Fliks: Visas krimināllietas pret mani izbeigtas

0 komentāri

”Visas krimināllietas pret mani tika izbeigtas,” tā raidījumam LNT Ziņu TOP 10 šonedēļ apgalvoja kādreizējais aviosabiedrības ”airBaltic” vadītājs un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

Viņš norādīja, ka ”pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un prokuratūra konstatēja, ka neesmu pārkāpis nekādus Latvijas likumus”.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

”Liegumu braukt uz Latviju man nav. Pašlaik man nav plānu atgriezties Latvijā, bet noteikti kādreiz atbraukšu uz Latviju. Esmu tur ilgi dzīvojis, domāju, ka visiem zināms, ka man Latvija un Rīga ļoti patīk. Konkrētu plānu man nav, un neizmantošu arī ”Ryanair” lidojumam no Berlīnes,” sarakstē ar raidījumu norādīja Fliks.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra 2013. gada nogalē pieņēma lēmumu par ārzemēs dzīvojošā Flika saukšanu pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. 2014. gada beigās Ģenerālprokuratūra informēja, ka ir nopratinājusi Fliku un izsniegusi viņam apsūdzību.

Raidījums atgādina, ka airBaltic šogad aprit 20 gadu kopš dibināšanas. Pēdējie desmit gadi airBaltic bija reizē straujas izaugsmes laiks un būtisks pienesums Latvijas ekonomikai, bet arī pamatīgas galvassāpes vairākām valdībām un sitieni pa valsts jau tā plāno naudas maku.

Arī tagad saistībā ar jauno lidmašīnu iegādi naudas jautājumā iestājusies milzu spriedze. Pašreizējais airBaltic vadītājs vācietis Martins Gauss raidījumam atklāja, ka Prudentia atrastais finanšu investors, par kuru tuvākajā laikā būs jālemj valdībai, faktiski parādījies pēdējā brīdī, bet izrādījis lielāko gatavību, salīdzinot ar pārējiem investoriem.

”Mēs pagājušā gadā bijām ļoti pārliecināti par kāda investora izvēli, cita investora, kurš izskatījās ļoti labi, un mēs ieguldījām daudz laika, strādājot ar šo investoru. Bet tad mēs novirzījām uzmanību no šā investora uz citu investoru, jo šovasar šis cits investors kļuva daudz interesantāks Latvijas valstij. Šis investors nebija šeit 2014. gadā,” stāstīja Gauss.

Gauss kopumā uz nākamajiem gadiem liek lielas cerības. ”Nākotnes vīzija ir ļoti skaidra. Sākot no nākamā gada, airBaltic atgriezīsies pie izaugsmes. Laikā līdz 2021. gadam sasniegsim 34 lidmašīnas – līdzīgi kā bija 2011. gadā. Bet ar nedaudz vairāk pasažieriem, jo mums būs lielākas lidmašīnas,” klāstīja Gauss.

airBaltic plānos ierakstīts, ka nākamo piecu gadu laikā kompānijas apgrozījums pieaugs par aptuveni 40% un 2021. gadā sasniegs nepilnu pusmiljardu eiro. Bet tam vajadzīgas jaunas lidmašīnas. Gauss cer, ka tiks piesaistīts investors un airBaltic nebūs jāņem lidmašīnas līzingā, jo to iegāde īpašumā ļautu ietaupīt desmitiem miljonu eiro.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), kura rīcībā ir arī drošības iestāžu atzinums, nav tik pārliecināts par investora piesaisti un brīdināja, ka tādā gadījumā flotes nomaiņa ir apdraudēta. ”Tad mēs nevarēsim šo floti nomainīt nākamā gada 3. ceturksnī, no ”Bombardier” līguma būs vai nu jāatsakās, vai jāpagarina termiņi piegādei, citu apdraudējumu nav,” vērtēja Matīss.

Valdība pēdējos gados ir izšķīrusies ieguldīt naudu ”airBaltic” pat gados, kad budžetā trūkst naudas mediķiem un skolotājiem, jo aviokompānijas nodrošinātais pienesums Latvijas ekonomikai ir būtisks – vismaz 2-3% no iekšzemes kopprodukta.

Gauss uzskata, ka, raugoties no valsts kā akcionāra viedokļa, tās ieguldītā nauda atgriezusies atpakaļ. ”Mēs valstij iepriekšējos gados esam samaksājuši vairāk nekā 60 miljonus eiro nodokļos, maksājam lidostai ”Rīga”, satiksmes kontrolei, Valsts kasei procentus par aizdevumu. Kopējā summa, ko mēs samaksājām Latvijas valstij un tās institūcijām, ir lielāka par [ieguldītajiem] 118 miljoniem eiro,” uzskata Gauss.

Skaties video!

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas