Dubultos atklāj atjaunoto Aspazijas māju

0 komentāri

Starp šoseju un dzelzceļu, starp jūru un Lielupi, šaurā zemes strēlē Jūrmalā, Dubultos atrodas Aspazijas mūža nogales māja. Tur viņa 10 gadus mitinājās ar saviem kaķiem, ciemiņiem un mājkalpotāju Anniņu.

”Aspazija pa šīm kāpnēm kāpa ļoti bieži. Anniņa kāpa jau no paša agra rīta bija vēl vienu gadu vecāka par Aspaziju un tad viņa nesa kafiju no rīta un tad viņas pārrunāja visu to, kas naktī ir redzēts. ”

Aspazijas ēkas restauratori īpaši piestrādājuši pie tā, lai ēkā justos Aspazijas gars. Šis vēsturiskais VEF radio ar dzejnieces balss ierakstu atklāj viņas atmiņas.

”Kad es vēl pa grīdu rāpuļojos kā maza meitiņa un kāds onkulis mammiņai stāstīja kā senāk mocīti latvieši, kā viņiem izdurtas acis. Es biju mazs bērns, bet man izgāja šausmas caur kauliem un tas palika dziļš iespaids manā sirdī un krājās tur uz nākošiem darbiem. (Aspazijas balss)”

Šis objekts ir atjaunots, sakārtots dzīvības kārtībā, jo ir novērstas visas vainas, visi caurumi, visi koka bojājumi un tā tālāk, visi grīdas iekritumi.

Aspazija atpazītu savu māju, ja viņa tagad ienāktu iekšā? Es domāju noteikti! Tikai viņai pietrūktu galvenā priekšmeta, jo viņa dažubrīd mīlēja arī vecumā un aukstā laikā sēdēt ietinusies lakatā uz gultas tieši pie šāda skapīša un rakstīt uz mazām zīmītēm savas dzejas un noteikti atpazītu, jo priekšmeti šeit ir tādi kādi bijuši.

Ēku Dubultos izvēlējās Aspazija un Rainis kopīgi, tāpat kā viņi daudz ko darīja saliekot abu spēkus.

Jānis Zālītis Raiņa un Aspazijas muzeja eksperts nesen pabeidzis abu rakstnieku sarakstes 1. kārtas izpēti. Saruna notiek Rīgā, Stabu ielā, jo Raiņa un Aspazijas muzejs Baznīcas ielā ir slēgts uz rekonstrukciju. Taču Raiņa un Aspazijas sarakstei nepieciešams pievērst ne mazāk uzmanības. ”Pasaules Atmiņa” Latvijas reģistrā iekļautajai nominācijai piešķirta UNESCO atpazīstamības zīme Raiņa un Aspazijas sarakstei. Tās ir vairāk nekā divarpusi tūkstoši vēstuļu no kurām izpētīts tikai pats sarakstes sākums.

”Citas tautas varētu pabrīnīties, ka mēs tādu laiku esam piedzīvojuši un, tomēr, neesam aktualizējuši šo materiālu. Nu kaut vai Ļevu Tolstoju kā krievi katru pēdējo raksta galiņu novērtē, analizē, iegrāmato,” Raiņa un Aspazijas muzeja eksperts Jānis Zālītis

Vēstuļu sarakstes pētīšana atklāj arī to cik Aspazija un Rainis cieši strādājuši kopā, kā viņu apmaiņa ar mīļvārdiņiem vienlaicīgi arī kalpo, piemēram, Fausta tulkošanas laikā atrodoties Rainim cietumā Panevežā.

Rainis Panevežā 1897. gadā ap 5. (17.) jūniju
Gribu šodien strādāt lielākoties pie ”Fausta”, vēl ir gandrīz 7 lappuses un tikai 5 dienas, jo vajadzētu gan jau desmitos izsūtīt, vismaz vienpadsmitos no rīta. Un vēl ir tik daudz, ko uzlabot. Kā mēs ar to darīsim, manu mīļo zelta mīļputniņ? Esmu Tev novēlējis labu rītu, arī vakaros es vienmēr atvados no sava ametistkukainīša. Mēģini visur uzrakstīt labojumus un tad atsūti to man šurp, es tad izmēģināšu savu laimi. Svētdien varbūt atnes līdzi projektus, un pirmdien Tu tos saņemsi no manis atpakaļ. Mēģināšu rakstīt paskaidrojumus bez latviskā teksta, jo pastāvīgi skraidīt pie prokurora arī  nav visai patīkami.

No vēstulēm mēs redzam cik būtiska bija Aspazijas loma Fausta tulkošanā. Neviena rindiņa neizgāja bez Aspazijas caurskatīšanas, ar to tā loma ir ļoti liela. To mēs nekur citur nevaram konstatēt.

Cietumā, izsūtījumā un trimdā, kad vēstuļu sarakstei bija nepārvērtējama nozīme Rainis gan šķirti, gan kopā ar Aspaziju pavadīja ilgus gadus. Tas ir laiks, kad Rainis, mazāk, Aspazija ir bijis ļoti radošs un svarīgs Latvijas tapšanā. Tāpēc atgriežoties Latvijā Raini un Aspaziju tauta sagaida karaliski, burtiski nes uz rokām. Aspazija un Rainis piedalās Satversmes sapulcē, un Rainis aizsāk savas sociāldemokrāta gaitas. ”Es domāju, kā radoša personība, Rainis noteikti zaudēja iedams politikā, bet Rainim tā bija absolūta nepieciešamība, šī te aktīvā dzīves pozīcija, tas jau no Jaunās Strāvas laika pēc 5. gada notikumiem.”

Ārpus politikas viņš nebūtu nekas, pat tādu frāzi viņš mēdza atkārtot. Vēlāk Rainis sāpīgi pārdzīvoja Jāņa Čakstes iecelšanu Latvijas prezidenta amatā uz kuru arī viņš pretendēja. Pēc Čakstes iebalsošanas Rainis demonstratīvi pameta Saeimas sēžu zāli, tas aizsāka viņa ķildas ar sociāldemokrātu partiju, kas beidzās tikai tad, kad Rainim piešķīra Izglītības ministra amatu.

Aspazija jau centās dzīvot līdzi Rainim arī šajā politiskajā pašizpausmē. Taču viņa nekādā gadījumā nebija politisks cilvēks, kā teica Rainis, viņa centās rezonēt Rainim, bet bieži viens bija redzams, ka viņai nav konkrētas pozīcijas, tas īpaši redzams bija pēc Raiņa aiziešanas.

Literatūrzinātniece Gundega Grīnuma pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka ir tikai šķietamība par Raiņa un Aspazijas plašo pētnieku loku, kuri viņu dzīves un devumu ir izpētījuši visās detaļās.

”Tieši nopietnas pētniecības, nopietnas diskusijas zinātniski augstā līmenī par to, kas bija Rainis mūsu politikā, tur būtu jāpiedalās ne jau literatūrzinātniekiem vai politologiem, arī socialogiem, vēsturniekiem, filozofiem, jo tā ir vērtība, kuru mēs neesam iepazinuši, neesam piesavinājušies,” izskata literatūrzinātniece Gundega Grīnuma.

Literatūrzinātniece norāda, ka Raini esot ļoti nogurdinājuši ikdienas politiķu ķīviņi un tas, ka tie paši sociāldemokrāti viņa vārdu bieži vien izmanto bez viņa ziņas. Viņš bija dzejnieks un politiķis, kuru cienīja pat viņa pretinieki.

”Edvards Virza viņa konsekvents politiskais pretinieks, Ulmaņa laika galma dzejnieks bija tas, kurš tad, kad Rainis aizgāja nākamajās dienās pēc viņa nāves rakstīja – Jā, Rainis bija mūsu politiskais pretinieks, bet viņš bija pretinieks kam salutē. Tātad goda jēdziens bija svarīgs un labi ja tā būtu arī šodien,” stāsta G. Grīnuma.

Aspazija šajā ēkā Dubultos sāka dzīvot pēc Raiņa nāves. Arī pēc tam, kad viņas mīļotais jau bija aizgājis Aspazija turpināja viņam rakstīt.

Lūk, ir tik jauki sēdēt šajā mājā ko mēs ar savu mīļo izvēlējāmies, taču nedaudz skumji, jo esmu viena. (Aspazija)

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas