Čia sēklas, godži ogas un krila eļļa – pārtika, kas arī Latvijā gūst arvien lielāku popularitāti

1 komentārs

Gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs aizvien lielāku popularitāti gūst eksotiski pārtikas produkti, kas ieguvuši apzīmējumu – jaunā pārtika. Kā atvieglot tās reģistrāciju un vienlaikus pārliecināties par nekaitīgumu – tas bija viens no jautājumiem, par ko pirmdien, 25. aprīlī, politiķi un pārtikas eksperti sprieda īpaši sarīkotā diskusijā.

Čia sēklas, godži ogas, krila eļļa un šitaki sēnes ir tikai daži no tā dēvētajiem jaunās pārtikas produktiem, kas aizvien lielāku popularitāti gūst arī Latvijā. Līdz šim jaunās pārtikas reģistrācija Eiropas Savienībā bijis laikietilpīgs un birokrātisks process, kas lielā mērā saistāms ar neskaidrībām par produktu ietekmi uz veselību.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Taču šobrīd jau ir spēkā likumi, kas regulē jauno pārtiku, tomēr problēma esot tajā, ka process ir sarežģīts un dārgs – aptuveni 40 tūkstoši eiro, un izmaksas vēlas samazināt. Vienlaikus Brisele vēlas uzlabot patērētāju drošību, tāpēc jaunās pārtikas risku izvērtēšanu plānots uzticēt vienotai Eiropas Savienības aģentūrai.

Līdz šim Eiropā kopumā reģistrēti 80 jaunās pārtikas produkti, savukārt pieteikumu saņemts par pusi vairāk. Līdere pieteikumu iesniegšanā ir Lielbritānija un Īrija, savukārt, no Latvijas nav saņemts neviens jaunās pārtikas pieteikums. Interese par jauno pārtiku gan ar katru gadu pieaug arī pie mums, Latvijā.


Lolita Neimane, dietoloģe:

Latvijā ir pietiekami konservatīvi cilvēki, un būs tādi, kas nepagaršo. Pirms 20 gadiem nelietoja klijas. Tagad tās ir visur – maizē, tortē, makaronos.

Pārtikas eksperti gan secina, ka jaunā pārtika daudz vairāk uzrunā jauno paaudzi.

Video

1 komentārs

TOP komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas