Cik pamatoti ir valsts amatpersonu reprezentācijas izdevumi?

0 komentāri

Pēdējo divu Saeimu laikā Valsts kontrole atklājusi miljoniem vērtus liekos tēriņus Rīgas brīvostā saistībā ar padziļināšanas darbiem, Iekšlietu ministrijas jaunās ēkās būvniecībā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta būvniecībā. Šādu gadījumu nav daudz, vairāk ir sīkāki pārkāpumi, kad amatpersonas pamanās vienkārši noēst valsts naudu vai citādi izmantot to savām vajadzībām.

Piemēram, tā pati Rīgas brīvosta saviem vadošajiem darbiniekiem bija noīrējusi peldbaseinu, trenažieru zāli, nodrošinājusi radus un draugus ar ložām Arēnā Rīga. Sodus par šiem pārkāpumiem vainīgie saņem reti. Tādēļ partijām vaicājām, kā tās iecerējušas novērst valsts naudas aizplūšanu ierēdņu vajadzībām.

 Nekā Personīga: Kā novērsīsiet nelietderīgus tēriņus ministrijās, piemēram, kaut kādas tērēšanas restorāniem, dažādām iedzeršanām, komandējumiem nelietderīgiem?
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis: Mūsu ministrijās tāda lieta nav. Zaļajiem zemniekiem, kuri gan Labklājības ministrijā, gan, teiksim, Zemkopības ministrijā un tagad Aizsardzības ministrija. Man nav informācija, ka tai laikā, kad tur būtu ministri tur strādātu, ka tādu tēriņu tur nav.
NP: Un ZZS pašvaldībās kontrolētajās situācija ?
A.B: Es saku, ka nu mēs jau nevaram izslēgt, ka kādā vienā vai otrā gadījumā ir kaut kāda kļūda. Ne jau visi ir svētki, kā saka. Bet es domāju, ka absolūtais vairākums ir par šādu uzstādījumu.

Valsts kontroles ziņojumos bieži par izšķērdību ir kritizēta Rīgas dome. Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs tur vaino Vienotību, kas, pa lēto pārdodot banku Citadele, rāda sliktu piemēru Nilam Ušakovam.

 Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs: Kā politiķi, tā arī ierēdņi viņus atdarina visos līmeņos, vai tas ir valstī vai pašvaldībā.
NP: Ar Rīgas domē ?
J.U.: Tas pats visur notiek.
NP: Nav novērsts ?
J.U.:Rīga ir Latvijas galvaspilsēta.

Kā Urbanovičs nākšot pie varas, tā rūpīgi auditēšot ministrijas, lai atrastu liekos tēriņus un izskaustu. Arī Vienotības kontrolētajās pašvaldībās Valsts kontrole pamanījusi pārkāpumus. Piemēram, Līgatnes domē neesot bijusi sakārtota komunālā saimniecība.

Bijusī Providus pētniece, Vienotības frakcijas vadītāja vietniecei Lolitai Čigānei receptes līdzekļu taupīšanā nav. Viņa uzskata, ka viss ir atkarīgs no cilvēka.

 

 Lolita Čigāne,  Saeimas Vienotības frakcijas priekšsēdētāja vietniece: Es domāju, ka tas atslēgas jautājums tomēr ir tāds, ka nu… Ir ļoti svarīgi iestādes vadītājam izvērtēt, ka tomēr, ja ir, teiksim, kaut kāds pasākums, kas ir vajadzīgs satura radīšanai, tad viņam ir jābūt pietiekami pieticīgam un vērstam uz to satura radīšanu. Es baidos, ka nebūs neviens ar rungu, kas visiem izstāvēs klāt. Protams, ja mēs skatāmies Valsts kontroles ziņojumus, tad tur ir visādi brīnumi, kas nāk ārā. Un tas ir ļoti nesimpātiski.
NP: Arī par Vienotības kontrolētajām pašvaldībām šis tas parādās.
L.Č.: Iespējams. Es noteikti neesmu tas cilvēks, kas var garantēt, ka nekur nekad nekas tāds nenotiek.

Nacionālās apvienības labklājības ministra amata kandidāts Imants Parādnieks uzskata, ka viss atkarīgs no vadītāja godaprāta un vaino savus kolēģus no citām partijām, kas pretojas Saeimas tēriņu samazināšanai.

 ”Sarežģīts jautājums. Bet viss sākas ar vadību. Un jūs pieminējāt daudzas institūcijas, manuprāt, būtu jāsāk ar pašu Saeimu, kur mums kā deputātiem ir vislielākā ietekme, bet tai pat laikā no Saeimas vadības, no prezidija puses, ir vislielākā pretestība, lai jebko šeit mainītu,”   Nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks.

Vislielākajām zināšanām par nelietderīgiem valsts tēriņiem un to novēršanu vajadzētu būt No sirds Latvijai vadītājai Ingūnai Sudrabai, kas līdz 2013.gadam vadīja Valsts kontroli. Viņai vajadzētu būt plānam, kā šo parādību efektīvi izskaust. Tā vietā Sudraba piedāvā algebru. Esot jāaprēķina, cik izmaksā katra valsts funkcija.

 ”Cik izmaksā katras funkcijas izpilde, katra darba izpilde. Un tā ir iespēja salīdzinoši mērīt, kā stādā viena vai otra iestāde. Tas ir par sistēmas sakārtošanu. Par speciālu normatīvo regulējumu izveidošanu, attieksmei ir jābūt tādai, ka nauda, ko tērē katra iestāde, tā ir nodokļu maksātāju nauda. Un tā nav personīgi nopelnītā nauda. Un apstākļos, kad tik liela tautas daļa ir nabadzībā, nedrīkst būt tēriņi, kas ir saistīti ar kaut kādu kolektīvu pasākumu rīkošanu,” savu nostāju pauž partijas No sirds Latvijai valdes priekšsēdētāja Ingūna Sudraba.

Valsts kontrole regulāri nāk klajā ar ziņojumiem par citu valsts un pašvaldību iestāžu nelietderīgajiem tēriņiem. Ingūna Sudraba uzkrāja politisko kapitālu, rādama citas iestādes par to, ka nedrīkst tērēt tik daudz valsts naudas. Nekā Personīga rīcībā esošie dokumenti liecina, ka Valsts kontrole 2009.gadā iztērējusi 2600 latus par Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja Stepašina uzņemšanu. 650 latus Sudraba un Stepašins noēda restorānā Otto Švarcs.

Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētāju, izlūkdienesta ģenerāli Sergeju Stepašinu Valsts kontroliere Ingūna Sudraba 2008.gada nogalē uzņēma godam. Sagaidīja lidostas Rīga VIP zālē, dāvināja ziedus, ēdināja restorānos Otto Švarcs, Gutenbergs un LIDO, veda ekskursijā uz Vecīgu un Brīvdabas muzeju, uzdāvināja gleznu un grāmatu. Stapašina dēļ policija ierobežoja satiksmi Rīgas ielās.

Izziņa

Lidostas Rīga VIP zāle un pakalpojumi – 490 Ls,
ziedi – 16 Ls
restorāns Otto Schwaz – 650 Ls
viesnīca Gūtenbergs – 149 Ls
LIDO atpūtas centrs – 242 Ls
Ekskursija pa Vecrīgu – 111 Ls
Brīvdabas muzejs – 17,5 Ls
Glezna ”Rīga” – 30 Ls
Grāmata ”Latvija, kādu mēs to mīlam” – 43,98 Ls
Kopā – 2578,79 Ls

Tobrīd bija krīzes smagākais posms. Latvijas ekonomika bija dziļā bedrē, valdība reizi pusgadā grieza algas policistiem, ārstiem un jau grasījās ķerties pie pensijām. Sudrabas vadītā valsts kontrole ļoti rūpīgi sekoja citu iestāžu tēriņiem. 2009.gadā Valsts kanceleja saņēma pārmetumus par to, ka nepamatoti vienam darbiniekam izmaksājusi dienas naudu 319 latus. Jaunajam Rīgas teātrim kontrolieri pārmeta honorāru maksāšanu aktieriem, bet izglītības iestāde Strautiņi darbinieki Valsts kontroles ieskatā nepamatoti saņēmuši iespēju ēst bērniem domāto pārtiku.

NP: Jā. Kāpēc jūs Stepašinu vedāt uz restorānu Otto Švarc 2009.gadā par 650 latiem? Oficiālas vizītes ietvaros ir protokols, kad uzņemošā delegācija pacienāta ar vakariņām un tiek pacienāta ar pusdienām. Otto Švarcā par 650 latiem viņu vajadzēja vest?
I.S.: Nu, to paredz protokols attiecīgo amatpersonu un delegāciju nodrošinot ar pusdienām. Mēs izvērtējām vairākus piedāvājumus, kur ir iespējams noteiktā kvalitātē, bet arī par saprātīgu cenu to visu kopā izveidot.

 

Protokols nosaka kārtību, kā uzņemamas valsts augstākās amatpersonas. To izstrādā Ārlietu ministrija. Nekā personīga noskaidroja, ka šis dokuments attiecas tikai uz valsts vadītāju, pārstāvju un vēstnieku uzņemšanu. Tas nav saistošs Valsts kontroles darbiniekiem, rīkojot tikšanos ar saviem ārvalstu partneriem.

Savukārt Valsts kontrole mums apliecināja, ka iestādei nekad sava iekšējā protokola nav bijis. Līdz ar to neviens normatīvais akts Sudrabai nespieda dāsni tērēt valsts naudu sava Krievijas kolēģa uzņemšanai.

 

NP: Tikai Stepašinam jums to VIP rezervējāt?
I.S.: Tas pats bija arī Kazahstānas valsts kontrolierim, arī tika rezervēta šī te zāle un arī Baltkrievijas valsts kontrolierim.
NP:  Uz Otto Švarcu arī viņus vedāt?
I.S.: Baltkrievijas valsts kontrolieri, jā, mēs uzcienājām pusdienās Otto Švarca restorānā. Bet tā prakse tad atbilst, bet kad valsts vai pašvaldības iestādes rīko, tad neatbilst? Šī ir oficiālas delegācijas uzņemšana un protokols prasa nodrošināt, ka uzņemošo delegāciju nodrošina ar pusdienām un vakariņām vizītes programmas ietvaros.
NP.: Bet protokols neparedz, ka jāved uz Otto Švarcu, vai ne?
I.S.: Protokols paredz nodrošināt ar protokolam atbilstošām pusdienām un vakariņām.

 

 

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas