Bērni Latvijā visbiežāk sūdzas par vardarbību, nabadzību un atstumtību

0 komentāri

Bērni Latvijā visbiežāk sūdzējušies par vardarbību, nabadzību, atstumtību, kā arī sociālo un ekonomisko situāciju ģimenē un sabiedrībā, liecina šodien Ženēvā, ANO sanāksmē, prezentētais Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvju ziņojums par bērnu tiesību ievērošanu.

ANO prezentētajā ziņojumā, kurā apskatīta bērnu tiesību ievērošana Latvijā, uzsvērts, ka bērni ir sūdzējušies par pazemojošu pedagogu attieksmi atsevišķās valsts ģimnāzijās, ietverot seksuālu mobingu un to, ka daži pedagogi regulāri ož pēc alkohola, kam turklāt neesot sekojusi skolas vadības reakcija.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Aptaujās, kas veiktas, gatavojot ziņojumu, vēstīts par bērnu invalīdu izstumšanu no sabiedrības – saņemti atteikumi pie namiem ierīkot uzbrauktuves, aizbildinoties ar to, ka tas jādara “viena cilvēka dēļ”. Uzsvērts arī iekļaujošās izglītības trūkums. Kāds aptaujas dalībnieks ziņojis, ka pēc smagas operācijas viņam ieteikts palikt uz otru gadu, atsakot mājmācību, ko nevarot nodrošināt atbilstošā apjomā. Situācija daļēji atrisinājās, kad Rīgas skola atsaucās ar tālmācības iespēju, taču par samaksu. Kopumā bērni ziņoja par vientulību, nomāktību, uzticības personas trūkumu, kā arī nevēlēšanos mācīties, kam par iemeslu varētu būt nepiemērots vai neapmierinošs apmācības veids.

Ziņojumā secināts, ka Latvijā netiek nodrošināts bezmaksas atbalsts bērniem, kuriem ir depresijas pazīmes. Pēdējo gadu dati liecina, ka līdz 30% bērnu Eiropā ir agrīnas depresijas pazīmes, Latvijā tas netiek ne kontrolēts, ne ārstēts. Apskatītie gadījumi liecinot, ka skolās šo jautājumu neprot pietiekami labi risināt.

Bērni ziņojuši arī par nelabvēlīgu sociālo vai ekonomisko situāciju, kas valda viņu ģimenē vai sabiedrībā kopumā. Ļoti liels sūdzību skaits saņemts par to, ka bērni nevar tikt pie zobārsta bez maksas. Kāds ziņojis arī par to, ka bērnam tika piedāvāts izraut zobu bez atsāpinātāja, jo viņam nebija piecu latu, ko samaksāt par anestēzijas līdzekli. Bērni pieprasījuši valstij būt godīgai un pateikt, ka “mums nav medicīna par brīvu līdz 18 gadiem, ja to nav iespējams nodrošināt”.

ANO sanāksmē ziņots arī par gadījumu, kad Jūrmalas pašvaldība izziņojusi publisku apspriešanu. Saistībā ar to bērni Jūrmalā vākuši parakstus, kurus dome noraidījusi, skaidrojot, ka parakstītāji nav pilngadīgi.

Tāpat sanāksmē runāts par bērnu iesaistīšanu pornogrāfijā un prostitūcijā, norādot, ka Latvijā šos gadījumus neprot konstatēt. Dažas NVO pieļauj, ka šāda situācija pastāv arī atsevišķu policijas darbinieku korumpētības dēļ. Šīs versijas varbūtību apstiprina arī ASV valdības 2013.gada ziņojums par Latviju.

Organizācijas Glābiet bērnus pārstāve Inguna Ebela ANO sanāksmē uzsvērusi, ka ir mazinājusies vardarbība bērnu iestādēs, kas ir liels Tiesībsarga biroja nopelns.

Savukārt organizācijas Glābiet bērnus brīvprātīgā – advokāte Anita Rektiņa – ieteikusi iedibināt Ģimenes tiesu institūciju un izveidot juridisku mehānismu, lai pasargātu mediķus, bāriņtiesu darbiniekus, kā arī citas personas, lai tās bez apdraudējuma varētu ziņot par vardarbības gadījumiem pret bērniem. Gadījumos, kad kāds no bērna vecākiem ir prominenta vai agresīva persona, bāriņtiesas nereti tiekot iebiedētas un tām neļaujot apsekot bērnu, bet mediķus “vazā pa neskaitāmām tiesām, vainojot goda aizskaršanā”.

Ziņojot par diskrimināciju, tika uzsvērta gan reliģiskā, gan seksuālās orientācijas, gan arī tautības diskriminācija. Tāpat esot nobriedusi neatliekama vajadzība pēc medijiem krievu valodā, jo liela daļa sabiedrības neizprot, kas notiek Latvijā, kā rezultātā krieviskās ģimenēs valdot nesamierināmi uzskati. Šāda situācija ierobežo bērnu tiesības uz pilnvērtīgu informāciju, liek apšaubīt Latvijas valsts pamatus un veido pret Latvijas neatkarību noskaņotu paaudzi, skaidrots sanāksmē.

ANO Bērnu tiesību komiteju tradicionāli uztrauca jautājumi par bēgļiem, mazākumtautībām, ielu bērniem, nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, nepilngadīgām grūtniecēm un prostitūciju. Gan bērnu, gan pieaugušo puses ziņotāji bija spiesti paziņot, ka vairākas NVO uztrauc Saeimā apspriestās likumu izmaiņas, kas ierobežo jauniešu tiesības uz konfidencialitāti, brīvu izvēli, tostarp grūtniecības pārtraukšanu.

Papildus Latvijas NVO pieprasījušas izbeigt lauku skolu diskriminēšanu, lai pārtrauktu reģionu depopulāciju, piemērojot koeficientus skolotāju algām laukos, lai viņi nebūtu atkarīgi no skolēnu skaita. Tāpat daudzas NVO arī iebilst pret to, ka bērna aizbildnis drīkstēs būt tikai bērna radinieks, lai gan bērnam daudz tuvāka var būt persona, kas nav radniecīga.

ANO prezentētais ziņojums varētu tikt publicēts maijā, kad notiks valsts ziņotāju uzklausīšana.

Jau vēstīts, ka 2.februārī Ženēvā, Šveicē, noslēdzies pirmais Latvijas NVO pārstāvju uzklausīšanas raunds ANO, kurā tika prezentēti ziņojumi par bērnu tiesību aizsardzību laika periodā no 2003. līdz 2014.gadam.

Organizācijas Glābiet bērnus pārstāve Inguna Ebela informēja, ka sanāksmē uzdoti kopumā vairāk nekā 100 jautājumi par ļoti dažādām tēmām, kurus gan atklāt nevarot, jo to liedzot ANO prasības. Izmantojot informāciju, kuru komiteja ieguvusi no sniegtajām atbildēm, drīzumā tikšot formulēti papildjautājumi Latvijas valdībai par problēmām, kas joprojām nav novērstas.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas