Bēgļi no Ukrainas grib palikt Latvijā, bet bēgļu statusu viņiem nesola

3 komentāri

Karadarbība Ukrainā ne vienam vien šīs valsts pilsonim likusi meklēt mierīgāku dzīvesvietu, kur pārlaist grūtos laikus. Arī Latvijā, kur daudzi izmanto iespēju uz ilgāku brīdi paviesoties pie šeit dzīvojošajiem radiem vai izmantot draugu labvēlību.

Tāpēc LNT TOP 10 šonedēļ skaidroja, ar ko viņi šeit nodarbojas, cik daudzi no viņiem kļuvuši par patvēruma meklētājiem un vai mēs viņiem esam gatavi ar vieglu roku piešķirt bēgļu statusu? Ko viņi paši saka par Latviju, kas uz īsāku vai garāku brīdi kļuvusi par viņu otrajām mājām?

Vēl līdz šā gada oktobrim Kristīna dzīvoja Ukrainā, Krimā. Pussalas pievienošanu Krievijai viņa pielīdzina masu psihozei. Dzimtajā Sevastopolē, kur izvietota Krievijas Melnās jūras flote, tas bijis īpaši izteikts.

Saskaņā ar viņas teikto, pēc 16. marta referenduma, tie kuri pievienošanos Krievijai neatbalstīja nonākuši situācijā – kas, nav ar mums, ir pret mums.

Patvēruma meklētāja Kristīna Glavackaja:
Ātri vien mani atlaida no darba tikai tāpēc, ka nevēlējos pieņemt Krievijas pilsonību. Domāju, ko lai tagad daru. Nolēmu doties uz Latviju. Šeit jau esmu bijusi. Man ir paziņas. Kopš 10. oktobra esmu šeit.

Sākumā dzīvojusi pie paziņām mājās, šobrīd kopā ar pirmskolas vecuma dēlu, Kristīna uzturas  patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki. Kristīna norāda, ka ir noskaņota pozitīvi. ”Man ļoti patīk latviešu valoda. Būtu gatava runāt tikai latviski. Izmitināšanas centrā mums piedāvā valodu kursus,” stāsta Kristīna.

Šeit gan jāpiebilst, ka pirmās iemaņas latviešu valodā Kristīna guva vēl pirms Krimas okupācijas, vēloties pilnvērtīgāk komunicēt ar saviem Latvijas draugiem. Tagad tas izrādījies labs pamats.

Patvēruma meklētāja Kristīna Glavackaja (latviski):
Es mācos pēc pašgrāmatām, jums ir arī tāda grupa Prāta vētra man iepatikās valoda, un es cenšos saprast dziesmas….

Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Laura Laiva norāda: ”Mēs esam šogad saņēmuši 70 pieteikumus no Ukrainas. Kas ir ļoti daudz, jo līdz šim to nebija vispār vai 1-2.”

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, patvērumu Latvijā galvenokārt lūgušas personas no karadarbības pārņemtās Luhanskas un Doņeckas apgabaliem, kā arī tuvāk centram esošajiem Dņepropetrovskas un Zaporožjes reģioniem.

Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Laura Laiva:
Ir bijuši daži ļaunprātīgi gadījumi, kad esam atteikušies izskatīt, jo viņiem nav bijis nekāda sakara ar reģionu, kur notiek karadarbība. Viņi jau vairākus gadus dzīvo Eiropā, un vēloties  saņemt šos pabalstus, ko var dabūt saņemot kādu no statusiem, viņi ir vērsušies pēc pie mums. Veicām atteikumu, jo nav bijis pamatots iemesls.

Lai arī patvēruma meklētāju skaits no Ukrainas ir palielinājies, kopumā tas tik un tā tiek uzskatīts par salīdzinoši nelielu. Un šāda tendence novērota ne vien Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs, nesasniedzot pat 1% no kopējā skaita.

Vienojošais faktors, kuru var attiecināt teju uz visiem patvēruma meklētājiem no Ukrainas, ka tie pārsvarā izvēlas doties uz valstīm, kur tiem dzīvo radi un paziņas.

”Viņu lietas joprojām tiek izskatītas, un mēs neraidām viņus atpakaļ uz tām Ukrainas daļām, kur karadarbība nenotiek. Bet nav arī neviena pozitīva lēmuma, jo arī mēs gaidām, kādi būs šie risinājumi, un kas notiks tālāk Ukrainā,” stāsta Laura Laiva.

Tas uz ko patvēruma meklētāji no Ukrainas teorētiski var cerēt Latvijā ir tā sauktā alternatīvā statusa iegūšana. Viens no punktiem paredz, ka to piešķir ārēju vai iekšēju bruņotu konfliktu dēļ, ja tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē.

Šādiem kritērijiem varētu atbilst, arī Kristīna. Taču vienlaikus, Ukrainas situācija ir raksturīga ar to, ka karadarbība nenotiek visā valsts teritorijā, bet tikai vienā tās daļā. Arī okupēta ir tikai Krima.

Tas netiek teikts oficiāli, bet var noprast, ka patvēruma meklētāji varētu saņemt atteikumu, jo viņi pārcelties var arī uz mierīgākiem reģioniem turpat Ukrainā.

”Ukraina šobrīd atrodas tādā stāvoklī, ka valstij nav naudas tiem, kas vēlas pārcelties. Man nebūtu nekādu iespēju. Gribu sākt dzīvi šeit,” stāsta Kristīna.

Atbildīgo dienestu uzdevums pieprasījuma izskatīšanas laikā ir nošķirt tās personas, kuru patiesais mērķis ekonomiskā migrācija. Apmierināt šādus pieprasījumus nav valsts pienākums.

Ukrainas Radas pārstāvis LNT TOP10 atzīst, ka viņa valstī iekšējā migrācija jau notiek lielos apmēros, taču vienlaikus, saprot, Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir visai stingri noteikumi.

Ukrainas Radas ekonomikas komitejas konsultants Anatolijs Žabors:
Latvija jau ir palīdzējusi Ukrainai. Pie jums ārstējas ievainotie Ukrainas karavīri. Bet kas, attiecas uz bēgļiem, dokumentu kārtošanu – es labi apzinos, jums ir sava procedūra viņa jāievēro

Tikmēr nevalstiskā organizācija Latvijas Ukraiņu kongress uzskata, ka prasības jāmīkstina.

Latvijas Ukraiņu kongresa valdes priekšsēdētājs Mikola Pavļuks:
Jau tagad Ļvovā un citās Ukrainas pilsētās ir daudz bēgļu vai patvēruma meklētāju. Nav jau arī līdzekļu. Saprotu arī Latviju, taču mums būtu jābūt gataviem nestandarta situācijām. Arī attiecībā uz šiem cilvēkiem, kuri spiesti pamest mājas.

Par spīti atsevišķiem rezonansi ieguvušiem gadījumiem, integrēties dzīvei Latvijā, ukraiņiem esot samērā viegli. Rīgas Ukraiņu vidusskolā mācības uzsākuši arī bērni no karadarbības skartajiem reģioniem, taču mācību iestādē to cenšas īpaši neakcentēt.

Rīgas Ukraiņu vidusskolas sociālais pedagogs Egils Vilkaušs atklāj: ”Man ir bērni no dažādiem reģioniem Ukrainā. Un dažreiz, kad mēs runājam, tas nenotiek bieži, bet darām to kompromisa variantā. Jo ir bērni, kas nāk no Rietumukrainas, ir kas no Austrumukrainas. Bērni to viedokli skolā neiztirzā. Ir lietas, ko pieaugušie runā, ko politiķi, pie mums tas netiek spriest, lai nebūtu asu situāciju.”

Šis ir viens no iemesliem, kādēļ par iedzīvošanos Latvijā, mēs runājam ar skolnieci, kuras ģimene pārcēlusies nevis no austrumiem, bet rietumiem.

Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolniece Karolīna Novaka: ”Es neteiktu, ka man būtu kādas īpašas grūtības. Izņēmums, pagaidām ir, tie priekšmetu, kurus pasniedz bilingvāli. Divās valodās. Tad es pārjautāju. Bet kopumā labi.
LNT TOP 10: Ko jau tu vari pateikt?
Karolīna Novaka: Kā tevi klāja, labdien, labrīt…es esmu Karolīna…. un tālāk.

Ukrainā skolās ir 11. klašu sistēma, nevis 12. – kā Latvijā. Karolīnas klases biedrs Edmunds Okmanis: ”Nedomāju, ka tā būs pārāk liela problēma priekš viņas – tieši būs 2 gadi, lai iemācītos latviešu valodu.”

Arī Kristīna Glavackaja, gaidot lēmumu par statusa piešķiršanu ik dienas cenšas pilnveidot savu valodas prasmi. Ko darīt, ja pēc aptuveni mēneša saņems atteikumu viņa īsti nezina. Taču tā noteikti nebūs atgriešanās Krimā.

3 komentāri

TOP komentāri

  • ........
    0

    ........

    nahuj vinus,,,tik vien ta latvija grib karot ar ukrainu,,tgt laizis dirsu un pienems sitos beglus,,a tie pec tam dunci mugura,,

    23.12.2014 03:04

  • ???
    0

    ???

    Vai tad Latvijai tiešām nav vajadzīgi tādi jauni izglītoti, Latvijas valstij lojāli cilvēki un pie tam ar bērniem???

    21.12.2014 23:30

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas