Finansējuma dēļ Salaspils kodolreaktora atliekas ir slikti uzglabātas; apdraud Rīgu un apkārtni

1 komentārs

Bumba ar laika degli, kas apdraud Rīgu, un milzīgu teritoriju ap to! Tas ir mazākais, kā var raksturot Salaspils kodolreaktoru, zem kura lēnām rūsē konteineri ar radioaktīvu dzesēšanas šķidrumu.

Kāpēc reaktora pilnīgai demontāžai valdība nav atradusi naudu jau gadiem? Cik ilgi vēl dzīvosim iespējamas katastrofas ēnā? Vai tiešām vienīgais, kā mēs uzzināsim, ka radioaktīvais dzesēšanas šķidrums nonācis vidē un padarīs ūdeni nedzeramu lielā daļā Latvijas, būs kādu dienu, kad, mērot līmeni mucās, sapratīsim – esam pilnīgā… “dimbā”?!?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Dozimetrs šobrīd uzrāda dabisko radiācijas līmeni, bet, lūk, kodolreaktorā, pāris metru tālāk, tas ir trīs tūkstošus reižu lielāks, un, lai šo kodolreaktoru neitralizētu, katrs šā metāla gabals būtu jāsazāģē, jāsagriež un tad tālāk jāievieto konteineros. Kopumā tādu būtu nepieciešami vairāk nekā 500, bet neviena no valdībām šo 15 gadu laikā tā arī nav atradusi finansējumu.

No Salaspils kodolreaktora bagātinātais urāns izvests, tomēr šis joprojām ir viens no Latvijas visbīstamākais objektiem,

Salaspils reaktora administrators Jānis Rudzītis:
Netīro bumbu var uztaisīt no liela daudzuma radioaktīvo materiālu, un liels daudzums arī ir šeit.

Taču daudz vairāk par teroristiem, šeit uztraucas par radioaktīvās katastrofas tuvumu. Pašā reaktorā un zemē ieraktajās tvertnēs atrodas 120 kubikmetri kodolreaktora dzesēšanā izmantotā ūdens. Bet šo tvertņu salaiduma šuvju stāvoklis nav pārbaudīts jau kopš reaktora uzbūvēšanas – vairāk nekā pusgadsimtu, un tiek pieļauts, ka tas varētu būt sasniedzi bīstamu robežu.

Uz lineāla apakšā ir pludiņš, un pie tā pludiņa ir stienis, un tā katru dienu pārbauda, tas ir vienīgais veids kontrolēt to ūdeni, savādāk mēs nekā nevaram. Ja kādu dienu mērījumu līmenis mazināsies, tas nozīmēs tikai vienu – bezspēcīgi konstatēt radioaktīvā ūdens noplūdi zemē un radioaktīvās avārijas faktu.

LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece  Gunta Ķizāne:
Mēs nezinām, kā tas ūdens var aizsūkties, cik tālu, kā var nokļūt gruntsūdenī.

Reaktora darbinieki pieļauj – tas nozīmētu ārkārtas situāciju reģionā. Rīgā un tās apkārtne varētu palikt bez dzeramā ūdens. Radioaktīvais piesārņojums nonāktu arī Mazajā Juglā un pēc tam Baltijas jūrā. Bet dārzos nedrīkstētu vairs neko audzēt. Šī piesārņotā ūdens radioaktivitāte tvertnēs ir septiņus tūkstošus reižu lielāka nekā dzeramajam ūdenim.

LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne:
Kā valsts tad samaksās privātā kapitāla zaudējumus? Tas ir valsts prestižs. Kā mēs izskatīsimies Eiropas acīs, ka mēs tādu mazu reaktoru, šādā laika periodā nespējam novākt. Manā uzskatā, tas ir valsts prestiža jautājums.

Lai līdz tam nenokļūtu, pētnieki un kodolreaktora darbinieki jau gadiem ilgi lūguši politiķus finansēt radioaktīvā ūdens izsūknēšanu un veco tvertņu pārpakošanu. Tas pats attiecas arī uz apstarotajiem priekšmetiem un reaktora radioaktīvajām konstrukcijām.

Salaspils reaktora administrators Jānis Rudzītis:
Ļoti negatīvs rezultāts, manā uztverē. Ja runājam, ka 2008. gadā izveda lietoto kodoldegvielu uz Krieviju, un tas bija ļoti liels panākums, tad visi šie gadi pēc 2008. gada ir izniekoti, jo nav bijis finansējuma, ko valsts uzņēmās paveikt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas ir Salaspils reaktora saimnieks, nedod pārliecību par radioaktīvo drošību kā viena no svarīgākajām prioritātēm naudas pieprasījumā arī uz nākamā gada valsts budžetu.

VARAM vides kvalitātes nodaļas vadītāja Dace Šatrovska:
Atkarībā no tā, vai valsts budžetā būs pieejams papildu finansējums, tad arī lems, vai jautājums ir valsts budžeta līmenī skatāms vai meklējami citi risinājumi finansējuma piesaistei reaktora likvidēšanai.

Radioaktīvo vielu droša apsaimniekošana un avāriju riska novērtēšana vides ministrijas nākamā gada prioritāšu sarakstā nostumta lejā uz 115 vietu. Arī līdz šim izstrādātajās vides aizsardzības pamatnostādnēs nav atrodama apņemšanās katru gadu novirzīt konkrēti iezīmētus līdzekļus Salaspils reaktora demontāžai, lai tiešām konkrētā gadā darbs būtu pabeigts. Ir tikai vispārīgas frāzes.

Salaspils reaktora administrators Jānis Rudzītis:
Es vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā esmu runājis ar trim dažādiem vides valsts sekretāriem, trīs dažādiem cilvēkiem, līdz ar to, ja trīs gados esmu runājis ar trim dažādiem cilvēkiem, tad grūti pateikt, kurš ir atbildīgs.

Katru reizi to atliekot, Salaspils reaktora likvidēšana pārceļas vēl par 4 gadiem uz priekšu, jo tieši tik ilgs laiks būtu nepieciešams šīs bīstamā objekta pilnīgai neitralizēšanai. Vides ministrija uzskata, ka 5.45 miljoni eiro būtu jāsakasa kopā ar citām ministrijām, piemēram, Izglītības un zinātnes, jo Salaspils kodolreaktoru mācību nolūkā izmanto Latvijas Universitāte.

Vides ministri nāk un iet, bet dokumentētas pēctecības šī jautājuma risināšanā nav, un tas atkarīgs no ministrijā ilgstoši strādājošo ierēdņu pārliecināšanas spējām. Visu līdzšinējo politiķu un ierēdņu ignorance, nespējot panākt naudas piešķiršanu, novedusi pat līdz elementāras tehniskās drošības trūkumam.

Reaktora zālē un kā mēs redzam, vienā no stūriem ir izveidojusies plaisa visā sienas augstumā. Par cik reaktora uzturēšanai finansējuma no valsts budžeta nav, tad nav arī naudas, par ko šo plaisu aiztaisīt.  Reaktora ēka ir veca, būvēta 60tajos gados, un līdz ar to, protams, ir nepieciešami remontdarbi. Plaisa ārsienā ir tik liela, ka tai var redzēt cauri.

Lai arī vairākās vietās reaktorā dozimetrs ar ļoti nepatīkamu skaņu uzrāda radioaktīvo fonu, tiek gan mierināts – pa saplaisājošo ārsienu radiācija neizdalās.  “Tik nolaists stāvoklis Latvijas bīstamākajā objektā irnepiedodams,” uzskata – saka dozimetrists Jānis Dzerums, kurš strādā reaktorā kopš tā atvēršanas brīža. Viņš mēra radioaktivitātes fonu un vai radioaktīvā ūdens tvertnes gadījumā nav sākušas izlaist piesārņojumu gruntsūdeņos.

Salaspils kodolreaktora dozimetrists Jānis Dzerums:
Es uzskatu, ka valsts nepietiekamu vērību pievērš reaktora uzraudzībai, finansējumam. Pēdējos gados vispār reaktors uz tādu izdzīvošanas režīma.Tagad mēs esam deviņi cilvēki, un principā tādu kvalitatīvu uzraudzību  tik nelielam personālam ir grūti nodrošināt.”

Viss apstājies līdz ar ekonomisko krīzi, kad līdz minimumam nogriezts finansējums. Taču vajadzīgie 5.45 miljoni eiro Salaspils kodolreaktora demontāžai ir tikai puse no procesa, vēl 7 miljoni eiro būs nepieciešami speciālās glabātuves izbūvei.

Salaspils kodolreaktora visi radioaktīvie šķidrumi un apstarotie priekšmeti tiks nogādāti, Baldones radioaktīvo atkritumu poligonā, un, lai utilizētu visu Salaspils kodolreaktoru, Baldonē cels papildus atkritumu glabāšanas tvertni.  Taču par šādu radioaktīvās izgāztuves papildināšanu, nebūt nav priecīga Baldones pašvaldība. Tā jau līdz šim 15 gadus ir paudusi satraukumu par esošo tvertņu un glabātuvju tehnisko stāvokli.

Stingri apsargāto kompleksu ”Radons”, kas arī ir viens no visbīstamākajiem objektiem Latvijā, ieskauj vēl padomju laikā slietais žogs un noplukušas, par radioaktivitāti brīdinošās zīmes. 1962.gadā izbūvētās bīstamo atkritumu sešas glabātavas varētu būt gan morāli, gan fiziski novecojušas, pieļauj iedzīvotāju apvienība ”Mūsu Baldone”. Savukārt novada domes vadītāja izsaka bažas par naudas trūkuma apstākļos 1991.gadā izveidoto glabātuvi, kas varētu būt uzcelta pavirši, bet kur jau nogādāti pirmie 10% Salaspils kodolreaktora atkritumu.

Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa:
Man tāda sajūta, ka paļaujas, ka pagaidām viss ir labi, un kamēr viss ir labi, gan jau arī nekas slikts nebūs, diemžēl mūsu Latvijas pieredze rāda, ka notiek gan, notika Ķegums, notika Maxima un notika citas lietas.

Atteikumi ir apliecinājums, kā ministrijas un iepriekšējās valdības kopš 1997. gada ignorējušas Baldones domes lūgumus apturēt ieceri paplašināt ”Radonu”, kurā tad nonāktu pilnīgi viss demontētais Salaspils reaktors. Baldones un Ķekavas novadu iedzīvotāji 2008.gadā apvienojās pat tiesas prāvā pret valsti, bet visās instancēs lietu zaudēja. Pagaidām vietējiem vienīgais mierinājums ir trūkstošie 7 miljoni eiro, kamdēļ arī radioaktīvo atkritumu papildus glabātuve Baldonē vēl nav uzcelta.

Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa:
Kas atbaida investorus, atbaida nekustamā īpašuma pircējus, kas traucē mums ekonomiski attīstīties, kas faktiski nenes nekādus ienākumus, un arī valstiskā līmenī nekādu kompensāciju neparedz.  Visās sarunās par Radonu un par attīstību un iespējamo kompensāciju pašvaldībai, ļoti noraidošs bija Dombrovska kungs – nē, nē, nekas nepienākas.

Par līdz šim pārsteidzošāko tiek saukta 1999.gada vēstuli no tā laika Vides ministres un šā brīža Eiropas parlamenta deputātes Ineses Vaideres. Tā vietā, lai pašvaldība skaļi satrauktos par radioaktīvās glabātuves ietekmi, Vaidere netieši esot ieteikusi paklusēt, lai neatbaidītu investorus un atpūtniekus.

Bet izskatās arī – jo ilgāk Baldone politiski spirināsies pretī glabātuves paplašināšanai, jo vairāk attālinās Salaspils reaktora likvidēšana, jo citādi nebūs kur noglabāt radiāciju apstarotos materiālus.

Taču atgriežoties atpakaļ Salaspilī, radioaktīvā ūdens tvertņu stāvokli uzzināsim gada beigās, kas ir dotais laiks apgūt valdības šonedēļ piešķirtos 119 tūkstošus eiro. Vai atradīsies 5,45 miljoni eiro visa reaktora aizvākšanai un tādējādi arī potenciālās ekoloģiskās avārijas novēršanai, tas gulsies uz jaunā vides ministra pleciem. Reaktora darbinieki saka – to varēja izdarīt arī ātrāk, ja Vides ministrija jau iepriekš nebūtu nogulējusi pieteikšanos Eiropas Savienības fondu apguvei.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Salaspils iedzīvotāja
    0

    Salaspils iedzīvotāja

    Nolādēts, visādiem sūdiem valdībai nauda ir, a šai patiešām svarīgajai lietai nav! Acīmredzot valdībā sēž galīgi idioti, kuri ne tikai nepārzina valsts budžetu, bet arī nezina, kas ellē ratā ir radiācija un ko tā nodara!!!!!

    09.01.2015 09:36

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas