Cēsu pašvaldība grib atpakaļ Īrijas cēsiniekus un brauc ar viņiem tikties

7 komentāri

Uzskatot reemigrācijas plānu valstiskā līmenī par ne līdz galam efektīvu, Cēsu vadība devās uz Īriju klātienē tikties ar saviem emigrējušajiem novadniekiem, lai aicinātu viņus atgriezties. Cēsis ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kas tik mērķtiecīgi cenšas veicināt reemigrāciju novada līmenī.  

Un arī tagad klāt bija LNT Ziņu emigrācijas tematikas reportieris Uldis Āboliņš, kurš skatīja, kā pašvaldības ļaudis tiekas ar saviem bijušajiem novadniekiem, un novērtēja, vai šāds, tiešais marketings ir gana iedarbīgs, lai uzrunātie tiešām sāktu domāt par atgriešanos dzimtenē?

Par sēņu lasītāju Meku uzskatītā Īrija jau labu laiku vairs nav latviešu emigrantu populārākais galamērķis. Katru gadu no jauna šeit vairs ierodas tūkstotis pusotrs tūkstotis latviešu. Salīdzinājumam – uz Apvienoto Karalisti tas ir piecas  sešas reizes vairāk. Bet drīzāk šeit Īrijā ir novērojama kāda jauna tendence – tie, kuri emigrācijā dzīvojuši sešus septiņus gadus, šobrīd izsaka lielu gatavību atgriezties atpakaļ Latvijā.

Pirms krāmēt koferus reemigrācijai, iedrošinājuma grūdienu un apliecinājumu, ka Latvijā viņi ir gaidīti, vēlas dot Cēsu novada dome, kuras delegācija ieradusies tikties ar Īrijā dzīvojošajiem cēsiniekiem. Uz Īrijas ziemeļu pilsētu Karikmakrosu, 100 kilometrus no Dublinas, viņus ved Latvijas vēstnieks.

Cēsinieku lielā skaita koncentrācija tieši Karikmakrosā skaidrojama ar ķēdes migrāciju, kad cits citam palīdzējuši emigrēt uz Īriju – atrast mājokli un darbu.

Foto: LETA

Foto: LETA

Latvijas vēstnieks Īrijas Republikā Gints Apals:
Darba profils ir līdzīgs citām Īrijas vietām, jo cilvēki pamatā strādā pakalpojumu sektorā – mazumtirdzniecībā, viesnīcas, noliktavas; daudzi cilvēki strādā pārtikas rūpniecībā.

Karikmakrosas kopienu centrā sanākušajiem emigrantu cēsiniekiem delegācija uzreiz steidz teikt – viņu mērķis nav ar viltu aiz rokas atvest uz Latviju.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs:
Mēs uzskatām par svarīgu atbraukt pie jums, izstāstīt, ko mēs darām un ko mēs plānojam.

Un to novērtē ne tikai Cēsu emigranti. Uz tikšanos ieradušies arī valmierieši. ”Tad, kad es izlasīju Īrijas portālā, ka brauc Cēsu mērs, bija tā kā skumīgi, ka tiešām tas nav Valmieras mērs,” stāsta Ina Frīdenberga, kas Īrijā dzīvo jau 11 gadus.

Tāpat Inai rūgtums, ka neviena no varas partijām neuzskatīja Īrijas latviešus par pietiekami vērtīgiem, lai tiktos pat pirms Saeimas vēlēšanām, lai gan politiķi skandinājuši saiknes stiprināšanas ar emigrantiem svarīgumu. ”Brīžiem jau liekas, ka neviens jau par mums neinteresējas. Nevienam jau mēs neesam vajadzīgi. Bet, kad jau sāk šādi mūs apmeklēt, izstāsta, kas ir attīstījies, ir tāda sajūta, ka mūs kāds gaida mājās,” stāsta Ina Frīdenberga.

Šī tikšanās ar cēsiniekiem Īrijā ir turpinājums iesāktajam pavasarī, kad  Cēsu domes delegācija brauca uz Angliju mudināt Londonas un Pīterboro cēsiniekus apsvērt ideju atgriezties.

Latvijas vēstnieks Īrijas Republikā Gints Apals:
Es zinu, ka arī daudzas citas Latvijas pašvaldības domā šajā virzienā. Un, protams, Īrijā būtu svarīgi, ka mēs varētu apbraukāt dažādas Īrijas vietas, dažādas pilsētas, uzrunāt cilvēkus no visām Latvijas pusēm, lai viņi jūtas piederīgi.

Cēsis ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kas tik mērķtiecīgi cenšas panākt savu uz ārzemēm emigrējušo novadnieku atgriešanos:

  • vasarā tika izstrādāts speciāls reemigrācijas plāns novada līmenī
  • sākta veidot datubāze par cēsiniekiem pasaulē
  • speciāli deleģēti domes darbinieki, kuri palīdz reemigrantiem integrēties atpakaļ Cēsīs.
  • speciāli skolotāju asistenti reemigrantu bērniem.
  • emigranti aicināti Īrijā uzkrāto naudu investēt uzņēmumu atvēršanā Cēsīs.

Cēsu novada domes attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne:
Mēs varam atrast pareizos atbalsta instrumentus, pastāstīt par telpām, tāpat mums ir diezgan daudz nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kas ir tieši uzņēmējiem.

Tiesa gan, ne visi šajā Īrijas pilsētas Karikmakrosas fabrikās un noliktavās strādājošie cēsinieki jūtas gatavi atgriezties un kļūt par uzņēmējiem. Tamdēļ viņiem galvenie jautājumi par algu apmēriem uzņēmumos Vidzemē.

”Mūsu ģimene atgrieztos Latvijā tad, ja es personīgi varētu saņemt 750 eiro uz rokas, un vīrs, protams, nedaudz vairāk, tad nu es uzskatu, ka mūsu ģimenei pietiktu,” uzskata  Ina Frīdenberga

Tāpat atgriešanos Latvijā šobrīd bremzējot tas, ka darba vakanču portālos Latvijā nav obligāti jānorāda mēnešalga, bet darba devēji nevēloties veikt attālinātas darba intervijas internetā ar skype.

Aleksandrs Gaiļums, kurš Īrijā dzīvo jau 10 gadus, pielēš izmaksas: ”Vidējā alga, vidējā alga, ko var cilvēks bez izglītības saņemt katru mēnesi. Ja jānopērk paēst, viss jāsamaksā, tas ir bez ūdens, elektrības, bez gāzes un bez interneta. 200 eiro tā kā dimd. Ja tev alga 360, 400..nu kur tad tu dzīvosi?” Savukārt Evita Gaiļuma, kas Īrijā arī dzīvo 10 gadus, jūtas nedroša par došanos uz dzimteni: ”Es nezinu, vai es varētu uzsākt savu biznesu Cēsīs, bet, ja es ietu strādāt savā profesijā, es neesmu pārliecināta, cik es par to algu saņemtu un kāda man būtu iztikšana.”

Aleksandrs Gaiļums atklāj arī sadzīviskas bažas: ”Alga naudas ziņā, nav kur dzīvot un kas mani sagaida Cēsīs. Man nav  tās pārliecības, jo es neredzu to izvēli braukt uz Cēsīm un palikt tur dzīvot, jo man nav kur tur dzīvot Latvijā.”

Un tieši īres mājokļu pieejamības trūkums Cēsīs tika akcentēta, kā problēma, kas kavē cēsinieku atgriešanos no Īrijas. To apzinās pašvaldības vadītājs, bet pagaidām ātru risinājumu neredz.

Foto: LETA

Foto: LETA

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs:
Īpašums ir pārdots, dodoties emigrācijā. Varbūt nav tā vieta, kur atgriezties. Ņemot vērā, ka Cēsīs pieprasījums pēc īres dzīvokļiem septiņas reizes pārsniedz piedāvājumu, tad tā ir ļoti aktuāla lieta. Es domāju, ka Latvijā kopumā, valdības līmenī ir jārisina mājokļu pieejamība cilvēkiem, kas atgriežas no emigrācijas.

Tomēr ir liela daļa Īrijā dzīvojošo latviešu, kuri mērķtiecīgi iegādājušies mājokli Latvijā, un ir gatavi atgriezties, piemēram, Sigitas Norveles ģimene. Ar Īrijā dzimušajiem bērniem uz tikšanos ar Cēsu delegāciju ieradusies, jo pēc septiņiem svešumā nodzīvotajiem gadiem ir apņēmības pilna vasarā atgriezties Cēsīs pavisam.

Sigita Norvele, Īrijā 7 gadus:
Protams, tas nenāca no gaisa, mēs nodrošinām sev arī mazliet nākotni ar dzīvesvietu. Biznesu neesam uzsākuši, bet esam nopirkuši vēl īpašumus, ko dodam īrēt cilvēkiem. Domāju, ka sākumam varbūt būs.

Sigita apzinās grūtības pierast atkal pie Latvijas zemās algas, bet lēmums atgriezties esot nemaināms: ”Ka Latvijā tev ir savs īpašums, tad nopelnīt, lai bērnu palaistu skolā un sev…nu tik jau nu varēs,”

13 gadus Dublinā dzīvojošā un par auditori strādājošā Dace Jurgena ar vīru pēdējos gadus arī mērķtiecīgi veikuši priekšdarbus, lai atgrieztos Cēsis. Līdz šim iegādāts un restaurēts nams vecpilsētā. ”Sākuma plāns ir izīrēt tās telpas salonam, un tālāk jau redzēs, kā būs tālāk. Ar laiku gribētos braukt mājās, gribētos savu tā kā maziņu viesu namu, bet nu sākumā tīri salonu. Jā, paši sev saimnieki, gribas atvērt savu biznesu,” nākotnes plānos dalās Dace Jurgena, ”Ir plāni, bet to laiks rādīs, tieši, kas tas būs, ko mēs darīsim. Bet tādā ziņā braukt un meklēt darbu, absolūti atkrīt, jo ar to algu būtu grūti izdzīvot.”

Dace ar vīru pametīs Dublinu par labu Cēsīm, kad būs uzkrāts pietiekami biznesa iedzīvināšanai.

Īrijā 11 gadus dzīvojošā Daiga Kalniņa steidz uz Cēsu domes tikšanos ar Dublinas cēsiniekiem, jo viņai pašai esot vajadzīgs pēdējais motivējošais grūdiens. ”Bail, bail, man personīgi ir bail braukt, jo es nezinu, kāda būs tur tā situācija, vai es darbu atradīšu, vai kā tas notiksies,” viņa atklāj. Daigai ir plāns atgriezties pavasarī. Vīrs un meita to izdarīja jau šovasar. ”Dotajā brīdī, kad mums šeit ir iespēja kaut ko uzzināt, kā Latvijā mēģināt kādu biznesu Cēsīs, varbūt palīdz. Uz pastāvīgu dzīvi…es domāju, ka ir laiks atgriezties. Vienkārši pamēģināt.”

Šādu riskantu spēli gan nevēlas spēlēt Indra Jākabsone, tāpēc pagaidām nogaida ar koferu krāmēšanu un biznesa izveidi Latvijā: ”Mēs kā Īrijas latvieši sarunās savā diasporā daudz esam pārsprieduši variantu, ja mēs atgriežamies Latvijā, tad mūs visvairāk uztrauc tieši tas, ka nav stabila nodokļu politika.”

Tāpat Indrai nepatīkot Valsts Ieņēmuma dienesta nedraudzīgā attieksme. Šo aspektu intervijā 900 sekundēm akcentēja arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis, uzklausot emigrantu sūdzības, ka VID katru cilvēku uzskatot par noziedznieku.

”Tas ir tas, kas tevi atgrūž. Tu visu laiku jūties tā, ka cenšas tevi izģērbt, un tā sajūta ir nepatīkama. Tev nedod motivāciju, tieši otrādāk, tu visu laiku jūties kā grēkāzis, neesi kaut ko nomaksājis, neesi apmaksājis,” kritiska ir Indra Jākabsone.

Īrijas cēsiniecei Airai Sedolai interese par mājās notiekošo bija tik liela, ka uz tikšanos Dublinā par spīti saviem kustību traucējumiem kā invaliditātei mēroja divsimt kilometru tāļu ceļu no Galvejas pilsētas. Viņasprāt, reemigrācija būtu aktīvāka, ja Latvijas uzņēmēji mainītu attieksmi pret darbiniekiem. ”Tev ir darbs, tevi nenovērtē kā nevajadzīgu materiālu. Latvijā jau ap 40 gadiem liek justies, ka tu esi lieks, ka tu neesi nekas sabiedrībai, bet šeit tu jūties vajadzīgs.” Tāpat arī tā kā sociālā aprūpe Latvijā joprojām esot vāja, Aira neplāno pamest Īriju:

Foto: ekrānšāviņs

Foto: ekrānšāviņs

Aira Sedola: Nē, es negribu nomirt badā. Es ar savu pensiju noteikti to nevaru atļauties.
LNT TOP 10: Tad jūs paliekat šeit?
Aira Sedola: Jā, es te arī nomiršu. Nu līdz mūža galam. Godīgi un atklāti – līdz mūža galam. Man mūsu Cēsu Meža kapos, kur es labprāt gulētu, es nevaru atļauties. Piedodiet, bet nu es savā mājā nomirtu badā. Godīgi pasaku.

Taču Cēsu delegācija pēc vizītes Īrijas secina – vairumam potenciālo mājās braucēju ir aktīvas stratēģijas, lai nebūtu jānonāk pabalstu lūdzēju lomā vai trūcīgo statistikā.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs:
Protams, tie nav simti un tūkstoši, bet katrs, kas atgriežas, tā ir ļoti liela vērtība priekš mums.

Uz Īriju atbraukušo Cēsu novada domes delegāciju pārsteidzis lielā skaita emigrantu vēlme kļūt par uzņēmējiem. ”Šobrīd pašvaldība ir spējīga palīdzēt katram individuāli. Jebkurš, kas griezīsies pašvaldībā, tiks sadzirdēts un katram varam palīdzēt viņa konkrētajā lietā – vai tas būtu padoms par mājokli, vai padoms par sociālajiem pabalstiem vai skolām un uzņēmējdarbības iespējām. Nu, pēc Lielbritānijas brauciena mēs esam palīdzējuši konkrētām ģimenēm un konkrētam skaitam,” atklāj Cēsu novada domes attīstības nodaļas vadītāja Cēsu novada domes attīstības nodaļas vadītāja.

Apzinoties, ka šādai tiešajai komunikācijai ar emigrācijā dzīvojošajiem novadniekiem ir daudz lielāka pievienotā vērtība nekā bezpersoniskam reemigrācijas plānam valsts līmenī, Cēsu novada dome nākamo braucienu varētu veikt uz Vāciju, Dāniju vai Norvēģiju.

7 komentāri

TOP komentāri

  • Uzņēmējs
    0

    Uzņēmējs

    Tas ir normāli, ka brauc un runā ar Cēsiniekiem, kas atrodas ārpus Latvijas vienīgais, ja kāds no viņiem atgriezīsies Cēsīs un aizies uz Cēsu būvaldi tikai parunāties ar cienijamiem Cēsu būvaldes darbiniekiem, es domāju, ka ar pirmo reisu aizbrauks atpakaļ un neapsvers domu atgriesties atpakaļ. Es pat nerunāju par to, ka kāds gribēs kautko uzcelt vai restaurēt, vai atvērt veikalu.
    ( Varbūt vajadzētu neaizmirst par tiem kas ir palikuši vel Cēsīs)

    24.12.2014 14:56

  • solveiga
    0

    solveiga

    Tikšanās sākumā Rozenberga kungs skaidri pateica,ka viņu mērkis nav ar viltu atvilkt cilvēkus uz Latviju. Viņš ļoti labi saprot situāciju. Tomēr, ja būs cilvēki, kuri plānos atgriezties, tad Cēsu novada dome savu iespēju robežās darīs visu, lai palīdzētu šiem cilvēkiem. Nevienam netika prasīts, kāpēc viņš ir aizbraucis, bet tika piedāvāta palīdzība!

    24.12.2014 00:05

  • svetlana
    0

    svetlana

    mana meita atgriezas ar diviem berniem un ko talak darba nau berna pabalstu ari pat nesola,dzivojam 6 cilveki divistabu dzivokli strada tikai mans virs es prasu ko talak!!!????

    22.12.2014 23:04

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas