Ekskluzīva recenzija par smalko Klīversalas bistro: Kastroļi spīdīgi, bet ēdiens sagādā vilšanos

1 komentārs

”Neviens nesolīja, ka Gaismas pils būs gardumu pils,” tā pēc pusdienošanas Nacionālās bibliotēkas skandalozā nosaukuma Klīversala (sākotnēji – Kleever) bistro secina LNT Ziņu reportieris Uldis Āboliņš. Visi kastroļi un virsmas sudraboti spīdīgi, bet ēdiena vizuālā prezentācija un garša radījusi pamatīgu vilšanos.

Lasi LNT Ziņu korespondenta Ulda Āboliņa recenziju:

Stāvot rindas galā Klīversala bistro, kad aiz muguras vēl tikai pats bibliotēkas šefs Vilka kungs un ciemos atnākušais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ašerādens, liku uz izdaudzinātās Klīversalas pusdienām lielu cerību un nervozi stumdīju paplāti šurpu turpu. Ikdienā sižetu filmēšanas dēļ braukājot pa daudzām vietām un tamdēļ pusdienojot dažādās ēdnīcās un bistro, ir jau uzkrāta garšas pieredze par ekonomiskajiem pusdienu piedāvājumiem cenu amplitūdā līdz 3,50 eiro.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Arī Gaismas pils Klīversalā kompleksās pusdienas maksā 3,50 eiro. Šodien piedāvājumā gulaša zupa, cūkgaļas ribiņas ar piedevām, trauciņš ar sarīvētām bietēm un kompota padzēriens. Vilšanās. Gaļas noskrubināšana no kauliņiem nekad nav bijusi manā gaumē. Operators, kurš izvēlējās šīs kompleksās pusdienas, sacīja, ka tā ēdamā daļa ap ribām bijusi pieticīga.

Foto:

Kopējais raksturojums – “nevar uzspiest like”

Nu labi, es pa vienkāršo – biešu zupa, cūkgaļas kotlete, griķi, paprikas mērce un saldais. Pie kases paprasīja precīzi piecus eiro, kas par šādu vienkāršu komplektu ir augstāka cena nekā vidēji pilsētā. Savu vilšanos mierināju ar nosēšanos pie loga, lai vismaz acīm prieks par skatu uz Vecrīgu.

Taču gluži kā pa Gaismas pils jumta lauztajām līnijām, ko citi pat uzskata par Latvijas ekonomikas simbolizējošo kāpumu un kritumu, Klīversalas bistro manas sajūtas dzina lejup.

Griķi auksti, kotlete pavēsa un skrimšļaina, paprikas mērce kaut kāds auksts šķidruma veidojums, kas vizuāli veidoja ne visai apetīti rosinošu skatu. Vienvārdsakot, par pieciem eiro vismaz varēja būt temperatūra augstāka. Kafijas krēma zemeņu mērcē saldais gan bija garšīgs.

Kopējais secinājums ir raksturojams ar kādreizējās kolēģes komentāru Facebook pie bildes ar pusdienu paplāti – ”nevaru uzspiest like”.

Garderobē sastaptās bibliotēkas darbinieces man pastāstīja, viņām vilšanās jau bijusi, uzzinot, ka iepriekš it kā solītās darbinieku atlaides ēdnīcā tomēr nepienāksies. Pašā pirmajā reizē esot gan devušās nobaudīt pusdienas, bet šīm kundzēm tā arī bijusi pēdējā. Viņas sakās neesot izvēlīgas, bet tomēr tagad priekšroku dodot mājās gatavotā ēdiena pusdienu kārbiņām. Turklāt tie 3,50 eiro esot vienkāršām garderobistēm par šerpu cenu.

Kokteiļi un šampanietis – lounge zonā

Bibliotēkas ēdamajā galā Klīversalā ir vairākas ar stikla paneļiem norobežotas zonas. Uzreiz pa labi ir bistro, kur pusdienoju un kur pagaidām nedarbojas ar pilnu jaudu, puse no ēdiena pasniegšanas daļas ir tukša. Pa kreisi ir tāds kā lounge bārs ar visiem tipiskajiem alkoholiem – šņabis, rums, viskijs, džins un gan jau šampanietis. Var tur ”pasipot” arī kokteilīti vai nu pirms vai pēc vakariņām glaunajā daļā. Dienas laikā bārs izskatījās esam bez bārmeņa, tamdēļ glaunajā ”laundžinā” pa dienu nāk ļaudis ar bistro pusdienu šķīvjiem.

Klīversalas lielāko daļu aizņem restorāns, kuram pa vidu stilizēts ozols izgatavots laikam no finiera. Kopumā tā ideja ir radīt iespaidu kā par būšanu kādā dārzā ar gaismas laternām. Līdzīgs koncepts ir Mančestras Anglijā glaunajam “ēstūzim” Mr Cooper”s. Vislielāko konkurenci tomēr laikam gardēži veidos cīņā par galdiņiem uz āra terases. Vēl lielāks dislike un konkurence ir cīņā par autostāvvietu. Kad bibliotēku cēla, naudas taupības dēļ bija jāatsakās no idejas par pazemes stāvvietu. Trepes uz pazemi jau bija izbūvētas, bet tagad atduras pret betona sienu, jo nav jau tālāk kur. Tagad šī apkaunojošā vieta ir pārklāta ar grīdu.

Atgādinājums: šis apskats nav par restorānu Klīversala, bet gan turpat blakus esošo bistro. Un vispār, labi vien ir, ka restorāna nosaukuma izvēlē uzklausīta dzejniece Liāna Langa. Iespējams, ka pat pilsoniski aktīvākais latvietis tomēr nezina, ka okupācijas gados bija arī tāds Valdis Klīvers – padomju propagandists un čekists. (Kā viena no restorāna nosaukumu versijām sākotnēji izskanēja tieši Klīvers). Dzejniece Liāna Langa jau iepriekš pauda, ka vislabākais nosaukums tomēr ir Klīversala, ja jau reiz ir bijusi vēlme to asociēt ar 17. gadsimtā dzīvojošo koku tirgotāju Dītrihu Klīveru.

1 komentārs

TOP komentāri

  • peldi
    +1

    peldi

    Varbūt ,ka kādreiz pienāks laiki,ka kartupeļu biezeni tiešām gatavos no kartupeļiem ,nevis no kaut kāda pulvera maisījuma. Žēl.

    31.07.2015 07:04

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas