Darbības ar PVN ļauj nesamaksāt valstij nodokļus, bet saņemt uzturēšanās atļauju

0 komentāri

Pamatojoties uz drošības policijas pārbaudēm, būtiski pieaudzis termiņuzturēšanās atļauju atteikumu skaits. Par iemesliem drošības iestāde nestāsta. Patiesos ieguldījumu apmērus, ko Latvijas tautsaimniecībai dod šīs programmas īstenošana, precīzi neviens nezina. Vieni uzskata, ka līdz ar stingrākiem nosacījumiem iebraucējiem programma ir apstājusies, no kā cieš mūsu ekonomika. Savukārt Valsts kontrole nesen pabeigusi revīziju un atklājusi, ka ārvalstniekiem ir iespēja šmaukties ar valstij nomaksāto nodokļu summām.

Firma Forma Pro Films atrodas Vecrīgā bijušajā Parex bankas ēkā. To dibināja Krievijas pilsoņi Vladimirs Kostins un Ļubova Zaiceva 2011. gadā. Iemaksāja likumā prasītos 35 tūkstošus eiro uzņēmuma pamatkapitālā un pieteicās termiņuzturēšanas atļaujas iegūšanai. Pagāja gads, un šajā laikā nodokļos kapitālsabiedrībai jānomaksā 28 tūkstoši eiro, lai būtu pamats investoriem atļauju pagarināt. Kompānija uzrādīja nomaksāto PVN un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde to ņēma vērā. Bet vēlāk uzņēmēji šo pārmaksāto naudu atguva. Tādējādi sanāk, ka valsts budžetā palika vien 3 tūkstoši eiro, kas ir par 25 tūkstošiem mazāk, kā noteikts likumā.

Forma Pro Films Latvijā sadibinājusi firmu tīklu, kas piedalās gan Latvijas Kino centra konkursos, gan Rīgas filmu fonda projektos. Četras reizes noslēgts līgums par līdzfinansējumu ārvalsts filmu uzņemšanai Rīgas pilsētā. Tomēr no domes nauda nav saņemta, jo firma nevarēja atskaitīties par paveikto.

Pērn Forma Pro Films dibinātāji atkal lūdza pagarināt viņiem uzturēšanās atļauju, bet nepieciešamos nodokļus solīja nomaksāt vēlāk. Migrācijas lietu pārvalde tam piekrita.

Valsts kontroles revidente, juriste Daina Baha:
Ņemot vērā to, ka likumdevējs paredzējis vērtēt ieguvumu, protams, rodas jautājums, ja šis ārzemnieks ir norādījis savos iesniegumos, ka viņam neveicas ar uzņēmējdarbību, kā rezultātā viņš nevarēs samaksāt noteiktajā termiņā noteikto nodokļu summu, kāpēc tomēr tiek dota iespēja nomaksāt vēlāk un atļauju pagarina.

Par pārvaldes lēmumiem sākta dienesta pārbaude. Mums zināms, ka Forma Pro Films strīdīgajā gadījumā ierēdnis veidlapā ar roku pierakstījis, ka saņēmis priekšnieka vietnieces Mairas Rozes personīgo atļauju reģistrēt termiņuzturēšanās atļauju.

Foto: LETA

Foto: LETA

PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze:
Jā, nākamajā gadā trūka maza summiņa, kas jau pēc mēneša tika nomaksāta. Tā kā nākamais gads bija kārtībā. Bet, ja mēs skatāmies par kopējiem gadiem, tad tur, protams, nesanāk.

Latvijā patlaban dzīvo ap 33 tūkstošiem iebraucēju ar termiņuzturēšanās atļaujām. Tās izsniedz uz 5 gadiem, taču katru gadu atļauja jāpagarina. Valsts kontrole nejaušā izlasē pārbaudīja 50 saņēmēju pieteikumu. Atklātais ļauj runāt par nepilnībām kontrolē.

Foto: LETA

Foto: LETA

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa:
Ja mēs runājam tieši par sadaļu, kas attiecas uz atļauju izsniegšanu pret ieguldījumu uzņēmējdarbībā, tad šī tieši bija tā daļa, kur mēs konstatējām visvairāk pārkāpumu. Kopumā tie bija 20% no visiem pārbaudītajiem gadījumiem, kur mēs uzskatām, ka atļauja tika pagarināta nelikumīgi.

Uzņēmējiem neizdotos migrācijas lietu pārvaldi apmānīt, ja tai būtu pieeja VID datubāzēm, kur varētu pārliecināties par nomaksātajiem nodokļiem vairāku gadu periodā. Ministrija tagad domā, kā uzlabot likumu.

Foto: LETA

Foto: LETA

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa:
Es šobrīd nevaru pateikt, ka PMLP ir gan kapacitāte, gan finansiālas iespējas administrēt tālāk šo uzņēmumu datubāzes, un man arī nav pārliecības, ka VID to ļautu. Līdz ar to pārrunu ceļā mums jāatrod kāds risinājums.

Kopš uzturēšanās atļauju programmas izveides vienīgā lēmumu pieņēmēja un reizē arī kontrolējošā iestāde ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Lielais pieteikumu bums pērn, un tagad arī valsts kontroles revīzijā atklātais rāda, ka tai ir grūtības uzturēšanās atļauju biznesu efektīvi administrēt.

Lai drošības dienesti varētu pārbaudīt visus iebraucējus, naudu tam politiķi iedeva tikai no šā gada. Sākās pārbaudes gan par tiem, kas atļaujas saņēma pirms pieciem gadiem, gan tiem, kas atļaujas prasa no jauna. Drošības policijā mums sacīja, ka būtiski pieaudzis atteikumu skaits, neatklājot kāpēc un kādi ir galvenie iemesli.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība):
Šīs te pēcpārbaudes ir ļoti efektīvas! Vismaz tā informācija, kas ir manā rīcībā, rāda to, ka viņi ir atrakuši to, kas nav bijis visos šajos pēdējos gados, kopš šī shēma vispār strādā. Līdz ar to mēs varam sagaidīt visādus atklājumus, un izrādīsies, ka nemaz jau tik tīri šie investori nav, bet viņus vairāk interesē Šengenas vīza.

Latkovskim ir sīvi viedokļu pretinieki ne tikai Saeimas citās frakcijās, bet arī Vienotības rindās. Saeimā uz 2. lasījumu Imigrācijas likumā iesniegti priekšlikumi, kas paredz būtiski atvieglot atļauju saņemšanu. Grib mazināt slieksni īpašumiem un nodokļos nomaksājamām summām vidēji lieliem uzņēmumiem. Deputāts Inesis Boķis neslēpj, ka aiz viņa priekšlikumiem stāv Darba devēju konfederācija, bankas un lielo pilsētu asociācija.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāts Inesis Boķis (Vienotība):
Kaut kādus kompromisus vajag atrast, lai nevis apsaukātos, bet tieši izdomājot to ceļu, kā šo nozari attīstīt. Jo naudiņa ir vajadzīga visiem, gan budžetniekiem, gan arī valstij.

Ekonomikas ministrija, kam būtu jārūpējas par valsts izaugsmi, patlaban nav iesniegusi nevienu priekšlikumu strīdīgajā likumā. Iekšlietu ministrija nav pret liberālāku atļauju izsniegšanas kārtību, kamēr vien tiek akceptēts viņu priekšlikums, ka Ministru kabinets aptur šo programmu, ja atklājas draudi nacionālajai drošībai.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa:
Mēs uzskatām, ka šī sarkanā kartīte ir jāpatur, un bez šīs sarkanās kartītes mēs nevaram piekrist šiem liberalizēšanas priekšlikumiem.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas