Daudzi iedzīvotāji neatpazīst viltus ziņas. Cik liela ir to ietekme?

0 komentāri

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju neatpazīst melīgu informāciju publiskajā telpā jeb tā dēvētās viltus ziņas.

Tas noskaidrots pētījumu firmas SKDS aptaujā, kas šodien prezentēta Rīgas pilī notikušajā diskusijā par viltus ziņām un to ietekmi uz sabiedrību.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Liela daļa iedzīvotāju kā patiesas vai daļēji patiesas novērtējuši, piemēram, tādas savulaik plašu rezonansi izraisījušas melīgas ziņas, ka Vācijā migranti esot izvarojuši krievu pusaudzi vārdā Ļiza, un nepatiesā ziņa, ka Norvēģijas izglītības ministre vēlējusies jaunākajās klasēs ieviest mācību stundas par incestu.

Arnis Kaktiņš
sociologs, pētījumu centra SKDS direktors

Aptaujas ietvaros mēs tā kā testējām, pārbaudījām Latvijas iedzīvotājus pa vairākām pēdējo gadu laikā izskanējušajām skaļākajām viltus ziņām. Tie aptaujas rezultāti ir diezgan, diezgan drūmi. Viņi rāda, ka liela daļa, pat lielākā daļa šīs ”ziņas” ir sadzirdējuši, šīs ”ziņas” ir viņus sasniegušas. Un, ja viņi vērtē, vai tur bija patiesība vai meli, patiesībā aptauja rāda, ka vairāk pat ir tādu, kas šīs viltus ziņas atzīst par patiesām nekā par melīgām. Sevišķi zīmīgi, ka tie iedzīvotāji, kuri paši savos pašvērtējumos uzskata, ka viņiem ir diezgan labas spējas atšķirt melus no patiesības, arī šīs pilnīgās blēņas – liela daļa no viņiem – ir uzskatījuši par patiesību.

Vairums jeb 53% aptaujas respondentu pauduši viedokli, ka viltus ziņu ietekme uz sabiedrību ir drīzāk liela vai ļoti liela.

Tikmēr ietekmi kā drīzāk mazu vai ļoti mazu novērtējuši 29% aptaujāto, bet 19% aptaujāto iedzīvotāju bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas