Eksperti kritiski pret ieceri ierobežot sieviešu tiesības veikt abortus

0 komentāri

Iecere ierobežot sieviešu tiesības veikt abortus, kas Saeimā gan skaļi un ar skandāliem diskutēti, gan snauduši piecus gadus, šonedēļ no jauna likta galdā! LNT Top 10 sekoja diskusijai, kurā vienuviet savijušās gan dzīvība un nāve, gan brīvības un sieviešu tiesību jautājumi.

Vai tiešām abortu samazināšana var uzlabot Latvijas demogrāfiskos rādītājus, ja prieks par jaunas dzīvības dāvāšanu, sievietei kļūtu par pienākumu pret valsti? Un kas var lemt par nedzimuša bērna likteni – pati sieviete, ārsti vai valsts ierēdņu izskatā?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Piecu deputātu piedāvātie priekšlikumi grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā varētu būtiski sarežģīt un novilcināt aborta procedūru. Tā piemēram, pārdomu laiku iecerēts pagarināt no 72 līdz 120 stundām. Latvijas ginekologu asociācijas vadītāja Dace Matule par gana labu uzskata esošo regulējumu, kas ir atrunāts Ministru kabineta noteikumos. Ar nenosodošu neitrālu attieksmi ārstam sieviete ir jāinformē par visiem iespējamiem sarežģījumiem. Bet ja sieviete tomēr vēlas pārtraukt grūtniecību, tas ir jāizdara 5 dienu laikā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Dace Matule:
Ginekologs nevar ieraugot sievieti uzreiz izrakstīt nosūtījumu uz grūtniecības pārtraukšanu. Pēc MK noteikumiem ir jāņem analīzes, ir jāpārliecinās par to, ka nav iekaisums, infekcija, un tad mēs varam nosūtīt, uz vēl ir 72 stundas. Tā, ka ja mēs visu izdarām atbilstoši patreizējai kārtībai, es domāju laiks ir pietiekoši ilgs.

Kā uzsver ārste, jo vēlāk tiek veikts aborts, jo riskantāks tas ir. Turklāt, lēmums par grūtniecības pārtraukšanu sievietei jau tā ir gana mokošs. Piemēram jaunajām meitenēm – tas vispār bieži vien ir šoks.

”Viņas atskrien bieži vien, pirmais, pie ginekologa, un es viņām saku – bet vai tu ar mammu runāji? Mamma iebildīs. Es saku nē – mamma sapratīs,” stāsta Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Dace Matule, ”bet ir ļoti dažādi. Ir sievietes, kuras ir pēc 30, kuras nāk pie ginekologa un – dakter! Ar mani nerunājiet, tas ir mans lēmums. Respektējiet manu lēmumu, un negribu, lai jūs mani kaut kādā veidā pārlieciniet par pretējo.”

Pētījumi liecina, ka divas trešdaļas sieviešu atnāk pie ginekologa jau tad, kad ir izlēmušas. Tajā pat laikā apmēram trešdaļā mazuļu Latvijā piedzimst, jo sieviete ir pārdomājusi taisīt abortu.

Likuma grozījumu autori uzskata, ka sievietei ir jādod ne tikai laiks, bet arī jāparedz obligāta valsts apmaksāta konsultācija pie cita speciālista – psihologa, jurista, krīzes grūtniecības speciālista vai sociāla darbinieka. Un tikai, ja paciente atnesīs zīmi par šo konsultāciju, ginekologs drīkstēs izrakstīt norīkojumu. Taču arī šī iecere izsaukusi kritiku. Pilnīgi pretējus viedokļus šonedēļ LNT 900 sekundēs pauda viens no grozījumu autoriem Imants Parādnieks no Nacionālas apvienības un frakcijas Vienotība pārstāve Ilze Viņkele.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK): ”Mums tāpēc likumprojektā ir iesniegti divi priekšlikumi. Viņi ir saistīti, protams. Bet šī konsultāciju nodrošināšana, ko valsts apmaksā – tā ir viena daļa. Un otra daļa, ka šī konsultācija ir obligāta. Iespējams, ka šādu konsultāciju kā obligātu vajadzētu noteikt tikai tām sievietēm, kurām ir pirmā grūtniecība.”
Saeimas deputāte Ilze Viņkele, (Vienotība): Parādnieka kungs, kā Jūs, Jums, kas nav ginekologs, man ir viens jautājums – kā Jūs konstatēsit, ka tā ir pirmā grūtniecība?
Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK): Tur varbūt dažādi viedokļi par to, un galvenais tiešām diskusiju rezultātā atrast tādu labāko risinājumu kas sievietēm, lielākai daļai tiktu uzskatīts par labu esamu.

Pēc Viņkeles prognozēm, Saeimas vairākums varētu atbalstīt brīvprātīgo bezmaksas konsultāciju ieviešanu. Pēc ginekologu viedokļa, pirmām kārtām būtu nepieciešams psihologs. ”Obligātas konsultācijas neatrisinās neko. Bet ir labi, ja sievietei, ja viņa to vēlas, viņai ir pieejama izglītota kompetenta specialista psihoterapeita konsultācija. Un ja šī konsultācija ir valsts apmaksāta un par velti,” uzskata Dace Matule.

Likuma grozījumu piekritēji piedāvā arī pavisam ko sensacionālu. Viņuprāt likumā vārdu sieviete vajagot aizstāt ar vārdu māte. Tas nozīmē, ka jau no ieņemšanas brīža pat vēl nedzemdējušas sievietes tiktu sauktas par mātēm.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK):
Sieviete grūtniece, kura ir stājusies uzskaitē, viņai jau astotajā grūtniecības nedēļā izsniedz mātes pasi. Mēs varam diskutēt par to pareizais vai nepareizais viedoklis, bet tas nav juridisks jautājums.

Dacei Matule tādā gadījumā rosina saukt par tēvu katru vīrieti, kurš dzimumakta laikā nav uzlicis prezervatīvu. Viņasprāt, abortu problēmu deputāti grib atrisināt ne no tā gala. ”Neplānotām grūtniecībām ir priekšvēsture. Tā ir izglītība, kontracepcija un tikai tad neplānota grūtniecība,” norāda Dace Matule

Ar šā gada 1.septembri profesionālajās skolās plānots ieviest veselības stundu, kurā stāstīs arī par reproduktīvo veselību. Šo priekšlikumu virza Veselības ministrija, kura cer, ka ar laiku jauns priekšmets tiks ieviests arī vispārizglītojošās skolās. Tagadējais veselības ministrs Guntis Belēvičs savulaik arī parakstīja strīdīgos grozījumus. Bet, ka viņš skaidro tagad, tikai lai rosinātu diskusiju.

Foto: LETA

Foto: LETA

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS):
Es kā veselības ministrs neesmu pārliecināts, vai mūsu valstī esošā sistēma ir pietiekoši laba, pietiekoši kvalitatīva, no tā viedokļa, vai viņa pietiekoši labi aizsargā sievietes veselību. Un man kā veselības ministram ir pieeja un savi līdzekļi, piemēram, es varu uzrunāt Pasaules veselības organizāciju. Un lūgt viņus veikt pētījums Latvijā nolūkā izvērtēt sistēmu.

Pētījums tiks pasūtīts tuvākajā laikā, un uz tā pamata ministrs arī varēšot pieņemt konkrētus lēmumus.

”Jautājumi par abortiem ir ļoti politizēti. Visās valstīs šie jautājumi un interese par viņiem iet kā pa sinusoidu un vienmēr maksimums ir īsi pirms vēlēšanām,” tā situāciju vērtē Guntis Belēvičs.

Tikmēr pret aborta procedūras jebkādu sarežģīšanu strikti iestājas sieviešu tiesību aizstāvji.

Foto: LETA

Foto: LETA

Resursu centra sievietēm Marta vadītāja Iluta Lāce:
Šie grozījumi ir skaidrs sieviešu tiesību ierobežojums, un ar šiem grozījumiem mēs gribam padarīt sievieti par tādu koplietošanas produktu.

Viņasprāt, abortu jautājums nekādā veidā nav saistāms ar demogrāfiju. Turklāt jaunie ierosinājumi ir pretrunā ar Konvenciju par jebkuras sievietes diskriminācijas izskaušanu un neatbilst 21 gadsimtam. ”Ja mums ir sievietei izvēle un izglītību, uz darbu, uz cilvēku, ar kuru tu vēlies būt kopā, tad pēkšņi mēs noņemam viņai izvēli attiecībā uz savu ķermeni un kā es dzīvošu tālāk,” norāda Resursu centra sievietēm Marta vadītāja Iluta Lāce.

Pašlaik pretrunīgie grozījumi atrodas Saeimas sociālo un darba lietu komisijā. Tos atsāks skatīt pēc mēneša, kad deputāti saņems atzinumus no Veselības un Tieslietu ministrijas, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

Šī nebūt nav pirmā reize, kad tiek ierosināti grozījumi sakarā ar abortiem

  • 2010.gadā Saeima noraidīja astoņu deputāšu ierosinājumu, ka grūtniecības pārtraukšanu drīkst veikt tikai pēc tam, kad sieviete ir noklausījusies bērna sirdspukstus.
  • 2012.gadā parlamentā uzvirmoja diskusijas par pārdomu perioda pagarināšanu pirms aborta izdarīšanas līdz 120 stundām.
  • 2013.gada sākumā Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti jau vienojās izstrādāt konkrētus grozījumus, šo jautājumu apspriešana turpinājās arī 2014.gadā.
  • Tagad likumu izmaiņu vērtēšanu pārņēmis jaunais Saeimas sastāvs. Lai gan statistiska norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā, pārtraukto grūtniecību skaits ir ievērojami sarucis.

Statistika

  • Abortu skaits Latvija ir samazinājies 8 reizes. Visbiežāk pārtraukt nevēlamo grūtniecību izvēlas nevis jaunas meitenes, kā pieņemts uzskatīt, bet gan pieaugušas sievietes, kurām jau ir bērni.
  • Vislielākais abortu skaits ir vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem.
  • Tikai 49% sieviešu pārtrauc grūtniecību pirmo reizi.
    69% no tām jau ir bijušas vismaz vienas dzemdības.
  • Pēdējos piecos gados abortu skaits Latvija sarūk apmēram par tūkstoti gadā.
  • 2013 gadā pēc sievietes vēlēšanās tika pārtrauktas 5 395 grūtniecības. Tiesa, parēķinot uz tūkstoš iedzīvotājiem, tas ir par trešdaļu vairāk, nekā vidēji Eiropā.
0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas