CSP sāk iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu

0 komentāri

Martā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks apsekojumu, kurā aptaujās 8 tūkstošus mājsaimniecību par to ienākumiem un dzīves apstākļiem.

No 2016. gada marta līdz jūnija beigām CSP veiks iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tā mērķis ir iegūt visaptverošu informāciju par iedzīvotāju ienākumiem, materiālo nodrošinātību, mājokļa apstākļiem, izglītību un veselību. Apsekojumā plānots aptaujāt 8 tūkstošus mājsaimniecību.

Aptaujā uzdos jautājumus par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības rādītājiem, kā arī papildjautājumus par pakalpojumu pieejamību.

CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem, jo tikai iedzīvotāju sniegtā informācija var visprecīzāk raksturot viņu patiesos dzīves apstākļus.

Aptaujā piedalās to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā, kurā būs norādīts arī plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija.

Lai vienotos par ērtāku laiku klātienes vai telefonintervijai, respondenti aicināti sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Gan klātienes, gan telefonintervijas veiks CSP intervētāji. Ierodoties mājoklī, CSP intervētāji uzrādīs CSP darbinieka apliecību. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datus izmantos, lai aprēķinātu minimālā ienākuma līmeni. Uz tā pamata noteiks pabalstus, nodokļu atvieglojumus, uzturlīdzekļus u.c. sociālās garantijas, tādējādi atbalstot iedzīvotājus ar viszemākajiem ienākumiem.

2014. gadā iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi sasniedza 387 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli (pieaugums par 9,3%, salīdzinot ar 2013. gadu).

Sociālo transfertu – pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu – īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājās no 32,4 % 2010. gadā līdz 24,8 % 2014. gadā.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība – 2014. gadā Latvijas Džini koeficients otrs augstākais (35,4 %).

2014. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,5 % Latvijas iedzīvotāju. Tas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk, nekā 2013. gadā, jo, līdzīgi kā gadu iepriekš, ienākumu no algota darba kāpums bija straujāks par pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu pieaugumu.

Vīriešiem nabadzības risks 2014. gadā bija zemāks nekā sievietēm, savukārt krīzes gados (2009. – 2011. g.) sievietes bija mazāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši.

Iedzīvotājiem vecumā 18-64 gadi ar pamatskolas izglītību vai zemāku nabadzības risks bija 34,4 %, ar vidējo izglītību – 19,9 %, ar augstāko izglītību – tikai 6,8 %.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas