Eksperti: Arī turpmāk Eiropa būs pievilcīga bēgļiem no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas

0 komentāri

Konfliktos, kuru dēļ Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis masveidā pamet cilvēki, tuvākajos gados uzlabojumi nav gaidāmi. Un šādā situācijā Eiropa arī turpmāk būs pievilcīga bēgļiem, uzskata raidījuma LNT Ziņu TOP10 aptaujātie eksperti.

“Nekāda ātra risinājuma šiem konfliktiem nav un nebūs. Un Eiropai ir jārēķinās, jo Eiropa ir vienīgā. Šie cilvēki nebēgs uz Krieviju, viņi nebēgs arī uz Saūda Arābiju un citām valstīm. Viņu vienīgais gaišais punkts pie horizonta ir ES,” komentēja politologs, Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors Ojārs Skudra.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Viņš atsaucās uz Vācijas iekšlietu ministra teikto, ka tuvākajos pāris gados jārēķinās: ES katru gadu ieradīsies aptuveni pusmiljons cilvēku.

”Ja mēs uzņemam bēgļus, tad šī ziņa jau izplatīsies. Ja no Sīrijas uz Turciju ir aizbēguši ap diviem miljoniem sīriešu, un viņi saņem ziņu, ka Eiropas robežas ir zināmā mērā vaļā, tad vienu daļu no šiem bēgļiem tas varētu uzrunāt,” uzskata ārpolitikas eksperts, Latvijas Universitātes asociētais profesors Toms Rostoks.

Sīrijā jau četrus gadus viens ar otru karo valdības spēki, dažādi dumpinieku grupējumi, kurdu spēki un ”Islāma valsts”, kas pārņēmusi jau pusi valsts teritorijas un gatavo karam pat mazus bērnus. Šis konflikts nesaudzē nevienu, raidījumam stāstīja Latvijā dzīvojošais sīrietis Bašars Jusefs, kurš uztur sakarus ar dzimtenē palikušajiem tautiešiem.

”Lai izdzīvotu, vajag ņemt rokā ieroci un karot, vienā vai otrā frontē. Citi savukārt mēģina pārdot visu, ko var pārdot, un doties bēgļu gaitās aiz Sīrijas Republikas robežām. Mani tautieši, ar kuriem sazinos, apsver iespēju braukt prom. Viņi ilgi prātoja, braukt vai nebraukt tur, kur ir cilvēki ar citu mentalitāti, sākt citu dzīvi, visu sākt no jauna. Tas ir ļoti grūti – pamest savas pilsētas, savas mājas, savas zemes. Taču tā ir izvēle starp dzīvošanu vai nomiršanu,” skaidroja Jusefs.

Līdz šim Eiropā ir ieradusies salīdzinoši neliela daļa no visiem Sīrijas bēgļiem. Vairums atrodas nometnēs ap Sīriju. Tikai Turcijā – gandrīz divi miljoni sīriešu bēgļu, Libānā – vairāk nekā miljons, Jordānijā – 600 000, Irākā – 250 000, Ēģiptē – 130 000. Kopā tie ir četri miljoni, turklāt cilvēki no Sīrijas turpina izbraukt. Bēgļu nometnēs Sīrijas kaimiņvalstīs vīrieši, sievietes un bērni ir līdzīgās proporcijās, bet bīstamo ceļu pār Vidusjūru uz Eiropu mēro galvenokārt vīrieši. Nereti viņu mērķis ir iegūt bēgļa statusu, lai pārējā ģimene Eiropā varētu ierasties jau pa drošākiem maršrutiem.

”Viņi ir aizbēguši sākotnēji uz kaimiņvalstīm cerībā uz to, ka šis konflikts pēc kāda laika norims un viņi varēs atgriezties. Bet šis konflikts nenorimst, un Sīrija ir karā izpostīta valsts. Tāpēc viņiem ir jāmeklē jaunas stratēģijas, jo tajās valstīs, kur viņi patlaban atrodas – Turcijā un Libānā – tajās valstīs viņiem tādas īstas nākotnes nav. Tāpēc daļa no viņiem, neliela daļa dodas tālāk uz Eiropu un meklē labāku nākotni,” komentēja Rostoks.

Savukārt Skudra norādīja, ka Grieķijas un Itālijas virzienā ir aktivizējušās starptautiskās organizētās noziedzības bandas, kuras ar cilvēku pārvadāšanu pelna lielas naudas summas.

Otra lielākā patvēruma meklētāju grupa nāk no Afganistānas, kur vietējā valdība turpina cīnīties ar talibu nemierniekiem. Gandrīz miljons afgāņu bēgļu atrodas Irānā, pusotrs miljons – Pakistānā. Bija plānots, ka pēc NATO spēku aiziešanas no Afganistānas šie bēgļi varētu atgriezties dzimtenē, taču daudzi to darīt nevēlas, tāpēc dodas uz Eiropu.

”Talibu režīma laikā no Afganistānas uz Pakistānu aizbēga ļoti daudz cilvēku. Un zināmā mērā šis cilvēku skaits papildinājās arī turpmākajos gados, un faktiski patlaban Afganistānā dzīve vietumis atgriežas normālās sliedēs. Valdību līmenī ir panākta vienošanās, ka tiem bēgļiem vajadzētu atgriezties, bet daudziem no šiem bēgļiem atgriešanās būtu problemātiska. Iespējams, viņi baidās no talibu atgriešanās pie varas, un, ja Pakistānā viņi nevar palikt, tad viņi dodas tālāk,” skaidroja Rostoks.

”Afganistānā viens no galvenajiem iemesliem – karadarbība turpinās, ”Taliban” aktivitātes turpinās, ”Islāma valsts” mēģina iespiesties Afganistānā un kļūt par trešo spēku. Kas attiecas uz valdību, viņi kontrolē galvenokārt Afganistānas lielākās pilsētas. Bet pats galvenais – nestabilitāte, nedrošība, karadarbība, patvaļa, cilvēku dzīvībai nav nekādas vērtības,” komentēja Skudra.

Otrs nelegālās migrācijas vilnis nāk no Āfrikas. Lielākais skaits patvēruma meklētāju ir no nelielās valsts Eritrejas. Tā ir totalitāra valsts un tiek dēvēta par Āfrikas Ziemeļkoreju.

”Eritrejas gadījumā no šīs valsts pārsvarā bēg jauni vīrieši. Pārsvarā jau vispār bēgļi ir vīrieši, absolūti lielākā daļa, bet Eritrejas gadījumā šis skaitlis ir pie 90%. Un šie cilvēki nevēlas, lai valsts viņus iesauc militārajā dienestā. Un tas nav tīri militārais dienests, viņi darītu to, kur viņus valdība norīkotu konkētajā brīdī. Viņi var tikpat labi būvēt ceļus, mājas, strādāt lauksamniecībā valdības vajadzībām. Tas ir vienkārši piespiedu darbs, un viņi no tā bēg,” stāstīja Rostoks.

Migranti izceļo arī no Somālijas, Nigērijas un citām Āfrikas valstīm. Daudzi bēg ne tikai no nāves briesmām, bet arī nabadzības. Atbilde uz jautājumu, kāpēc tik liela migrācija uz Eiropu notiek tieši tagad, meklējama Lībijā. Agrāk patvēruma meklētāji nevarēja šķērsot šo valsti, kur valdīja diktators Muamars Kadafi. Tagad Lībijā valda haoss, un migrantiem ir iespēja šo valsti šķērsot, lai tālāk jau dotos uz Itāliju.

Kā ziņots, patlaban tiek piedzīvota lielākā bēgļu krīze kopš Otrā pasaules kara. Lai palīdzētu Grieķijai, Itālijai un Ungārijai, kurās nonāk visvairāk migrantu, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers šonedēļ piedāvāja ieviest obligātās bēgļu kvotas Eiropas Savienības valstīm, tostarp Latvijai.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas