakarus un pārbaudīt procedūras un veicināt Baltijas un Ziemeļvalstu ciešāku sadarbību un apliecināt NATO apņemšanos garantēt starptautisko drošību un sabiedroto spēku solidaritāti.

Plašākā treniņlidojumu daļa norisinājās Ādažu poligonā, kur Latvijas Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopters Mi-17 un Mi-2, kā arī Zviedrijas Gaisa spēku iznīcinātāji JAS-39 Gripen un Norvēģijas Gaisa spēku iznīcinātāji F-16 atbalstīja Latvijas, Igaunijas, Polijas un ASV bruņoto spēku gaisa atbalsta kontrolieru un Latvijas un ASV apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju vingrinājumu. Latvijas bruņoto spēku rīkotie dažādi apvienotā gaisa un sauszemes vingrinājuma scenāriji deva iespēju kontrolieriem un novērotājiem parādīt apgūtās iemaņas, kā koordinēt gaisa atbalstu sekmīgai kaujas operāciju izpildei, tostarp no gaisa iznīcinot sauszemes mērķus.

 

Vingrinājumā piedalījās arī Sauszemes spēku kājnieku brigādes karavīri un Pretgaisa aizsardzības divizions, Ādažu poligonā izvēršot vairākas primārās novērošanas radarus PS-70 un raķešu sistēmas RBS-70 apkalpes, tādējādi izmantojot iespēju trenēties ar reāliem gaisa mērķiem.

Vienlaikus treniņlidojumos iesaistītie iznīcinātāji, tostarp arī Somijas Gaisa spēku iznīcinātāji F/A-18 un Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāji Eurofighter Typhoon, veica kopējus gaisa operāciju treniņus – mērķu pārtveršanu, pavadīšanu un piespiešanu nolaisties, pārvietošanos uz rezerves lidlaukiem un degvielas uzpildi gaisā, ko nodrošināja ASV un Vācijas Gaisa spēku degvielas uzpildes lidmašīnas KC-135 un A310. Šie treniņlidojumi notika aptuveni 6000 metru augstumā, tāpēc iedzīvotājiem nebija dzirdami un praktiski redzami no zemes.

 

Atbilstoši scenārijam JAS-39 Gripen, atgriežoties bāzē Zviedrijā, simulēja ārkārtas situāciju, kurā tās pilots būtu spiests katapultēties. Līdz ar to tika simulēta arī katapultējušos iznīcinātāju pilotu meklēšanas un glābšanas operācija Saldus novadā ar bruņoto spēku helikopteru Mi-17. Savukārt nokritušās lidmašīnas meklēšanas vingrinājumā operācijā tika iesaistīti arī civilie mediķi, glābēji un policisti, kā arī Zemessardzes vienības, kurām bija jāveic ne tikai notikuma vietas apsardze, bet arī lidmašīnā esošās munīcijas neitralizēšana.

Gaisa telpas kontroli un ziņošanu par treniņlidojumiem veica NATO Apvienotais Gaisa operāciju centrs Ūdemā, Vācijā, un Baltijas Apvienotais kontroles un ziņošanas centrs Karmelavā, Lietuvā, kā arī NATO agrās brīdināšanas un kontroles sistēmas lidmašīna un iesaistīto valstu gaisa telpas kontroles centri.

Treniņlidojumi turpina pierādīt alianses solidaritāti, partnerību un integritāti. Kamēr citas NATO dalībvalstis nodrošina patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas valstīm, Igaunija, Latvija un Lietuva nodrošina profesionāli sagatavotu un savietojamu reģionālo gaisa telpas novērošanas koordinācijas centru Karmelavā, kā arī labi apmācītus un kvalificētus gaisa atbalsta kontrolierus un apvienotā uguns atbalsta priekšējos novērotājus, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu alianses spēju attīstībā.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas