Brīvdabas muzejā agresīva uzraudze nolamā tūristus-demolētājus

0 komentāri

Brīvdabas muzeja darbiniece, aktīvi žestikulējot, pamatīgi nolamājusi kādu 78 gadus vecu itāliešu tūristu ar invaliditāti, kurš saskaņā ar muzeja uzraudzes pausto esot demolējis ekspozīciju, sociālajā tīklā vēsta aculieciniece, kurai esot bijis kauns par darbinieces attieksmi.

“Pagājušajā nedēļā ekskursijā uz Brīvdabas muzeju pavadīju ģimeni no Itālijas. Tās vecākā paaudze Latvijā bija pirmo reizi un, ieejot muzejā, sajūsminājās gan par svaigo gaisu, gan savvaļas augiem, gan vilka uz zoba savu dēlu, kurš visus kokus sauca par eglēm. Tādā jautrā omā iegājām Kurzemes sētā un pēc brīža pagalmā izklīdām katrs savā nodabā,” tā savu stāstu iesāk muzeja apmeklētāja.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pēc tam viņa esot pamanījusi, ka latviešu tautastērpā ģērbta sētas uzraudze viņas itāļu onkuļa priekšā “mētājas ar rokām un kaut ko kliedz”.

“Vārdus nesadzirdu, tāpēc sākumā domāju – viņa imitē kādu seno darbarīku. Bet, ejot tuvāk, saprotu – nē! Skaidrā latviešu valodā lamā par to, ka viņš klētiņā aizlīdis aiz norobežojošās virves un pieskāries vienam no eksponātiem. Protams, metos savu onkuli aizstāvēt. ”Kāpēc jūs kliedzat, arī aizrādījumi jāizsaka pieklājīgi! Un kāpēc latviski? Viņš taču nesaprot!” notikušo atstāsta muzeja apmeklētāja.

Taču, iespējams, tāda aizstāvība uzraudzei esot šķitusi lieka un no onkuļa viņa pārmetās uz aizstāvi. “Ja esmu te tādu “demolētāju” atvedusi, tad man pašai viņš arī jāvaktē!” tā aizstāvei paudusi muzeja uzraudze. Itālieša radiniecei tiek skaidrots, ka darbiniece, “neraugoties uz saviem 73 gadiem, muzejā sargā latviešu kultūru un neviens viņu nemācīs, kā aizrādīt”.

Tiesa gan, itāļu ”demolētājam” ir 78 gadi, invaliditātes grupa un ortopēdiskie apavi. Viņam esot grūti pastaigāt, kur nu vēl postīt.

”Kas man par daļu, cik viņam gadu, tūlīt izsaukšu apsardzi, stulbene tāda,” tautu sieva nošņāc un aizslāj, stāsta muzeja apmeklētāja.

Pēc tam latviešu un itāļu apmeklētāju grupa iegājusi blakus esošajā Madonas sētā. “Tur, pēc valodas spriežot, vācu vecmāmiņa savam mazdēlam skaidro vērpjamā ratiņa jēgu. Vecmāmiņa ir virves atļautajā pusē, tikai pieliecoties ar savu ķermeni pieskārusies tai. Acumirklī mums visiem aiz muguras mājas durvīs parādās šīs sētas uzraudze. Naidīgā grimasē savilktu seju viņa ar koku sāk dauzīt pa durvju stenderi. Skaļāk un skaļāk,” satraucošo ainu atstāsta Brīvdabas muzeja viešņa.

“Vāciete, protams, nereaģē – šādu uzrunas formu nesaprot. Tad nu arī šī uzraudze sāk bļaut viņai virsū tieši tādā pašā intonācijā, argumentos un skaidrā latviešu valodā, kā iepriekšējā – kāpēc sabojājusi virvi un grābstās gar eksponātiem?” stāsta sieviete.

Aculieciniece secina, ka incidents Kurzemes sētā nav nejaušība, bet “sistēma, kā Brīvdabas muzejā personāls uzrunā apmeklētājus”. Viņa metās aizstāvēt arī vācieti. “Kāpēc jābļauj, turklāt latviešu valodā, ko ārvalstu tūristi nesaprot? ”Man citas valodas nav jāzina!” atcērt uzraudze. Vāciete pa to laiku aizgājusi, jo, visticamāk, pat nesaprata, ka kašķis ir viņas dēļ,” stāsta sieviete.

Mans jautājums ir nevis abām agresīvajām uzraudzēm, bet Brīvdabas muzeja vadībai – kā jūs atlasāt un mācāt personālu darbam ar apmeklētājiem? Jo ”latviešu kultūra”, ko, kā mācēdamas, vaktē sirmās tautu meitas, ir ne tikai senie sadzīves priekšmeti, bet arī cilvēku attiecības. Ne vien vērpjamais ratiņš reprezentē Latviju, bet arī viņas pašas – šajā gadījumā rupjas un, atvainojos, dumji provinciālas. Live Riga mājaslapa tūristiem sola ko citu.

“Par laimi, visi darbinieki Brīvdabas muzejā nav tādi. Vienā no Latgales sētām uzraugs ar maniem itāļiem uz līdzenas vietas uzrauj seno partizānu dziesmu Bella Ciao! Usmas baznīcas apsargs, starp citu, pēc akcenta spriežot, krievs – sadzirdējis itāļu valodu, mums promejot atsveicinās Arrivederci! Sīkums, bet patīkami,” stāsta sieviete.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja komentārs:

“Pirmkārt, pateicamies šai apmeklētājai, ka viņa mūs informē par šo situāciju. Mēs visi esam cilvēki un mēdz būt dažādas dienas, un, iespējams, ka iepriekš šajā sētā bija noticis kas slikts. Taču tas nekādā gadījumā neattaisno to, ka tiek pacelta balss uz apmeklētāju, jo ir dažādas komunikācijas iespējas. Esam pateicīgi šai sievietei, kas ziņoja par notikušu. Mēs pārrunājam šo situāciju ar uzraugiem, lai mazinātu šādu gadījumu iespējamību. Jebkurš no apmeklētājiem ir mūsu viesis, tādēļ cenšamies muzejā visus uzņemt draudzīgi – kā savus ciemiņus,” portālam Skaties.lv skaidroja Kristīne Kūla, muzeja direktores vietniece.

Skaties foto no Brīvdabas muzeja!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas