Diriģents Mariss Jansons izvēlas skarbus vārdus, vērtējot situāciju ar koncertzālēm Rīgā

0 komentāri

”Tas ir šausmīgi, tāda Latvijas ”blamāža”,” šādus skarbus vārdus intervijā raidījumam ”LNT Ziņu Top 10” izvēlas pasaulslavenais diriģents Mariss Jansons, vērtējot situāciju ar koncertzālēm Rīgā.

”Rīgā, ziniet 600 cilvēku zāle – tas ir absolūti absurds. Tā ir maziņa, un orķestrim, Latvijas orķestrim, lai attīstītos tādā pasaules līmenī… Tad viņiem vajag, lai būtu ļoti laba zāle, jo laba zāle ļoti palīdz attīstīt orķestri,” sacīja Jansons.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Viņš arī aicināja iedomāties, kā uz to raugās cilvēki, kuri atbrauc no ārzemēm uz Rīgu, kas ir pazīstama ar savu tradicionālo kultūru. ”Cilvēki zina, ka [komponists, diriģents Rihards] Vāgners bija Rīgā un pirms kara kādi bija lieli mākslinieki, un viņš atbrauc un viņš ierauga tādu zāli, viņš sāk domāt: ”Vai dieniņās, kur es esmu? Kas tā ir par provinci, kur es esmu atbraucis?”,” raksturoja Jansons.

 

”Kas tas ir? Tas ir šausmīgi… Kā saka tāda – tāda Latvijas ”blamāža”,” sacīja diriģents.

Savukārt komentējot to, kā no tik mazas valsts nāk tik daudz izcilu mūziķu un mākslinieku, viņš sprieda, ka tas saistīts ar tradīciju un attieksmes nodošanu no paaudzes paaudzē. ”Latvija ir ļoti kulturāla zeme, un tā paaudze, mani vecāki, viņi ļoti daudz varēja dot man. Es, cik vien varu, mēģinu dot to savai meitiņai un saviem mazbērniem. Tas pamazām iet, tās tradīcijas un viss, tā morāle, tā attīstītās,” vērtēja Jansons.

Foto

Turklāt latvieši, viņaprāt, ir ļoti cītīgi cilvēki, nav slinki. ”Es ļoti daudz satieku latviešus visā pasaulē. Viņi principā visi dzīvo tādā augstā līmenī. Viņi ir strādīgi, viņi dabū darbu, un tas ir ļoti svarīgs jautājums, tāpēc ka viens pats talants neko nedod, ļoti cītīgi vajag strādāt. Un, ja tu esi cītīgs un neesi paviršs, tas palīdz. Tā kā tā ir tāda mentalitāte, un tas atnes ļoti labus rezultātus,” uzskata diriģents.

Viņš atzina, ka jūt: tie savienojošie tiltiņi starp vecāko paaudzi, vidējo un jaunāko paaudzi, kļūst arvien mazāki. Cilvēki nomirst, bet daudzi jaunieši nav nemaz tik ieinteresēti pārņemt tradīcijas, jo viņi ļoti daudz domā par karjeru, grib ātrāk forsēt lielus panākumus. Ir tādi, kuri vēlas tikai sasniegt augstumus un būt pazīstami, bet neiedziļinās tik daudz mūzikā.

 

”Cilvēki domā – vajag labi dzīvot un labi pelnīt, un materiāli pasaule iet uz priekšu, medicīna brīnišķīgi iet uz priekšu, zinātne arī, bet kultūra, morāle un viss, kas skar jūsu iekšķīgo pasauli, atpaliek. Es nezinu, cik gadus. Atpaliek no tiem lieliem panākumiem, ko mēs redzam tajā materiālistiskajā pusē, un tas ir ļoti traģiski. Un es domāju, ka 21. gadsimtā mēs nedrīkstam būt uz tik zema morāles un garīgā līmeņa,” sprieda diriģents.

Vaicāts, kas viņā ir visvairāk no Latvijas, Jansons vērtēja, ka tā ir cītība, jo viņš nav slinks, nav paviršs. ”Grūti teikt par sevi. Es jūtu ļoti daudzas latviešu tautas īpašības sevī, absolūti,” atzina mākslinieks. Viņš arī atminējās Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 90. jubilejas sezonas atklāšanu Rīgā kopā ar komponistu Raimondu Paulu un atzina: ”Tagad es sapņoju, ka mēs vēl kaut ko varētu izdarīt kopā. Viņš ir absolūti ģeniāls mūziķis, ģeniāls komponists.”

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas