Austrumu partnerības valstis: Krievijas draudi ir jūtami

0 komentāri

Eiropa par Krievijas draudiem tiek brīdināta nepārtraukti. Vairāk gan zināms par noskaņojumu Baltijas valstīs, taču vēl lielāka nedrošība valda tajās postpadomju valstīs, kuras neatrodas ES un NATO aizsegā. Rīgā ieradušies eksperti no Austrumu partnerības valstīm, un visi kā viens apgalvo, – apdraudētība ir spēcīga.

Vairāki Austrumu partnerības samita dalībnieki Rīgā ieradušies dažas dienas agrāk. Pirms prezidentūras centrālā notikuma norit dažādas konferences, kurās pulcējas viesi no ES un Austrumu partnervalstīm. Lai gan šīs dienas pasākuma temats ir pilsoniskā sabiedrība, dalībnieki ne reizi vien nonāk pie temata, kas vienlīdz jutīgs visām Austrumeiropas valstīm, proti, apdraudējums no Krievijas puses.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Stipru apdraudētību izjūt Gruzija, kas 2008. gadā jau piedzīvoja Krievijas iebrukumu. Valsts prezidents Giorgijs Margvelašvili izteicies, ka valsts dzīvo nemitīgās bailēs un to arī apstiprina šīs Kaukāza valsts pārstāvis, norādot, ka cīņa par neatkarību tā arī nav beigusies.
”Pēdējā laikā jūtamies vēl vairāk apdraudēti, jo Krievija ir mainījusi savu taktiku. No agresīvas, bet tomēr maigās varas, tā pārslēgusies par cietu varu, turklāt to pat neslēpjot,” norāda Margvelašvili.

Gruzija būtu gatava uzlabot attiecības ar lielo kaimiņzemi, bet tas nav iespējams, kamēr Krievija pastāvēs līdzšinējā veidolā.
”Citādi mums nekad nesakritīs vērtības un attīstības virzieni. Kā Gruzija, kas pūlas kļūt demokrātiska, eiropeiska valsts var būt draugos ar Krieviju, kas grib iznīcināt Eiropā iedibināto pasauli?” tā Gruzijas starptautisko lietu un stratēģijas analīzes centra direktors Kakha Gogolašvili.

Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai attiecības ar Maskavu sašķobījušās arī Baltkrievijai. Lai gan tā joprojām sevi sauc par tuvu Krievijas sabiedroto, starp abām valstīm valda saspīlējums, jo Minska atklāti nosodījusi Putina agresiju.

”Baltkrievijai tagad ir svarīgi noturēt līdzsvaru. Mēs gribam parādīt, ka mums ir sava nostāja un ka mēs nepakļaujamies Krievijai. Pagājušajā gadā atradāmies diezgan sarežģītā situācijā, jo mums bija jāspēj saglabāt attiecības gan ar Krieviju, gan Ukrainu un veidot attiecības ar ES,” norāda Baltkrievijas Stratēģijas analīzes institūta pārstāvis Deniss Meljansijs.

Tiesa, baltkrievi draudus pagaidām neizjūtot, sakot, ka uzbrukums sabiedrotajam nebūtu Krievijas lielvalstij izdevīgs.
Diemžēl mieru līdz šim aizvien nespēj izjust ukraiņi – prezidents Petro Porošenko pat pieļāvis, ka vasarā no separātistiem gaidāmi jauni uzbrukumi. Šajā laikā ukraiņi vēl vairāk cer uz Eiropas atbalstu. ”Ukraiņi cer, ka padomus reformu veikšanā turpinās sniegt eksperti no Eiropas un turpināsies arī finansiālais atbalsts. Var just, ka ES nopietni vēlas palīdzēt Ukrainai. Vienmēr var saprast, kad ES imitē vēlmi sniegt atbalstu un kad šī vēlme ir patiesa. Ukraiņi to ļoti novērtē,” norāda bijušais Ukrainas vicepremjers Olehs Ribačuks.

Bijušais politiķis atzīst, ka Ukraina lielus pavērsienus no samita negaida, bet plāno, ka uz nākamo gadu vismaz izdosies noslēgt bezvīzu režīmu.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas