Daudzas skolas nemaz neredz jēgu streikot. Kas attur pedagogus?

0 komentāri

Piektdien visā Latvijā norisinājās pedagogu streiks, taču ne mazums bija arī tādu mācību iestāžu, kurās darbs noritēja kā parasti. Atsevišķās skolās valdīja demokrātija – streiko tikai tie pedagogi, kuri vēlas; citās kolektīvs balsoja, un vairākums lēma streiku tomēr neatbalstīt. Tieši tā tas notika Dobeles Valsts ģimnāzijā. Savā novadā tā tomēr bija vienīgā vispārizglītojošā skola (būtiski akcentēt, jo arī mūzikas skola un bērnudārzs nestreikoja), kurā mācības šodien noritēja pēc pilnas programmas.

8.00 no rīta pie Dobeles Valsts ģimnāzijas bērni ar mugursomām plecos dodas mācību iestādes virzienā, kas nozīmē tikai vienu – te neviens nestreiko. Mācības notiek.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Zvans, kā ik dienu, nozvana pulksten 8.10, un Dobeles Valsts ģimnāzijā sākas visai parasta piektdiena. Fizikas skolotājs Pēteris Puķītis klases priekšā stāv jau 54 gadus. Skolā sāka strādāt, kad vēl nebija pat kalkulatoru, nemaz nerunājot par datoriem. Garajā darba mūžā piedzīvots pietiekami daudz gan varas, gan sistēmu maiņas, bet šoreiz atbildi uz jautājumu – kāpēc jāstreiko? – viņš no arodbiedrības tā arī nav saņēmis. Puķītis uzskata, ka mazās skoliņas tomēr būtu jāpievieno lielajām, tad arī algas pedagogiem sanāktu pieklājīgas.

Foto:

No 12 Dobeles novada skolām šodien nestreiko tikai viena – Valsts ģimnāzija. Tās kolektīvs balsoja. Sēdi vadīja arodbiedrības priekšsēdētāja, sociālā pedagoģe Iveta Meija. Trīs reizes uzdeva jautājumu, vai atbalstām streiku. Trīs reizes visi pārlasījuši LIZDA atsūtītos dokumentus, bet tā arī neatrada pamatojumu, kāpēc pacelt roku par labu streikam. Par bija 3, pret – 20, atturējās 13 skolotāji.

“Svarīgākais ir, vai streiks ir pareizākā forma. Esam pret formu, nevis idejām. Lai gan arī tās gribētos precīzākas. Jo mums īsti nav skaidras prasības,” teic vēstures, filozofijas, politikas un tiesību skolotāja Aija. Tieši neskaidrību un sasteigtību kā galveno pamatojumu min Dobeles Valsts ģimnāzijas skolotāji, kuri uzskata, – amata pienākums liek domāt vismaz divus soļus uz priekšu.

Lomu spēlējuši arī organizatoriski apsvērumi – kas tas par streiku, ja durvis jātur vaļā un jāuzņem kaut viens vienīgais skolēns, ja viņš tomēr atnācis uz skolu. Ko darīt ar ēdinātājiem, cik porcijas gatavot, vai apmaksāt skolotājiem dīkstāves dienu? Un, galu galā, kurš cits, ja ne paši, iekavēto vielu būs spiesti arī iedzīt?

Skaties video:

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas