Bērnu nami ne vienmēr iesaista speciālistus, lai risinātu bāreņu problēmsituācijas

1 komentārs

Bērnu sūdzības Tiesībsargu mudina domāt, ka bērnu nami bieži vien darbojas nevis bērnu, bet gan savās interesēs. LNT Top10 pētīja, kas tad īsti notiek aiz bērnu namu durvīm, un vai vardarbība, par kuru arvien biežāk tiek runāts kā bērnu namu ikdienu, ir realitāte?

Teju iemidzinošs klusums. Tāda aina paveras darba dienā bāreņu nama Līkumi teritorijā, kur oficiāli mitinās 60 bērnu.

Slēgtajās telpās, kur atrodas guļamistabas, arī ir kluss. Par to, ka šeit laiku pa laikam uzturas bērni liecina vien mīkstās mantiņas un zīmējumi pie sienām. Arī kalendārs norāda, ka pēdējo reizi šeit kāds bijis pirms nedēļas, pagājušajā svētdienā.

Visi skolas vecuma bērni darba dienās atrodas tālu prom. Viņi mitinās dažādās internātskolās. Daži vispārizglītojošajās, bet tie, kuri nogrēkojas, nonāk speciālajās internātskolās. To apstiprina arī bijusī bāreņu nama Līkumi audzēkne Ineta.

”Es biju vasaras laikā aizgājusi kādus divus kilometrus no bērnu nama uz vienu pludmali. Mēs tur bijām vairāki cilvēki, un direktoram, nezinu, kas viņam bija uznācis, viņš izlēma, ka mani ir jāaizsūta uz Rēzeknes Adamovas internātspeciālskolu. Un tad mēs aizgājām tur, kur nosaka, – jā vai nē un mani, tad aizsūtīja…, un vispār lielākā daļa speciālinternātskolās mācījās,” stāsta bijusī Līkumu audzēkne Ineta.

Speciālajās internātskolās bērnus ievieto tikai pēc īpašas komisijas lēmuma. Līdz piektajai klasei par bērna likteni lemj vietējā komisija, bet vecāku audzēkņu lietas skata speciālisti Rīgā. Bāreņu nama direktors apgalvo, ka viņam tādos gadījumos ir maza teikšana.

”Tas bērns tiek aizsūtīts uz komisiju un komisija lemj. Es kā aizbildnis dodu piekrišanu, ka tas bērns tiek vests uz komisiju, un man ir jārespektē šīs komisijas lēmums. Ja es to nedarīšu, tas ir likuma pārkāpums,” skaidro Līkumu direktors Juris Boķis.

Arī uz to brīdi, kad LNT viesojās Līkumu bērnu namā arī bija aizbēdzis audzēknis, kurš, iespējams, joprojām atrodas policijas meklēšanā.

”Bērni mūk regulāri, mēs ziņojam, ja es nemaldos uz šo brīdi, ja bērns nav atradies, ir viens bērns policijas meklēšanā. Bet tas nenozīmē, ja mēs šo puisi vienreiz atrodam, ka viņš momentā nonāk komisijā, tā tas nav,” stāta bērnu nama pārstāvis.

Tiesībsarga biroja veiktās pārbaudes atklāj, ka runa nav tikai par vienu bāreņu namu. Kopumā tā vietā, lai bērni regulāri uzturētos savā bērnu namā, prakse, sūtīt bērnus uz internātskolām, ir izplatīta.

”Konstatējām tādu faktu, ka daudzi bērni izglītību iegūst internātskolās un ne tikai speciālajās internātskolās. Bija gadījumi, kad pēc vispārējās programmas šie bērni mācās internātskolā un tādiem gadījumiem vispār nevajadzētu būt,” norāda Tiesībsarga vietniece Laila Grāvere.

Latvijā ir aptuveni pusotrs tūkstotis bērnu ārpus ģimenes aprūpē jeb bāreņu namos. Tiesībsarga biroja aprēķini liecina, ka ap 300 bērniem nenakšņo savu bērnu namu gultās, bet atrodas internātskolās.

Salas novada Līkumu bērni reiz mācījās tuvējā vispārizglītojošajā skolā, taču apkārtnes iedzīvotāji tādu kārtību neatbalstīja. Viņiem nepatika, ka viņu bērni mācās kopā ar bērnunama bērniem. Pašvaldības vadītāja norāda, ka tieši iedzīvotāju attieksme bija par iemeslu, kāpēc bāreņu nama audzēkņus bija jāsūta uz Biržu internātskolu.

”Mēs sapratām, ka tur ir milzīgas problēmas ar tiem bērniem, jo vietējie iedzīvotāji no vietējās skolas vienkārši ņēma ārā bērnus. Tur vairs maz vietējo bērnu bija. Kad beigās apmēram saskaitījām, cik tad bija palikuši, tur tikai kādi 37 bērni, un no Līkumiem tur gandrīz 20 tai skaitā. Tātad vietējie bija izņēmuši savus bērnus ārā,” atklāj Salas novada pašvaldības vadītāja Irēna Sproģe.

Šajā gadījumā īpašās komisijas piekrišana nebija vajadzīga. Pašvaldība mīļā miera labad bāreņu nama audzēkņus nosūtīja uz vairākām citām internātskolām. Ineta apgalvo, ka arī direktors rīkojās līdzīgi pašvaldības vadībai.

Krietni sāpīgāk par nosūtīšanu uz internātskolu bērni pārdzīvo fiziskus uzbrukumus. Ineta atklāj, ka arī to viņai un citiem bērniem nācies ne reizi vien piedzīvot.

”Viņš mums arī sita. Ar roku, ar kulaku, pa trepēm vilka aiz ”škvarņika”, mani pret stiklu atsita arī. Meitenes apsaukāja visādos vārdos,” atceras bērnu nama audzēkne. Šie ir smagi apvainojumi, kurus nevar atstāt bez ievērības. Direktors uzskata, ka tā ir bijušo audzēkņu atriebība. Aizliegumi bērniem smēķēt, dzert alkoholu un klaiņot esot radījuši bērnos atriebības kāri. ”Es uzskatu, ka tie ir apmelojumi, nekad es neesmu nevienu bērnu ne sitis, ne ko darījis, bet tos šausmu stāstus, ko runā tur, es esmu dzirdējis ļoti daudz,” tā bērnu nama vadītājs.

Nostāstus par vardarbību dzirdējuši arī bērnu tiesību aizstāvji. Inspekcijas speciālisti reaģējot uz sūdzībām devušies pārbaudīt un runāt ar bērniem aci pret aci. ”Tādu klaju vardarbību mums nav izdevies konstatēt. Teiksim tā, mēs neesam guvuši pierādījumus tam. Noskaidrojot visus faktus, nav bijis pamata viņu saukt pie administratīvās atbildības par to pārkāpumu. Cita lieta, ka bijusi kāda nepedagoģiska rīcība no viņa puses, jā par to mēs varam runāt,” norāda Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji, ”tāda spilgta direktora iezīme ir tā, ka viņš problēmsituācijas cenšas risināt vienpersoniski. Ne vienmēr iesaista speciālistus – psihologu, sociālo pedagogu, audzinātāju, un šī situācija bieži vien provocē konfliktus asākus nekā viņiem vajadzētu būt.

Šāda prakse risināt bērnu psiholoģiskās problēmas un konfliktus, nepiesaistot speciālistus, ir izplatīta Latvijas bērnu namos. Tiesībsarga birojs, ieskatoties bērnu personīgajās lietās, bieži vien sastapās ar ierakstiem ķeksīša pēc.

Taču bērnunama Līkumi direktors uzskata, ka tieši Tiesībsarga biroja pārbaudes metodes var radīt nevajadzīgu spriedzi. Viņaprāt, tās ir tendenciozas, lai bērnu namus parādītu iespējami negatīvāk.

Pagājušajā gadā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija veikusi 68 pārbaudes visās, 34 Latvijas ārpus ģimenes aprūpes iestādēs. Desmit bērniem personu lietās nebija visi dokumenti, diviem bērniem nebija virzības juridiskā statusa jautājumā, kas nepieciešama, lai virzītos uz adopciju, bet par 7 juridiski brīviem bērniem nebija paziņots adopcijas reģistram.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Iveta Kramiņa
    0

    Iveta Kramiņa

    Nu tad gan pārsteigums...

    20.04.2015 03:34

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas