Daļa Saeimas deputātu tikumības vārdā grib aizliegt skolās izglītojošus materiālus par seksualitāti

3 komentāri

Pēc ārlietu ministra šīs nedēļas ierakstiem Twitter kontā jautājums par tādu materiālu izmantošanu skolās, kas skaidro cilvēka seksualitātes dažādās šķautnes, uzsprāga gan politiķu aprindās, gan arī sabiedrībā. Saeimā tiek skatīta iecere tikumības vārdā šādu materiālu lietošanu skolotājiem aizliegt, tikmēr kāds cits sociālo tīklu lietotājs trāpīgi norādījis – jāaizliedz arī plastilīns, jo no tā var izveidot visu ko, kas liktu sarkt. LNT Top10 pētīja, kā pārspīlētā tikumība kļuva par kārtējo politiķu strīdus ābolu, un kurš grib kļūt vēl svētāks par pašu pāvestu?

1989. gadā toreiz vēl Padomju Savienības sastāvā Latvijā notika vēl nebijis precedents. Skolas vecuma un vēl jaunāki bērni uzzināja skaudru patiesību. Ģimenēs mazuļus neatnes stārķi, tos arī neatrod kāpostos. Leģendārais žurnāla Zīlīte numurs daudziem skolotājiem, kā arī vecākiem bija kā labs uzskates materiāls, skaidrojot to, kam citkārt nevarēja saņemties.

Taču šobrīd, laiks šķiet sācis griezties atpakaļ, kad temati – atšķirība starp vīrieti un sievieti, dzimumattiecības, vai vēl trakāk – seksuālās minoritātes, tiek uztverts kā tikumības drauds.

Atbildīgā Saeimas komisija šobrīd strādā pie papildinājumiem Izglītības likumā. Darba gaitā atbalstu guvis Saskaņas deputātes Jūlijas Stepaņenko ierosinājums ierobežot iespējas pedagogiem izmantot papildmateriālus. Piemēram, bukletus. Vēl precīzāk – tādus, kas konservatīvākai sabiedrība daļai var likt sarkt.

”Šobrīd visi izglītības materiāli, kuri jau ir apstiprināti un jau atrodas skolās – atbilst tikumībai un nerada draudus izglītojamā tikumiskajai attīstībai. Runa ir par tiem mācību materiāliem un citiem mācību materiāliem, kuri nav izvērtēti no tikumības viedokļa,” norāda Saskaņas deputātes Jūlijas Stepaņenko.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāte Ilze Viņķele
Kas Stepaņenko kundzei liek domāt, ka bērnu vai izglītojamā tikumiskā audzināšana tieši šobrīd ir apdraudēta, kādēļ šobrīd jāveido šī norma. Kurš būs tas, kas mērīs?

Par normas virzīšanu tālāk balsoja Latvijas Reģionu apvienība, kā arī ideoloģiskie pretinieki Saskaņa un Nacionālā apvienība. Šī kombinācija vēlāk arī kļuva par aizsākumu Edgara Rinkēviča atklāsmēm tviterī.
Ko tad pēc būtības šī norma grasās ierobežot? Varētu teikt, ka pēc satura un ilustrācijām, piemēram, organizācijas Papardes zieds veidotie bukleti, tā pati Zīlīte vien ir.
Atsevišķos materiālos, kas domāti 15 gadus sasniegušiem, arī minēts, ka ne visi cilvēki ir vienādi. Tā dzīvē var gadīties, ka puisim patīk puiši, bet meitenēm meitenes.

Foto: LETA

Foto: LETA

Papardes zieds valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle
Ne jau skolā bērni uzzina, kas ir pornogrāfija, ka pasaulē ir geji, ne jau skolā bērnus izaicina uz seksuālām attiecībām. Šobrīd mēs mēģinām pasniegt skolu, kā tikumības citadeli jeb precīzāk, gribam atņemt vienīgo vietu, kur bērnam kaut nedaudz atšķirt tikumisko un netikumisko, labo un slikto.

Papardes ziedā uzskata, ka labāk, lai jaunieši seksualitāti un arī tās šķautnes uzzina skolā, pārrunājot lietas ar pedagogiem, nevis dzīvo pēc principa, ja par to nerunā, tātad tas neeksistē.

Sanāk, ka zināt, nozīmē pakļaut sevi netiklības briesmām. Stāstīt un mācīt, ka seksuālas attiecības bez prezervatīva var izsaukt nevēlamu grūtniecību, vai var būt cēlonis seksuāli transmisīvām slimībām – burtiski nozīmē bērnus pavedināt.

”Ja mēs to mēģinām ievainot vai izskaust skolā, tad padomāsim, ko darām ar visiem mobilajiem telefoniem, interneta vietnēm, kino, datorspēlēm… Vai deputātiem ir padomā, kāds gudrs rīks, mēraukla, veids, kā aizliegt šo informācijas plūsmu,” retoriski vaicā Ķelle.
Izmantot vai neizmantot materiālus no malas, šobrīd ir katra pedagoga brīva izvēle. Valsts Izglītības un satura centrā uzskata, ka tas arī ir pietiekami efektīvs filtrs. Un pat ja kāda organizācija, grupa, vai privātpersona mēģinātu piedāvāt materiālus, kas nevis izglītotu par seksualitāti, bet atklāti sludinātu no saistībām brīvas attiecības vai mudinātu pievērsties homoseksuālītei, šādi materiālu parādīšanas mācību stundās būtu neiespējama.”

”Informācijas laikmetā par mācību līdzekli var kļūt jebkas, un stunda ir pedagoģiski vadīts process, par kuru atbildību nes cilvēks ar augstāko izglītību un diplomiem. Tādēļ mums ir jāuzticas skolotājiem. Savukārt tam, kā tas notiek, seko līdzi institūcijas, to dara IKVD, vecākiem ir tiesības, ka viņi ir klāt pedagoģiskajā procesā, bet galvenais – ir jāuzticas, jāuzticas viens otram,” norāda VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece.

Lai uztaustītu sabiedrības noskaņojumu viedokli par tādu bukletu izmantošanu stundās, kas rāda un stāsta lietas, kādas tās ir, LNT Top10 nolēma uzdot jautājumus dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

”Valstij ir uzdevums bērnam dot pēc iespējas vairāk informācijas un sagatavot viņu dzīvei. Nezināšana ir lielāks apdraudējums, tādēļ atbilstoši vecumam – jādiskutē gan ģimenē, gan skolā,” uzskata biedrības Latvijas Bērnu forums valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte.

Savukārt biedrības Asociācija Ģimene priekšsēdētāja Ilona Bremze uzskata šādi: ”Ja viņi pieņem kā normu, ka sevis izzināšana ir normāla, tikai jādomā, kā izsargāties, ja tas tiek nonivelēts tādā ļoti primitīvā līmenī, tad ir būtiski šāda veida materiālus ierobežot.”
”Skolēniem nereti iemāca, cik reižu kaučuka bumbiņa atsitas pret zemi, kas varbūt nākotnē nav tik svarīgi, bet paliek robi par savu ķermeni, un, ja to integrē veselības mācības ietvaros, tad tas ir pareizā virzienā,” uzskata LDDK eksperts sociālas drošības un veselības aizsardzības jomā Pēteris Leiškalns.

”Ja tas ir kaut kāds 16 gadus vecs jaunietis, viņam tomēr ir jāzina arī fizioloģiskas nianses, bet dažreiz ir arī tā, ka ir tikai fizioloģija, un cilvēks ir balta lapa emocijās,” uzskata nodibinājuma Nākotnes Fonds valdes priekšsēdētājs Ilmārs Mežs, ”man gribētos to balansēt ar emocijām atbildību un pilnvērtīgu cilvēka personību.”

Taču šobrīd uzņemtais virziens drīzāk ir uzskatāms par norobežošanos.  ”Visticamāk, pēc neilga laika mēs nonāksim pie secinājuma, ka kaut kas ir aizgājis greizi un atcelsim šo likumu, negatīvais – atgriezīsimies totalitārisma režīmā, ko daļa sabiedrības vēl atceras,” ironizē Ķelle.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstītā norma drīz nonāks plenārsēdē, kad par to būs jādiskutē nu jau visiem 100 deputātiem.

3 komentāri

TOP komentāri

  • Cilvēks
    0

    Cilvēks

    Lv valoda? Nē, tas nav pareizs saīsinājums latviešu valodai!

    14.04.2015 17:47

  • Patiesība
    0

    Patiesība

    Atstājiet skolai to, kas pienākas. Iemāciet skolā lasīt, rēķināt, rakstīt, domāt. Šodien skolēnam, bērnam bāž iekšā visu ko, un analfabētisms zeļ un plaukst. Tālu nav jāskatās. Pavērosim pareizrakstību tepat internetā, cik mums kļūdaini raksti, un visādi jaunvārdi. Ir pienācis laiks ka latvietim pašam jāiet lv. valodas kursos, lai saprastu ko mēs viens otram gribam pateikt.
    Tikumību jāatstāj ģimenei. Tikai no tikumīgas mātes izaugs tikumīga meita, un no tikumīga tēva dēls.
    Tur, kur ir tikumības kroplis, tur rodas pārējie morālie kropļi.

    13.04.2015 09:18

  • LOLLL
    0

    LOLLL

    tie deputāti ir dumji

    13.04.2015 03:25

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas