Cik kvalitatīvu ēdienu ēdam sabiedriskajās ēstuvēs, pagaidām nākas zīlēt

0 komentāri

Cilvēki, ēdot ārpus mājas, grib zināt, ko viņi ēd, jo viņus uztrauc ēdiena kvalitāte un tā izejvielu izcelsme. Taču šobrīd tikai veikala pārtikas precēm ir norādītas sastāvdaļas.

Vien retais ēdinātājs šobrīd atklāti norāda pagatavotā ēdiena sastāvu un izmantotās piedevas, lai gan tas ir svarīgi un šo informāciju gribētu redzēt 80% kafejnīcu un restorānu apmeklētāju, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja.

”Tā skarbā realitāte diemžēl ir – lielākajā daļā sabiedriskās ēdināšanas iestāžu šo interesi pēc informācijas neapmierina. Tas ēdiens tur ir tāds, kāds tas ir, un tev tas ir jāņem,” skaidro sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Lai tie, kas regulāri ietur maltītes ārpus mājas, aizdomātos, kas nonāk viņu vēderā, Rīgas centrā izveidota savdabīga instalācija ar pārtikas piedevām ēdienu vietā. Tās gan ir atļautas, jautājums tikai, cik patērētājs informēts par to izmantošanu.

”Veikalos mēs esam likuši pavēles formā, ja tu ko pārdod, viss jāuzraksta 100%, bet ēdināšanā nav aprakstīts. Kāpēc? Varam darīt ko gribam? Es domāju, ka nē. Tas nav pareizi,” retoriski vaicā Lido saimnieks Gunārs Ķirsons.

Foto: LETA

Foto: LETA

Šobrīd šis jautājums ir pašu sabiedrisko ēdinātāju atbildība. Protams, ir Pārtikas un veterinārais dienests, kas viņus kontrolē, lai šis ēdiens cilvēkiem būtu nekaitīgs.

”Būtu jābūt skaidram, ka jūs iegādājaties pārtiku, kas jau atbilst prasībām, līdz ar to nebūtu pamata domāt, ka nopērciet pārtiku, kas atbilst prasībām, un, kad sagrieziet gurķi, tas vairs neatbilst prasībām,” uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Uzskatot, ka jautājums par nekaitīgumu un drošumu ir atrisināts, jaunas izmaiņas likumdošanā vismaz šobrīd netiekot plānotas. Varbūt laika gaitā.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas