Daudzas skolas nemaz neredz jēgu streikot. Kas attur pedagogus?

0 komentāri

Piektdien visā Latvijā norisinājās pedagogu streiks, taču ne mazums bija arī tādu mācību iestāžu, kurās darbs noritēja kā parasti. Atsevišķās skolās valdīja demokrātija – streiko tikai tie pedagogi, kuri vēlas; citās kolektīvs balsoja, un vairākums lēma streiku tomēr neatbalstīt. Tieši tā tas notika Dobeles Valsts ģimnāzijā. Savā novadā tā tomēr bija vienīgā vispārizglītojošā skola (būtiski akcentēt, jo arī mūzikas skola un bērnudārzs nestreikoja), kurā mācības šodien noritēja pēc pilnas programmas.

8.00 no rīta pie Dobeles Valsts ģimnāzijas bērni ar mugursomām plecos dodas mācību iestādes virzienā, kas nozīmē tikai vienu – te neviens nestreiko. Mācības notiek.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Zvans, kā ik dienu, nozvana pulksten 8.10, un Dobeles Valsts ģimnāzijā sākas visai parasta piektdiena. Fizikas skolotājs Pēteris Puķītis klases priekšā stāv jau 54 gadus. Skolā sāka strādāt, kad vēl nebija pat kalkulatoru, nemaz nerunājot par datoriem. Garajā darba mūžā piedzīvots pietiekami daudz gan varas, gan sistēmu maiņas, bet šoreiz atbildi uz jautājumu – kāpēc jāstreiko? – viņš no arodbiedrības tā arī nav saņēmis. Puķītis uzskata, ka mazās skoliņas tomēr būtu jāpievieno lielajām, tad arī algas pedagogiem sanāktu pieklājīgas.

Foto:

No 12 Dobeles novada skolām šodien nestreiko tikai viena – Valsts ģimnāzija. Tās kolektīvs balsoja. Sēdi vadīja arodbiedrības priekšsēdētāja, sociālā pedagoģe Iveta Meija. Trīs reizes uzdeva jautājumu, vai atbalstām streiku. Trīs reizes visi pārlasījuši LIZDA atsūtītos dokumentus, bet tā arī neatrada pamatojumu, kāpēc pacelt roku par labu streikam. Par bija 3, pret – 20, atturējās 13 skolotāji.

“Svarīgākais ir, vai streiks ir pareizākā forma. Esam pret formu, nevis idejām. Lai gan arī tās gribētos precīzākas. Jo mums īsti nav skaidras prasības,” teic vēstures, filozofijas, politikas un tiesību skolotāja Aija. Tieši neskaidrību un sasteigtību kā galveno pamatojumu min Dobeles Valsts ģimnāzijas skolotāji, kuri uzskata, – amata pienākums liek domāt vismaz divus soļus uz priekšu.

Lomu spēlējuši arī organizatoriski apsvērumi – kas tas par streiku, ja durvis jātur vaļā un jāuzņem kaut viens vienīgais skolēns, ja viņš tomēr atnācis uz skolu. Ko darīt ar ēdinātājiem, cik porcijas gatavot, vai apmaksāt skolotājiem dīkstāves dienu? Un, galu galā, kurš cits, ja ne paši, iekavēto vielu būs spiesti arī iedzīt?

Skaties video:

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas