Cik tālu esam no tā, ka bēgļu uzņemšana nevienai valstij ES vairs nebūs brīvprātīga?

0 komentāri

Vai bēgļu uzņemšanai no citām Eiropas Savienības valstīm jābūt obligātai – par to arī šonedēļ atkal sprieda Eiropas Parlamenta deputāti, kuri bija pulcējušies Strasbūrā. Pērn Eiropā no Āzijas un Āfrikas ieradās sen nepieredzēts patvēruma meklētāju skaits – aptuveni viens miljons.

Lai gan migrantu plūsma nedaudz atslābusi, prognozes liecina, ka patvēruma meklētāju ierašanās tik drīz neapstāsies. Un Eiropas Parlamentā valda viedoklis, ka ar bēgļu izmitināšanu jānodarbojas visām Eiropas Savienības valstīm kopā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pašlaik Eiropas Parlamenta darbs notiek gan Briselē, gan Strasbūrā. Lai risinātu migrantu krīzi, Eiroparlamenta Zaļā frakcija pat piedāvājusi šo lielo futūristisko, bet bieži tukšo Eiropas Parlamenta ēku Strasbūrā pārveidot par bēgļu patversmi.

Eiropas Komisija tikko nākusi klajā ar jaunu piedāvājumu par patvēruma meklētāju obligāto uzņemšanu. Lai priekšlikums stātos spēkā, tas būtu arī jāatbalsta Eiropas Parlamentam. Ideja paredz aprēķināt cilvēku skaitu, ko katra valsts var atļauties uzņemt, un ja kādā valstī šis skaits būs pārsniegts, tad pārējos patvēruma meklētājus no šīs valsts automātiski pārvietotu uz pārējām dalībvalstīm, kurās bēgļu ir mazāk.

Par katru bēgli, ko valstis atteiktos uzņemt, būtu jāmaksā ceturtdaļmiljons eiro. Piemēram, pašlaik Latvija apņēmusies uzņemt 776 patvēruma meklētājus. Lai atteiktos tikpat lielu skaitu uzņemt vēlreiz, nāktos maksāt 194 miljonus eiro, ko valsts gandrīz noteikti nevarētu atļauties.

Pret šiem piedāvājumiem iestājas Baltijas un Centrāleiropas valstu valdības, un par tiem šonedēļ arī debatēja Eiropas Parlaments.

“Tas ir pelnījis visabsurdākā priekšlikuma balvu. Eiropas Komisija aizmirst, ka Austrumeiropas pilsoņiem nav izskalotas smadzenes. Šo valstu pilsoņi neuzskata, ka islāms iederētos viņu kultūrā,” norāda EP deputāts no Slovākijas Ričards Suliks.

Tomēr liela daļa eiroparlamentāriešu jaunāko priekšlikumu kritizēja nevis tāpēc, ka tas ir pārāk radikāls, bet gan tāpēc, ka tas ir par maz radikāls, un sankcijām pret valstīm, kuras atsakās piedalīties, vajadzētu būt vēl lielākām.

“Mēs atkal un atkal pieļaujam tās pašas kļūdas. Brīvprātīga patvēruma meklētāju pārvietošana nav darbojusies. Eiropas Komisija ir mēģinājusi paredzēt sodus dalībvalstīm, kas neuzņem migrantus, bet sodus galu galā maksās nodokļu maksātāji. Kā būtu, ja mēs atņemtu balsošanas tiesības valstīm, kas atsakās sadarboties?” vaicā EP deputāte no Itālijas Laura Ferrara.

Eiropas Parlaments jau ir pieņēmis rezolūciju, prasot izstrādāt centralizētu patvēruma meklētāju pieteikumu pieņemšanas un bēgļa statusa piešķiršanas sistēmu. Tas nozīmētu, ka no tā sauktajiem karstajiem punktiem, kur ierodas migranti, patvēruma meklētāji tiktu nogādāti uz citām valstīm, kur bēgļu ir mazāk.

Pašlaik, ja patvēruma meklētājs ierodas Grieķijā, tad viņš vismaz formāli ir Grieķijas atbildība. Eiropas Parlamenta vairākums vēlas atteikšanos no Dublinas noteikumiem, kas paredz, ka patvēruma meklētāja pieteikums jāiesniedz un jāizskata tajā valstī, kur migrants ir ieradies. Tātad jebkurš migrants faktiski pieteiktos patvērumam nevis atsevišķā valstī, bet Eiropas Savienībā, un varētu tikt izmitināts jebkurā no dalībvalstīm, arī Latvijā.

Šo rekomendējošo rezolūciju, kas paredz valstīm pilnībā atņemt izvēles tiesības bēgļu uzņemšanā, pretēji Latvijas valdības un sabiedrības vairākuma pozīcijai, atbalstījuši arī divi eiroparlamentārieši no Latvijas – Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka. Tikmēr ”pret” šo ideju balsoja pārējie seši Latvijas deputāti Eiropā. Eiroparlamentārieši Artis Pabriks un Iveta Grigule intervijā LNT vēl pauž cerību, ka par spīti Eiropas Komisijas un Eiroparlamenta vairākuma pozīcijai, no piespiedu bēgļu uzņemšanas izdošoties izvairīties.

Vaicāts, cik tālu esam no tā, ka bēgļu uzņemšana nevienai valstij ES vairs nebūs brīvprātīga, EP deputāts no Latvijas Artis Pabriks (V), norāda: “Es domāju, ka mēs nenonāksim līdz tādai situācijai, es ļoti ceru, jo ja tāda situācija tiešām būs, kur tiks izveidota kopīga politika, kur dalībvalstīm vairs nebūs lemšana par bēgļa statusa piešķiršanu vai nebūs lemšana par to, cik daudz un kādus bēgļus uzņemt, tad tas būs zināmā mērā viena no zārka naglām ES.”

“Ja Junkera kungs vēlas, lai Lielbritānijas referendums par palikšanu vai izstāšanos no ES nebūtu vienīgais, tad vajadzētu vēl kādus divus šādus skaļus paziņojumus, un tad viņš saņems pēc pilnas programmas. Ungārija, Polija, es nezinu par Baltijas valstīm, bet vairākās valstīs noteikti notiks šādi referendumi,” LNT Ziņu Top10 norāda EP deputāte no Latvijas Iveta Grigule (ZZS).

Polija un Ungārija ir skaļākās bēgļu uzņemšanas pretinieces Eiropas Savienībā.

“Nē nozīmē nē.” Tā intervijā LNT Top 10 savas valsts pozīciju formulē eiroparlamentārietis no Ungārijas Giorgijs Šopflins.

“Eiropas iedzīvotājiem, kuri ir pilsoņi, vajag būt tiesībām noteikt, kuri būs viņu līdzpilsoņi, ar kuriem viņi grib dzīvot kopā. Liberālā pozīcija ir tāda, ka ir tikai viena cilvēce, visiem vajag nākt. Centrāleiropas pozīcija un arī Ungārijas pozīcija ir tāda – ja valsts vēlas būt multikulturāla, tad labi. Ja valsts nevēlas būt multikulturāla, tad tas arī ir labi. Bet neviens nevar piespiest valsti kļūt multikulturālai. Tā ir skarbā realitāte, bet pamēģiniet to pateikt liberālajiem universālistiem,” pauž Šopflins.

Deputāts Riszards Legutko, kurš pārstāv Polijas valdošo partiju, pat uzskata, ka bēgļu krīze jārisina vispār bez Eiropas Komisijas iesaistes.

“Ja Eiropas Komisijas nolūks bija radīt vairāk kritiķu un ienaidnieku, tad viņiem tas ir izdevies. Ja viņi gribēja atrast imigrācijas krīzes risinājumu, tad viņi ir nožēlojami izgāzušies,” atzīst Legutko.

Eiroparlamentārietis Timotijs Kirkhoups no Lielbritānijas, kurš ir ziņotājs par pastāvīgā bēgļu pārvietošanas mehānisma izstrādi gan vēl pauž cerību, ka izdosies izveidot sistēmu, par ko dalībvalstīm izdosies vienoties, un kas neparedzēs obligātu bēgļu pārdali un sankcijas.

Kirkhoups norāda: “Dažas valstis ir entuziastiskas, dažas valstis ir pilnībā noraidošas, un dažām ir balansētāka, fleksiblāka nostāja. Vajag saglabāt Dublinas pamatprincipus, ar cilvēkiem ir jātiek galā pirmajā drošajā valstī, kurā viņi ierodas. Pēc tam ir iespēja diskutēt. Es nedomāju, ka ir daudz valstu – vai Baltijā vai Centrāleiropā – kas neuzņemtu savu daļu reālu bēgļu, kuri būtu pārmitināti, nevis uzspiesti valstīm. Tas ir galvenais.”

Tomēr Austrumeiropas valstīm Eiroparlamentā sabiedroto nav daudz. Noteicošā loma būs nevis Eiropas Parlamenta lēmumiem, bet dalībvalstu savstarpējām sarunām. Vienlaikus Eiroparlamenta vairākuma atbalsts bēgļu obligātajai uzņemšanai ir viens no signāliem, kas liecina, ka tā vai citādi, bet dalībvalstīm no turpmākas Āfrikas un Tuvo Austrumu patvēruma meklētāju uzņemšanas izvairīties būs grūti. Un tas palielinās pretrunas Eiropas Savienības iekšienē.

Video

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas