Evelīna Strazdiņa: Latvijas lepnuma latvietim piemīt pieticība šī vārda vislabākajā nozīmē

0 komentāri

Latvijas cilvēku labajās sirdīs jau desmit gadu garumā ļauj ieskatīties projekts Latvijas lepnums. Līdz 15. oktobrim ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts projektam pieteikt tos, kas, viņuprāt, pelnījuši atzinību un pateicību par saviem labajiem darbiem, kurus ikdienā bieži vien varbūt nemaz neafišē.

Kamēr turpinās pieteikumu iesniegšana 11. mūsu vidū esošo varoņu godināšanai, par Latvijas lepnumu uzrunājām ilggadējo ceremonijas un TV3 raidījuma Bez tabu vadītāju Evelīnu Strazdiņu.

– Ko Latvijai, tavuprāt, nozīmē šīs balvas ceremonija?

– Man ir sarežģīti atbildēt par Latviju kopumā – te būtu jārunā par patriotiskām jūtām, par cerībām. Es cenšos atturēties no šo augsto jēdzienu iztirzāšanas ar lieliem vārdiem. Es redzu dzīvi caur to cilvēku acīm, kas man ir blakus – viņi ir labākais atskaites punkts un arī varētu visprecīzāk atbildēt, kāpēc visus šos gadus skatās Lepnuma ceremonijas. Es domāju, ka tas ir tādēļ, ka katrs tur var ieraudzīt kaut ko mazliet no sevis un no tā, kas mēs vēlamies būt. Visi cilvēki grib būt labi, un katrs ir piedzīvojis gandarījumu, ja kādam citam ir izdevies palīdzēt.

– Vari nosaukt pāris iemeslus, kāpēc cilvēkus būtu jāmudina tomēr aktīvāk apdomāt sava kaimiņa, darba kolēģa vai radinieka pieteikšanu balvai?

– Pirmkārt, ieprieciniet viņus! Ja šie cilvēki ir izdarījuši to, ko parasti dara Lepnuma laureāti – daudzi smagi strādā citu labā ikdienā – nekautrējieties viņus palielīt, šādi viņiem pasakot paldies un samīļojot viņus ar savu skaļi izteikto atzinību! Otrkārt, šādi jūs iedvesmosiet, iedrošināsiet citus uz labiem darbiem. Ieteikums būs viens labs darbs, kas iekritīs ari jūsu labo darbu kontā – jūs nebūsiet sēdējuši malā, būsiet ieguldījuši savu darbu, lai vairotu gaišo mums blakus.

– Vai šajās ceremonijās esi jutusi latvisko kūtrumu? – Ko tad es, tiem citiem jau lielāki darbi, es jau tikai tā…

– Ceremonijās satiekas tie cilvēki, kurus par kūtriem nu nekā nenosauksi. Sanāk visi tie, kas ir kārtīgi strādājuši. Tas, ko tiešām var nosaukt kā lepnumu iezīmi, ir kautrīgums un nevēlēšanās ar saviem “varoņdarbiem” lielīties. Ja mēs vispārinām un gribam piedēvēt latvietim kaut kādas kopīgas rakstura īpašības, tāds šim Lepnuma latvietim noteikti nepiemīt bravūra vai lielība, bet drīzāk pieticība šī vārda vislabākajā nozīmē.

– Mums ir hokejs, Dziesmu svētki, 18. novembris, dažādi citi zīmīgi datumi, kuros latvieši ir vienotāki kā ierasts. Vai Latvijas Lepnums ir vēl viens iemesls būt vienotiem, palīdzēt?

Jā, protams. Mēs visi saņemam milzīgu cerību, ka mūsu valstī ir daudz atsaucīgu, gaišu cilvēku. Mēs iegūstam kopīgu apliecinājumu savai iekšējai balsij, kas saka, ka galvenais ir nezaudēt ticību, ka viss būs labi, un sākt pašiem rīkoties. Esmu pati piedzīvojusi un dzirdējusi par neskaitāmām situācijām, kurās pēc ceremonijas cilvēki sarosās un sāk vai pa vienam vai kompānijās veidot reālas “atbalsta grupas” citiem. Cilvēki grib ziedot, grib palīdzēt ar roku darbu, grib glābt. Lepnuma varoņi parāda, kā. Vai nav vareni teikt “mēs Latvijā darām tā…”?

– Sabiedrībai patīk vienkāršas lietas – sports, izklaide, dzeltenās ziņas. Kā, tavuprāt, ir panākts tas, ka tieši, pateicoties Latvijas lepnumam, cilvēki aizdomājas par lietām ārpus savas komforta zonas? Un, neskatoties uz to, ka pārsvarā runāts tiek par ļoti nopietnām lietām – bāreņiem, invaliditāti, cilvēkiem, kuri acu priekša redzējuši nāvi – ceremonija ir viena no skatītākajam un pat gaidītākajām pārraidēm gadā?

Bez tā, ka cilvēki grib saņemt adrenalīna vai “atslēgšanās” devu no jebkādas izklaides, kas tiem tiek piedāvāta – vai tas ir sports vai dzeltenā prese, man gribētos domāt, ka lielais vairums tomēr patiešām komfortabli jūtas, dzīvojot saskaņā ar pamatvērtībām un drošības sajūtu, ko tās sniedz – ģimene, draudzība, uzticēšanās, godīgums, atbalsts, iedziļināšanās, nesavtība. Lepnuma ceremonija apliecina, ka tās joprojām eksistē. Šādi mēs varam paplašināt to komforta zonu, kas ļauj mums ķepuroties arī tad, kad varbūt gribas mest plinti krūmos un teikt, ka vairs nav spēka. Kā lai negaida “Latvijas Lepnuma” ceremoniju?!

Latvijas lepnuma kandidātus var pieteikt līdz 15. oktobrim, sūtot vēstules uz latvijaslepnums@dienasmediji.lv vai pa pastu – ”Latvijas lepnums”, Mūkusalas iela 15, Rīga, LV-1004. Pieteikuma anketu var aizpildīt arī portālos Diena.lv, Tv3.lv un Draugiem.lv/latvijaslepnums.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas